Kaut mūsdienās tēva klātbūtni dzemdību laikā uzskata par normālu un pat nepieciešamu, šāds mīļotā atbalsts sievietei ir pieejams salīdzinoši nesen. Padomju gados ģimenes dzemdības nebija pieejamas. Toreiz slimnīcā pat neielaida nevienu sievietes piederīgo. Par vienu no ģimenes dzemdību aizsācējiem uzskata Rīgas Dzemdību namu, kas 90. gados Latvijā bija viena no pirmajām dzemdību iestādēm, kas sāka praktizēt tēva klātbūtni dzemdību laikā.
Tagad bērna tēva klātbūtne dzemdību zālē daudzām sievietēm šķiet dabiska un vajadzīga. Vīrietis var paturēt sievietes roku, atbalstīt viņu emocionāli un redzēt, kā pasaulē nāk viņa bērns. Spēkavīrs Dairis Zāģeris reiz raidījumā "Starp mums runājot" atklāja, ka, piedaloties dzemdībās, piedzīvojis vienreizējas sajūtas: "Tas, ka tu redzi savu bērnu jau no pirmajām sekundēm, tas ir kaut kas… Tās ir sajūtas, ko tu vari iegūt tikai tad, kad tu esi tur klāt." Viņš uzskata – katra vīrieša uzdevums ir būt blakus sievietei dzemdībās.