'Mazuļu vārdotājs' – skaidrojam, kas ir osteopāts  (1)

Osteopātija ir alternatīvās medicīnas joma, kas papildina tradicionālo medicīnu. Osteopāts kā speciālists raugās uz cilvēka organismu kā vienotu veselumu, kur anatomija un fizioloģija ir cieši saistītas. Tāpat osteopāts cilvēkam pateiks, ka organismā ir viss nepieciešamais, lai uzturētu to veselīgu, tāpēc šis speciālists neieteiks medikamentus un nemeklēs standarta risinājumus.

Tehnika, kuru pielieto osteopāts, ir pieskārieni, bet galvenais instruments – ārsta rokas. "Osteopāts strādā ar pilnīgi visu ķermeni. Skatoties plašāk, ķermenī ir ierakstīta visa informācija par cilvēku, par to, kas noticis šīs dzīves laikā, – slimības, traumas, emocionālie pārdzīvojumi. Piekļuves veids ir caur fizisko pieskārienu, bet kopumā jāsaka, ka es strādāju ar cilvēka ķermeni," stāsta Smilškalne. Roku pieskārienu terapijas laikā osteopāts jūt organismu un spēj noteikt problēmzonas pēc tā, cik savilkts ir ķermenis un audi.

"Tajā brīdī, kad skatos uz bērniņu, nevaru neskatīties uz ģimeni. Bērns ir tas, kurš atved vecākus pie osteopāta, jo tas, kas notiek ar bērnu, ir ģimenes spogulis. Līdz ar to, lai kaut ko mainītu, tu, protams, vari noņemt slimības sekas, izmaiņas organismā, bet ir jāskatās dziļāk, kāpēc bērns vispār saslima. Tad ļoti daudz sanāk runāt ar vecākiem. Ir jārēķinās, it īpaši atnākot uz vizīti pirmo reizi, ka nebūs tā, ka tikai noliksi bērnu ar vārdiem "jūs ārstējiet, es te tagad pasēdēšu maliņā". Notiek ļoti intensīva saruna ar vecākiem, tas jāņem vērā. Uz vizīti nāk ne tikai bērns, bet ģimene."

Biežākās bērna veselības problēmas, ar kurām vecāki vēršas pie osteopāta, katram vecumposmam ir citas. Jaundzimušos osteopāte konsultē par zīšanas problēmām (krūts nesatveršana). Zīdainīšiem tā ir raudāšana, negulēšana, vēdera problēmas vai šķība galviņa. Mazuļiem tie ir uzvedības traucējumi, nerunāšana vai izrunas traucējumi. "Populāra lieta ir arī enurēze (fēču vai urīna nesaturēšana), X veida kājiņas, koordinācijas traucējumi. Nāk arī ar stājas problēmām. Arī bērni, kuriem ir epilepsija," stāsta Smilškalne. Starp biežākajām problēmām, ar kurām pie viņas vēršas pacienti, ir arī bieža slimošana – īpaši četrus, piecus un sešus gadus vecu bērnu vidū –, kas pāriet uz bronhiem, ausu saslimšanām.

Pēc osteopātes teiktā, lielākiem bērniem un pusaudžiem biežākās problēmas ir stāja, bronhiālā astma, traumas, kuru sekas jāizvērtē. Mēdz būt arī neskaidri jautājumi, uz kuriem citi speciālisti nav varējuši rast atbildes, tāpēc tās meklē osteopāts, skatot visu ķermeni kā veselumu. Smilškalne skaidro, ka atkarībā no katra bērna veselības stāvokļa arī terapijas ilgums ir individuāls: "Viss atkarīgs no tā, kā audi un organisms kopumā atbild uz terapiju. Ir bijis tā, ka pacientiem ir pilnīgi vienādas diagnozes, bet vienam pietiek ar divām vizītēm, savukārt otram terapijas process ir ilgs un vizīšu daudz."

