"Manas skolas gaitas sākās vēlāk kā slidošana – piecu gadu vecumā mamma mani uzlika uz slidām. Dzīvē ir dzirdēts par neskaitāmiem gadījumiem, kad vecāki izdara izvēli bērnu vietā un atvases pēc tam to nes kā slogu, manā gadījumā tā nebija. Nenoliegšu, kad biju maziņa reizēm raudāju un negribēju iet uz treniņiem, jo hallē bija auksti, bet kopumā mana mamma trāpīja desmitniekā. Esmu neizsakāmi pateicīga viņai par šo izvēli. Ja nebūtu kļuvusi par daiļslidotāju, noteikti būtu dejotāja. Mamma kaut kādā veidā nojauta manas vēlmes un spēja saredzēt talantu. Uzskatu, ka vecākiem nevajag uzspiest bērniem savus nerealizētos sapņus, bet jācenšas saprast, kas būtu pats piemērotākais bērnam. Atceros, ka mamma nepārtraukti jautāja: vai tiešām to vēlos, kā es jūtos, kā man patīk u.tml. Kad man bija divpadsmit gadi, pēc kādas treniņnometnes Vācijā es paziņoju mammai, ka vēlos tur palikt un turpināt trenēties. Ar šo manu lēmumu arī mammai kļuva pilnīgi skaidrs, ka viņa ir trāpījusi desmitniekā.
Mūsdienās ir tik daudz iespēju, pasaule ir atvērta
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
