Pieķerti mīlējoties: amizanti pieredzes stāsti

Lai gan seksā nav vietas kautrīgumam, ir brīži, kad mulstam un vaigi kļūst sārti – nav šaubu, ka tā notiek, kad istabā ienāk kāds neaicināts viesis. Nejauši ieejot telpā, kur ar seksu nodarbojas kāds pārītis, vai vien dzirdot no blakus istabas nākam baudas skaņas, gribot negribot piedzīvojam mulsuma un neērtības sajūtu, jo tai tomēr vajadzētu būt intīmai nodarbei, kurā piedalās tikai iesaistītie, nevis arī kāda trešā persona. Un, šķiet, katrs, kurš bijis vienā vai otrā lomā – pieķertā mīlnieka vai negaidītā viesa –, labprāt gribētu, lai tā nebūtu noticis.

Tā kā no citu kļūdām mācīties ir vislabāk, lasi tālāk un iepazīsties ar "Delfi" lasītāju pieredzes stāstiem par neveikliem brīžiem un nejaušiem aculieciniekiem, kā arī to, tas atrisinājies.

''Tas bija pirms vairākiem gadiem. Ar manu pirmo draudzeni un citiem draugiem bijām pasākumā ārpus Rīgas. Kad viss beidzās, nolēmām, ka jābrauc nevis atpakaļ uz Rīgu, bet gan uz manas ģimenes māju ārpus galvaspilsētas, kur tobrīd atradās liela daļa manu radinieku, ieskaitot vecākus. Nākamajā rītā atbraucām atpakaļ un, zinot, ka neviena nav mājās, sākām nodarboties ar seksu.

Tikmēr, mums to nepamanot, mājās ieradās mans tēvs. Viņam bija ieradums vienmēr, atnākot mājās, gatavot ēst, bet pirms tam izstaigāt visas istabas, lai pārliecinātos, kas vēl bez viņa ir mājās un kas gribētu paēst. Viņš arī šoreiz neizlaida savu ierasto rituālu un aptuveni piecas minūtes pēc tam, kad ar draudzeni bijām sākuši mīlēties, atvēra manas istabas durvis, un līdzko apjauta, ko redz, tās aiz sevis aizcirta,'' Miks atminas pirmo un vienīgo reizi, kad pieķerts mīlas priekos.

Puisis vēl piebilst, ka ar tēvu par šo atgadījumu tā arī nekad nav runājuši, un smejot nosaka: ''Tajā reizē viņš neuzzināja, vai ēdīšu.''

''Abi esam studenti un dzīvojam kopmītnēs. Iepriekšējā dienā bija drauga dzimšanas diena, svinējām viņa un viņa skolas biedra kopmītņu istabā, kur arī pārlaidu nakti. Nākamajā rītā pamodāmies, un drauga istabas biedrs bija jau aizgājis, un mans partneris zināja teikt: ''Viņš noteikti ir aizbraucis mājās, jo teica, ka to darīs šodien.'' Protams nelaidām izdevību garām un sākām mīlēties. Bijām jau iekarsuši un nelikāmies zinis, dzirdot, ka gaitenī noklaudz durvis, jo blakus atradās arī citas istabas, un partnera istabas biedram taču jābūt ceļā uz mājām. Svarīgi piebilst, ka mūsu istabas durvis nebija aizslēgtas.

Pēc pāris sekundēm jau vaļā vērās mana drauga istabiņas durvis, un tajās parādījās viņa istabas biedrs. Mans partneris, it kā jau būtu tam gatavojies, nekavējoties uzvilka mums virsū segu. Viņa istabas biedrs, savukārt, jau paspēris vienu soli iekš istabas, apjauta, kas notiek, izdvesa kaut ko līdzīgu ''Oi!'' un tūliņ izsteidzās no istabas, aiz sevis aizcērtot durvis un pazūdot kaut kur gaitenī.

Mēs abi pārsteigumā sākām smieties. Mans partneris steidza rakstīt istabas biedram, kur viņš palika un kāpēc viņš nav mājās, uz ko saņēma atbildi: 'Nokavēju autobusu, pasēdēšu studējošo pašpārvaldes birojā.'' Lai gan abi par situāciju vien pasmējāmies, pēc tam vairs nebija noskaņojuma turpināt,'' atzīstas Kristīne.

