Puņķošanās laiks – rudens. Kā pasargāt bērnu no saslimšanas

Meikšāne atklāj, ka rudenī bērni visbiežāk saskaras ar elpceļu saslimšanām, kuru simptomi ir aizlikts deguns, kakla sāpes, temperatūra un klepus. Tās var izraisīt arī dažādas komplikācijas, piemēram, vidusauss iekaisumu vai deguna blakusdobuma iekaisumu. Augšējo elpceļu slimības var pēcāk izpausties arī kā laringīts (balsenes iekaisums), bronhīts un pat plaušu karsonis, skaidro Laizāne.

Tāpat šajā laikā izplatītas ir arī dažādas zarnu infekcijas, piemēram, rotavīruss, kas tiek pārnēsāts tiešā kontaktā, piemēram, lietojot vienu glāzi vai krūzi, kā arī nemazgājot rokas. Šo infekciju simptomi ir vemšana, šķidra vēdera izeja, maziem bērniem augsta temperatūra un vēdersāpes.

Šajā laikā visbiežāk slimo bērndārznieki, sevišķi tie, kas tikai šogad uzsākuši gaitas pirmsskolas izglītības iestādē. Savukārt skolas vecuma bērni slimo aizvien retāk, skaidro pediatres.

Nav viena konkrēta izskaidrojuma, kāpēc bērns ir saķēris kādu no rudenī valdošiem vīrusiem, jo slimības ierosinātāji ir vairāki. Taču, lūk, pediatres min dažus iespējamos iemeslus, kas var būt slimības veicinātāji.

Viens no tiem ir temperatūras maiņa dienas laikā – auksti rīti, siltāks dienas vidus – un nepiemērota apģērba izvēle. Šāda krasa temperatūras maiņa nereti var mulsināt vecākus. No vienas puses, ir sācies rudens, tāpēc no skapja dziļumiem tiek vilkti ārā rudens zābaki, šalles, cepures un siltākas jakas. Taču, no otras puses, jāatceras, ka dienas vēl aizvien ir siltas, tāpēc, neskatoties uz to, ka ir sācies septembris, ja ārā ir +20 grādi pēc Celsija, vēl aizvien bikšu vietā var izvēlēties šortus un džempera vietā – krekliņu ar īsām rokām. "Svarīgi, lai bērnam nav ne par aukstu, ne par karstu," atgādina Laizāne.

Tāpat bērna imunitāti ietekmē arī negatīvas emocijas, noslodze un stress. Meikšāne uzsver, ka, sākoties mācību gadam, skolēns un bērndārznieks ir pakļauts dienas režīma maiņai, kas nereti iet roku rokā ar negatīvām emocijām, lielu noslodzi un stresu, ko bērns piedzīvo izglītības iestādē. "Stresa dēļ bērns var kļūt uzņēmīgāks pret dažādām slimībām," skaidro pediatre.

Liela nozīme ir arī bērna zināšanām par higiēnu un iemaņām tās pielietot. Kā jau iepriekš tika minēts, rudenī aktuālākas kļūst dažādas zarnu saslimšanas, ko ķipari var saķert, nemazgājot rokas. Laizāne uzsver, ka pieaugušajiem ir svarīgi vecumam atbilstoši bērniem izstāstīt par roku mazgāšanu – cik ilgi, kā un kāpēc tas ir jādara.

Katram no mums ir sava iedzimtā imunitāte, kas arī ietekmē to, cik uzņēmīgi mēs esam pret dažādām saslimšanām. Taču daudziem bērniem trūkst tieši iegūtās imunitātes, kuru viņi attīsta un pilnveido dzīves laikā. Tā parasti ir vājāka mazajiem, kas tikai nesen uzsākuši bērnudārza gaitas. "Viņi slimo ļoti daudz – astoņas līdz 10 reizes gadā," skaidro Laizāne. "Tas ir normāli. Viņš tādā veidā veicina savu imunitāti."

Tāpat liela nozīme ir bērna miegam, uzturam un fiziskajām aktivitātēm, kam jābūt vecumam atbilstošā daudzumā.

Pediatres atzīst, ka nav tādu tablešu vai vitamīnu, kas garantētu, ka bērns nesaslims, taču ir lietas, kuras vecāki var darīt, lai uzlabotu bērna imunitāti un pasargātu viņu no rudens vīrusiem.

Ja esi divgadnieka vecāks un tavs bērns iet bērnudārzā, bet bieži slimo, Meikšāne iesaka vienreiz nedēļā, darba dienā, ļaut mazajam palikt mājās. Tas palīdzēs viņam emocionāli atgūties no tā, ka lielākā daļa dienas jāpavada bez vecākiem.

