Vārds "dūla" cēlies Senajā Grieķijā, ar to apzīmējot pieredzējušu sievieti, kura palīdz citai sievietei. Tolaik tā bija kalpotāja, kas rūpējās par sievieti un bērnu dzemdībās un arī pēc dzemdībām. Šo terminu vairāk lietoja pēcdzemdību kontekstā par pieredzējušām mātēm, kas palīdzēja jaunajām māmiņām jautājumos par zīdīšanu un jaundzimušo aprūpē. Mūsdienās šim terminam ir plašāka nozīme, vēstīts portālā "Dūlas". Dūla Latvijā ir apmācīta sieviete, kas atbalsta ģimeni bērniņa gaidību laikā, dzemdībās un trīs mēnešus pēc tam. Viņa nodrošina fizisko, emocionālo un informatīvo atbalstu.
Lielvārde skaidro, ka dūlas mēdz būt dažādas. Ir tādas, kas darbojas tikai un vienīgi kā pēcdzemdību atbalsts, tādas, kas iet arī līdzi dzemdībās, citas vairāk atbalsta mājas solī, bet vēl citas dziļi psihoemocionāli. Tāpat ir arī dūlas, kas jaunās māmiņas vairāk lutina fiziski – ar dažādām ēteriskajām eļļām, masāžām, siešanu vai šūpināšanu rebozo lakatos un citām relaksējošām nodarbēm. Latvijā Dūlu apvienībā ir vairāk nekā 70 dažādas dūlas, kas ir gatavas sniegt palīdzīgu roku māmiņai, kurai tāda ir vajadzīga.
Iepriekš dūlas Latvijā ir sniegušas savus pakalpojumus tikai pa dienu, taču tagad profesionālu palīdzību jaunās māmiņas varēs saņemt arī vakaros un naktīs. Nakts visbiežāk ir grūtākais periods, rūpējoties par mazuli. "Hormonāli bērnam ir iestādīts, ka no pulksten sešiem septiņiem vakarā ir laiks, kad lielākiem bērniem ir jāizārdās, bet mazulīšiem kārtīgi jāparaud vai jābūt ciešākā kontaktā ar mammu, lai pēc tam būtu ciešāks nakts miedziņš," skaidro Lielvārde. "Tas vecākus var ārkārtīgi izsmelt. Ja mammai nav pietiekami daudz atpūtas, viņa nevar pietiekami par sevi parūpēties, kā rezultātā ātri vien sākas emociju vētra – dusmas, aizvainojums, vainas sajūta – no kuras ir ļoti grūti tikt ārā." Lai neļautu šim virpulim sevi pārņemt, ir iespēja jau laicīgi parūpēties par sevi un ņemt talkā dūlu, kas var sniegt palīdzīgu roku un atvieglot jaunās mammas ikdienu, ļaujot atvēlēt vairāk laika sev un izbaudīt mazuļa audzināšanas procesu.
Šī ideja Latvijā attīstīta, iedvesmojoties no pieredzes ārzemēs, kur nakts dūlas pakalpojumi ir ļoti izplatīti. Lielvārde stāsta, ka dažās valstīs ģimene nakts dūlas palīdzību izmanto trīs reizes nedēļā, līdz stabilizējas bērniņa miega cikls un māmiņa ir apguvusi visas ar zīdīšanu saistītās lietas. Visbiežāk jaunajiem vecākiem dūlas palīdzība ir nepieciešama, līdz zīdainis ir sasniedzis sešu nedēļu vecumu.
Dūla nav brīnumdare, bet palīgs
Gluži tāpat kā dūla, kas strādā dienas laikā, arī nakts dūla ir speciāli apmācīts palīgs jaunajām māmiņām. Lielvārde uzsver, ka būtiskākā atšķirība ir tā, ka vecāki nakts dūlas var nodarbināt dažādākās jomās un tas, ka dūla paliek pie ģimenes ilgstoši. Piemēram, dūla var mazuļa midzināšanas laikā pieskatīt vecākos bērnus, palīdzēt sievietei apdarīt mājas darbus, sākot ar veļas gludināšanu, mājas izmazgāšanu līdz pat kartupeļu mizošanai, tā atvieglojot jauno vecāku ikdienu.
Lūk, ko vēl tu vari sagaidīt no nakts dūlas:
- psihoemocionālu atbalstu pēcdzemdību periodā;
- fizisku atbalstu pēcdzemdību periodā (piemēram, vēdera savelkošo masāžu, šūpināšanu vai savelkošo masāžu rebozo lakatos, pēdu un plecu masāžu);
- mazulīša aprūpes knifiņu ierādīšanu (autiņu maiņa, vannošana, nēsāšana, barošana, mierināšana);
- zīdīšanas atbalstu;
- mazuļa pieskatīšanu, kamēr māmiņa rūpējas par sevi;
- atbalstu ar papildu speciālistu kontaktiem.