Viņa vēl piemetina, ka kopš tās reizes katram gadījumam aizslēdz istabas durvis un atslēgu atstāj slēdzenē. Savukārt viņas partnera istabas biedrs, vēlāk atgriežoties, noteicis: ''Es kojās dzīvoju četrus gadus, šī ir pirmā reize, kad tā notiek.''

Aiga atminas reizi, kad pēc pāris kokteiļiem vairāk, nekā, iespējams, vajadzētu, ar partneri nolēmusi mīlēties istabā, kurā kāds jau gulējis. ''Tā bija ballīte. Vairs neatceros, ko svinējām, bet visi bijām diezgan iereibuši. Ar puisi iegājām kādā istabā, kur jau gulēja mana draudzene. Es zināju, ko mēs abi gribam, un tāpēc visādi centos draudzeni no istabas dabūt laukā, taču viņa bija tik ļoti apreibusi, ka nebija izkustināma no vietas. Bet tā kā arī es un mans partneris bijām iereibuši, nolēmām būt nekaunīgi, un mūs netraucēja arī mana turpat blakus dusošā draudzene.

Viņa tā arī neko nebūtu nedz nojautusi, nedz uzzinājusi, jo bija pamatīgi iereibusi. Bet pamodās brīdī, kad es ļoti aktīvu mīlas prieku dēļ izkritu no gultas ar lielu blīkšķi. Draudzene atmodās, kaut ko noburkšķēja un tūliņ atkal aizmiga. Mēs, joprojām iereibuši, tāpat kā viņa turpinājām iesākto. Kopš šīs reizes mana draudzene, kad ir alkohola skurbumā, citiem mēdz stāstīt, ka ir bijusi istabā, kur es nodarbojos ar seksu,'' tā Aiga.

Arī Emīlija atminas gadījumu, kad viņas un drauga mīlas prieki nav palikuši nepamanīti. ''Ar draugu bariņu bijām aizbraukuši uz Kurzemi, uz koncertu. Tā kā tas beidzās ļoti vēlu, bet visiem mājas Rīgā, izguldīju draugus pie sevis. Dzīvoklī ir divas istabas, un es jau biju noskaņojusies, ka, neskatoties uz to, visi gulēsim vienā, jo šķita – nebūs pieklājīgi ar draugu piesavināties vienīgo istabu ar visērtāko gultu, tur vajadzētu gulēt viesiem. Taču, man par pārsteigumu, draugi pat uzstāja, ka otra istaba ir pilnīgā mūsu rīcībā.

Pēc kārtīgas izrunāšanās un izsmiešanās devāmies gulēt. Ar draugu vēl pirms miega pārrunājām koncerta laikā gūtās sajūtas, sākām jokoties un iekarsām. Zinot, ka blakus istabā guļ citi, bijām piesardzīgi un centāmies nebūt pārlieku skaļi. Tāpat pirms mīlas priekiem biju devusies uz vannasistabu cauri istabai, kurā gulēja citi. Atpakaļ nākot, novēroju, ka visi ir saldi iemiguši, tāpēc neko nedzirdēs. Vismaz mums tā šķita.

Jau vairākas dienas pēc koncerta, kad jau visi bijām atgriezušies Rīgā un ierastajā ikdienā, mans draugs saka – Kārlis tovakar blakus istabā neesot varējis iemigt, jo mūsu mīlas prieki bijuši gana labi dzirdami. Lieki piebilst, ka no kļūdām neesam mācījušies, un vēl ir gadījums vai divi, kad neesam varējuši noslēpt mūsu intīmo tuvību.''

Protams, loģiski, ka viņš mūs pamanīja un uz ieraudzīto reaģēja ar bļaušanu. Tā viņš vairākkārt mūs nolamāja, uz ko mēs atbildējām ar ''Sorry, sorry'' (piedodied, piedodied – red.). Pēc mirkļa jau viņš aizgāja, un mēs arī palēnām, palēnām posāmies uz prom iešanu.''