Epilepsija ir galvas smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa epileptiskas lēkmes. Ar to visā pasaulē slimo aptuveni viens procents cilvēku, bet divi līdz pieci procenti cilvēku dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu krampju lēkmi. "Tai ir pakļauts jebkurš cilvēks un dzīvnieks, kuram ir smadzenes," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jurģis Strautmanis. Viņš stāsta, kas ir epilepsijas lēkmes, kā šo slimību atklāt, kā ārstēt un kāds ikdienas režīms jāievēro bērniem, kas saskaras ar šo slimību.
Epilepsija ir ļoti sena slimība, tā pastāvēja jau pirms mūsu ēras. Taču tajos laikos šī slimība tika saistīta ar ļauno garu iemiesošanos ķermenī, kam cilvēki, sevišķi kristīgajā pasaulē, ticēja līdz pat 19. gadsimtam. Tas, ka šāda veida lēkmes ir saistītas ar kādiem traucējumiem cilvēka smadzenēs, pirmoreiz pieminēts hipokrātiskajos rakstos (460. p.m.ē.–375./351. p.m.ē.).
Ar to ir slimojuši arī daudzi pasaulē labi zināmi cilvēki, piemēram, Jūlijs Cēzars, Pēteris Pirmais, Vincents van Gogs, Alfrēds Nobels, Romeo Bekhems (Viktorijas un Deivida Bekhemu dēls) un daudzi citi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