Lai gan šķiet, ka dūla sniedz palīdzīgu roku gandrīz visās ar māmiņas un mazuļa labsajūtu saistītajās jomās, Lielvārde stāsta, ka dūla neņems zīdaini prom no vecākiem un neaprūpēs viņu bez vecāku klātbūtnes. "Mēs, esot līdzās ģimenei, palīdzam saprast bērniņa vajadzības un nododam visas nepieciešamās zināšanas, lai vecāki var lieliski tikt galā arī tad, kad viņiem nav palīga pie rokas," Lielvārde skaidro.
Mācīšanās procesā kopā ar dūlu var iesaistīties ne tikai māmiņa, bet arī jaunais tētis un vecvecāki, kā arī bērniņa vecākie brāļi un māsas. "Tas, kā notiek dūlas darbs, ir atkarīgs no katras ģimenes individuālajām vēlmēm un vajadzībām," atklāj Lielvārde.
Pieņemtais nakts dūlas darba laiks ir divpadsmit stundas – no sešiem vakarā līdz sešiem rītā, taču ir iespējams vienoties arī par citu laiku. Dūlas palīdzību var arī saņemt tikai uz vienu, divām vai trim stundām.
"Dūla nav nekāda brīnumdare, viņas klātbūtne ne vienmēr nozīmē to, ka bērniņš uzreiz pārstās raudāt," skaidro Lielvārde. "Mēs kopīgi ar vecākiem meklējam risinājumus, kam dažreiz ir vajadzīgs vairāk, bet citreiz mazāk laika. Taču mēs esam, lai atbalstītu ģimeni tajā situācijā, kāda ir un palīdzētu sajusties līdzsvarā."
Mammas atzīst – vajadzība pēc šāda pakalpojuma ir milzīga
Kaut nakts dūlas pakalpojumi ir jaunums, Lielvārde atzīst, ka dūlas jau iepriekš ir palīdzējušas jaunajām māmiņām vakaros ar "WhatsApp" vai citu sociālo tīklu palīdzību. Dūlas, sarakstoties ar māmiņām, palīdzējušas rast atbildes uz jautājumiem un sniegušas emocionālu atbalstu.
Jaunās māmiņas, ieraugot "Facebook" publicētu ierakstu par jaunajiem nakts dūlas pakalpojumiem, apstiprina vajadzību pēc tā. Kāda mamma raksta: "Lielisks piedāvājums! Tas patiešām ir vajadzīgs pirmajos mēnešos." Bet kāda cita sieviete raksta, ka būtu gribējusi, lai šāds pakalpojums būtu bijis pieejams jau toreiz, kad pati auklēja zīdaini.
Nakts dūlas pakalpojums ir pieejams no 1. augusta. Kopš šī brīža jau vairākas topošās māmiņas ir pieteikušas sev palīgu ikdienas darbos. Lielvārde stāsta, ka daudzi izmanto iespēju nakts dūlas pakalpojumus pieteikt saviem tuviniekiem – meitām, sievām un māsām – kā dāvanu. Sevišķi noderīgs pakalpojums tas ir ģimenēs, kurās kāds no locekļiem dažādu iemeslu dēļ ikdienā nevar jaunajai māmiņai sniegt palīdzīgu roku.
Neskatoties uz to, ka māmiņas atzīst – vajadzība pēc šādas palīdzības ir, Lielvārde uzskata, ka daudzām no mums vēl jāiemācās vajadzības gadījumā necīnīties pašām, bet pieņemt citu, piemēram, dūlas, palīdzību. "Mums ir ļoti liels sociālais slogs. Mēs esam ieprogrammētas kā sievietes, kas var sažmiegt dūri, izturēt, censties vairāk un visu izdarīt pašas spēkiem," viņa skaidro. "Tāpēc lūgt palīdzību ir psiholoģiski grūti. Aicinu uzdrošināties, jo bieži lielākā palīdzība jau nāk brīdī, kad tu atzīsti, ka netiec galā. Tajā mirklī iestājas lūzums un atveras sirds." Lielvārde uzskata – sievietēm ir vērtīgi iemācīties tikt sev pāri, atļaujot citiem ieraudzīt un nomazgāt viņas netīros traukus un ļaujot sev atpūsties un neko nedarīt. "Tā mēs panāksim, ka sievietes pārstās sevi iznīcināt, būt varones, – sāks ļauties, dalīties un pieņems viena otras palīdzību, sajūtoties piederīgas un līdz ar to arī laimīgākas" viņa skaidro.