Vaicājot osteopātei, vai viņa novērojusi, ka jauno vecāku vidū šobrīd ir tendence zīdaiņus vest profilaktiskās vizītēs pie osteopāta, daktere Smilškalne to apstiprina un atzīst, ka tā šobrīd notiek arī viņas praksē. "Teikšu godīgi, 80 procentiem veselu mazuļu, kas atvesti profilaktiskā vizītē, kaut ko var atrast. Kad sāk tuvāk iztaujāt vecākus, izrādās, dzemdības nav bijušas pašas ideālākās, mazulis vai mamma bijusi samocīta. Tad ir jautājums arī par grūtniecību, kā tā noritējusi – mierīgi vai trauksmaini. Viss atstāj nospiedumus organismā, un var atrast kaut ko, kas neatbilst ideāli vesela organisma sajūtām," stāsta osteopāte.

Speciāliste arī piebilst, ka zīdaiņa organisms ar daudz ko tiek galā pats, bet ne vienmēr, un tad ir nepieciešama osteopāta palīdzība. Smilškalne arī pastāsta, ka šķietami veselam zīdainim, kas attīstās un aug, kā nākas, pieliekot rokas, var sajust, ka ķermenī ir saspringums, elpošana seklāka, nekā tai vajadzētu būt, vai ir kāds cits acij neredzams simptoms. Ārste arī smejot piebilst, ka osteopāts ir "piekasīgs" un meklējot atradīs kādu lietu ķermenī, ko var pilnveidot.

Neviļus rodas jautājums – vai osteopāta vizīti var "nokavēt", savu mazuli, kas pārcietis smagas dzemdības, aizvedot pie šī speciālista vien, piemēram, divu gadu vecumā? "Ja rodas jautājums, vai viss ir kārtībā, tad droši var vest un apskatīties. Ir divas lietas, kas jāņem vērā, – viens ir ārējā forma, tas, ko redz vecāks. Otrs – kas zem tā visa ir apakšā. Bērnam var būt X veida kājiņas, bet, pieliekot rokas, var just, ka tas viņam ir maksimālais potenciāls un viņš citādi nevar. Svarīga ir ne vizuālā forma, bet tas, cik brīvi ir audi un kā notiek kustības un elpošana," par mazuļa attīstības specifiku stāsta Smilškalne.

"Slimība ir galējais punkts, kad organisms vairs netiek galā. Pirms slimības ir bijušas pazīmes, kas liecina – ja neko nedarīsi, saslimsi. Un slimību izārstēt vienmēr prasīs vairāk resursu – laika, naudas, nervu. Tiem mazulīšiem, kas atnāk pie manis profilakses jautājumos, bieži vien pietiek tikai ar vienu vizīti, līdz es varu teikt: "Ejiet un dzīvojiet laimīgi." Brīdī, kad atkal ir aizdomas, var nākt atkārtoti," stāsta osteopāte.

Smilškalne norāda, ka osteopāta darbā vienmēr palīdz, ja ir kāda cita ārsta slēdzieni par bērna veselības stāvokli. Jo plašāk vecāki pārzina bērna slimības vēsturi, jo labāk. Tāpēc pirms vizītes pie šī speciālista vērtīgi ir apkopot svarīgāko informāciju. Osteopāte stāsta, ka palīdzēs arī tas, ja bērnam izstāstīs, ka vizītes laikā speciālists iztaustīs vēderu, galvu, kājas un citas ķermeņa vietas, ka būs jāguļ mierīgi. "Jo brīvāk vecāki jutīsies, jo veiksmīgāk noritēs terapija," saka Smilškalne.

Šobrīd valsts bērniem osteopāta vizītes neapmaksā, un Smilškalne norāda, ka speciāls ģimenes ārsta nosūtījums, lai dotos pie osteopāta, nav vajadzīgs. Taču izraksts par bērna veselības stāvokli palīdzēs saprast, kas viņam kaiš. Lielākoties vecāki arī ierodas vizītē pie osteopāta pēc pašu iniciatīvas, lai meklētu cēloņus bērna veselības vai augšanas problēmām.