Gadījumā, ja atvase tomēr ir saslimusi, Laizāne iesaka viņu nevest uz izglītības iestādi, lai pasargātu no saslimšanas citus bērnus. Viņa gan piebilst, ka dzīvē tas nereti ir grūti realizējams. "Vīruss vismaz piecas dienas ir aktīvs un var aplipināt pārējos pat tad, ja bērnam ir tikai iesnas," viņa skaidro. "Taču vecāki visbiežāk atvasi, kurai ir tikai iesnas, netur mājās. Bērnam ļauj palikt mājās tad, ja ir temperatūra vai smagākas komplikācijas."

Viena no svarīgākajām lietām ir nodrošināt bērnu ar sabalansētu uzturu un pēc iespējas vairāk censties izvairīties no dažādiem našķiem. Tāpat arī biežāk dažādu saldināto dzērienu un sulu vietā Meikšāne iesaka izvēlēties ūdeni. "Tas (saldinātie dzērieni) sabojā imunitāti kuņģī un zarnās," skaidro pediatre.

Tāpat Meikšāne iesaka mudināt bērnus būt aktīviem un pēc iespējas vairāk laika pavadīt ārpus telpām. Bērniem vismaz divas stundas dienā ir jāuzturas svaigā gaisā. Savukārt skolēniem būtu vairāk jānodarbojas ar sportu. Svarīgi ir atrast tādu sporta veidu, kas bērnam sagādā prieku, tad arī būs motivācija un vēlme doties uz nodarbībām.

Tāpat svarīgi būtu pēc iespējas biežāk vēdināt telpas, kas palīdzēs ne tikai uzlabot koncentrācijas spējas, bet arī miegu un labsajūtu kopumā.

Par imunitāti ir atbildīgs arī miegs, tāpēc liela nozīme ir tā kvalitātei nakts laikā. Šajā rakstā atradīsi informāciju par to, cik stundu dienā bērnam jāguļ katrā vecuma posmā, kā arī skaidrojumu par to, kā miega trūkums ietekmē veselību.

"Svarīgākais ir sabalansēts uzturs, kvalitatīvs miegs, aktīvs dzīvesveids un pozitīvas emocijas," skaidro Meikšāne. "Ja kāda no šiem komponentiem trūkst, bērna imunitāte sašūpojas." Tāpēc pediatre piebilst, ka šajos jautājumos vecākiem ir jāievieš disciplīna, kurai atvasei jāseko. Taču nevajadzētu aizmirst arī izskaidrot, kāpēc šīs lietas ir svarīgi ievērot.

Nedrīkst aizmirst arī par vakcinācijām. Vecāku uzskati par tām atšķiras, taču Laizāne iesaka bērnu tomēr vakcinēt. Iestājoties rudenim, viena no svarīgākajām potēm, kas pasargā bērnu, ir vakcīna pret rotavīrusu. "Mazam bērnam, kas ir vakcinēts pret rotavīrusu, šī slimība var izpausties ļoti viegli vai neizpausties vispār," skaidro pediatre. Tāpat Laizāne iesaka sekot līdzi arī tam, lai bērnam būtu veiktas visas pārējās paredzētās un rekomendētās potes. Vakcinācijas kalendāru atradīsi šeit.

Roku mazgāšana. Kā jau iepriekš tika minēts, rudenī aktuālākas kļūst dažādas zarnu saslimšanas, ko bērns var saķert, nemazgājot rokas, tāpēc pediatres atgādina, ka ikdienas higiēna, tai skaitā roku mazgāšana, ir svarīga lieta, kam jākļūst par rutīnu. Tāpat būtu svarīgi mācīt bērnu nedalīties ar savu glāzi vai pudeli, kā arī vairākiem nekost vienā konfektē. Ķipariem vajadzētu atgādināt, ka mutē nevajag bāzt dažādas mantas, zīmuļus un citus tam neparedzētus priekšmetus.

No saslimšanām ir jāizvairās ne tikai bērndārzniekiem un skolēniem, bet arī mazuļiem. Lai pasargātu mazākos ķiparus, Laizāne iesaka neļaut svešiem cilvēkiem viņus bučot un ņemt rokās, ja tās iepriekš nav nomazgātas. Tāpat mazākos ģimenes locekļus nevajadzētu ņemt līdzi klasē vai bērnudārza grupiņā, ejot pakaļ vecākajai māsai vai brālim. Labāk mazuli atstāt ārā kopā ar citu pieaugušo.

Tāpat vajadzētu izvairīties mazuļus ņemt līdzi uz lielveikalu. "Tā nav īstā vieta, kur izklaidēties bērniem, jo īpaši mazajiem," skaidro Laizāne. Ja tomēr vecāki vēlas atvasi ņemt līdzi uz veikalu, pediatre iesaka izvēlēties laiku, kad tur ir pēc iespējas mazāk cilvēku. Vienmēr vajadzētu arī vērīgi sekot līdzi mazuļa aktivitātēm – ko viņš bāž mutē, kur rāpo, ko aiztiek vai laiza. Viņa piebilst, ka lielveikalos izvietotie ratiņi ir viens no tiešajiem ceļiem, kā mazuļi inficējas ar dažādām slimībām.