<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mw960367054">毛 祥</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Organismam ir nepieciešams ēdiens, lai tas varētu uzņemt visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas. Tomēr nereti pārmērīgu mielošanos izraisa jaunieša vai pieaugušā emocionālais stāvoklis. Šāda nekontrolēta ēšana var novest ne tikai pie liekā svara un dažādām veselības problēmām, bet arī depresijas. Uztura speciāliste Jevgēnija Jansone un klīniskā psiholoģe Inese Lapsiņa stāsta, kas ir emocionālā ēšana, kā vecāki var pamanīt, ka pusaudzis saskaras ar šādu problēmu, un kā viņam palīdzēt.

Emocionālā ēšana ir process, kura laikā cilvēks ar ēšanas palīdzību cenšas apslāpēt emocionālo trauksmi. Tā ir saistīta ar grūtībām apzināties, pieņemt, izturēt un izdzīvot kādas nepatīkamas emocijas, piemēram, skumjas, vilšanos, trauksmi vai stresu. "Cilvēks caur ēšanu meklē mierinājumu, tūlītēju apmierinājumu," skaidro Lapsiņa. Taču emocionālā ēšana nav saistīta ar fizisku izsalkumu vai bada sajūtu, bet vēlmi mierināt sevi, gūt labsajūtu vai baudu. Brīžos, kad cilvēku māc emocionālais izsalkums, viņš nereti nespēj kontrolēt apēstā daudzumu, kā rezultātā apēd vairāk, nekā nepieciešams.

Tas, kādus pārtikas produktus emocionālās ēšanas lēkmes laikā izvēlas pusaudzis, ir atkarīgs no katra paša – vienam garšo saldumi, bet cits dod priekšroku sāļiem našķiem, piemēram, čipsiem, sāļajiem riekstiņiem, krekeriem u. c. Bieži vien jaunietis izvēlas arī tos produktus, kas kādu iemeslu dēļ viņam tiek liegti. "Kad notiek pārēšanās, tiek apēsts viss, kas iepriekš bijis aizliegts," piebilst Jansone.

Klīniskā psiholoģe atklāj, ka emocionālā ēšana bieži tiek iemācīta agrā bērnībā, kad, zīdainim ieraudoties, māte tūlīt piedāvā krūti vai vēlākā vecumā tiek piedāvāta konfekte, kāds našķis, lai bērns nomierinātos un gūtu labsajūtu. "Tā vietā, lai iemācītos emocijas pieņemt, lai apskautu, atbalstītu, mācītu relaksācijas tehnikas," viņa skaidro.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!