"No bērna ir jāatvadās pat tad, ja liekas, ka viņam tajā mirklī būs grūtāk," uzsver psiholoģe. Kāpēc? Jo agrāk vai vēlāk pienāks brīdis, kad bērns apzināsies – vecāks nav blakus, un sāks viņu meklēt. Arī Bernāte, kura pati ir trīs bērnu māmiņa, savām acīm redzējusi, kā bērnudārzā maza meitenīte, kura mamma nolēmusi aiziet neatvadoties, pēc aptuveni 15 minūtēm sākusi vecāku meklēt. "Kamēr es tur biju, meitenīte kādas četras reizes gāja uz garderobi un meklēja mammu," viņa atminas. Kaut bērns neesot pārdzīvojis par mammas aiziešanu ar asarām un dusmām, psiholoģe atklāj, ka viņa esot sēdējusi nostāk no visiem un nelabprāt iesaistījusies aktivitātēs ar citiem bērniem. "Šāda bērna reakcija norāda uz to, ka viņa izjūt lielu satraukumu un trauksmi, taču patur to sevī," skaidro psiholoģe.
Dažkārt vecāki izvēlas neatvadīties arī tāpēc, ka pašiem bail izplūst sentimentālās asarās. Taču arī šis nav gana labs iemesls, lai nozustu, kamēr bērns neredz, jo ar šādu rīcību tu atvasei liec noprast – es nekad nezinu, kad mamma vai tētis pēkšņi aizies prom, viņi nav prognozējami, un uz viņiem nevar paļauties. Ja vecāku un bērna attiecības balstīsies uz šādām sajūtām, viņš var piedzīvot stresu, satraukumu, trauksmi, viņš var gribēt nemitīgi būt blakus vecākiem, kas savukārt traucēs viņam pilnvērtīgi apgūt prasmi socializēties un kļūt pastāvīgam.