Kad bērnam ir īpaša uztvere pret pasaules stimuliem – kas ir Aspergera sindroms

Vissvarīgākais, kas būtu jāzina par vienu no autisma jeb autisma spektra traucējumu (AST) paveidiem – Aspergera sindromu, ir tas, ka tā nav slimība. Autisma spektra traucējumu būtība un vienojošais elements ir tas, ka tie ir smadzeņu nobriešanas attīstības traucējumi, kas ietekmē cilvēka prasmes, kādā veidā viņš komunicē ar citiem un uztver apkārtējo pasauli. Lai veidotu izpratni par to, kas īsti ir Aspergera sindroms, portāls "Cālis" konsultējās ar psihiatru un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāju Ņikitu Bezborodovu, bet pieredzes stāstā par to, kā tas ir – būt par vecāku bērnam, kuram ir Aspergera sindroms, dalījās četru bērnu mamma Ilze. Respektējot mammas vēlmi palikt anonīmai, lai pasargātu bērna identitāti, viņas vārdu mainījām.

Lielo popularitāti ieguvusī Grēta Tūnberga nebūt nav vienīgā pasaulē plaši pazīstamā persona, kurai ir Aspergera sindroms. Britu dziedātāja Sūzena Boila savulaik atklājusi, ka viņai 2012. gadā noteikta šāda diagnoze, tāpat Aspergera sindroms ir arī velsiešu aktierim Seram Entonijam Hopkinsam, amerikāņu aktrisei Derilai Hannai un rokzvaigznei, aktrisei un Kurta Kobeina atraitnei Kortnijai Lovai, norādīts vietnē "Everyday Health". Tāpat vairākās psihiatru un psihoterapijas speciālistu publikācijās atrodami pieņēmumi, ka Aspergera sindroms bijis zinātniekam Albertam Einšteinam, angļu matemātiķim un datora "tēvam" Alanam Tjūringam, māksliniekam Endijam Varholam un komponistam Volfgangam Amadejam Mocartam. Par to, vai jau sen aizgājušiem ģēnijiem, kas savu vārdu trekni ierakstījuši vēsturē, tiešām bijis Aspergera sindroms vai kāda cita autiskā spektra traucējumu forma, šobrīd var spriest vien psihoterapijas speciālisti.

Nekautrējos sarunas laikā pavaicāt arī psihiatram Bezborodovam, vai viņš ir redzējis kādu Grētas Tūnbergas uzstāšanos un vai Aspergera sindroma iezīmes ir skaidri redzamas. Psihiatrs gan smejot nosaka, ka pēc video diagnozes nevar noteikt un jātic anamnēzei, tomēr, ņemot vērā, ka Zviedrijā psihodiagnostika ir augstā līmenī, tam noteikti var ticēt. "Pēc tā, kā viņa komunicē un publiski runā, es teiktu, ka noteikti ir iezīmes un tas var liecināt par autiskā spektra esamību. Grētai ir viena un tā pati runāšanas maniere, emociju izpausme. Tas, ka cilvēki uztver nesaderību starp viņas teikto un mīmiku, emociju intensitāti, ir ļoti raksturīgi autiskajam spektram. Tāpat arī pārņemtība ar vienu ideju, kas Grētas gadījumā ir klimats. Ideja iet un sēdēt pie zviedru parlamenta 14 gadu vecumā diez vai radīsies kāda sociāla bērna smadzenēs – tas arī var norādīt uz sociālās komunikācijas un funkcionēšanas īpatnībām," novērojumos dalās psihiatrs.

Aspergera sindroms ir autisma paveids, kuru mēdz arī dēvēt par stāvokli, kas ietekmē to, kā cilvēks sazinās un saprotas ar līdzcilvēkiem. Aspergera sindromam izdala trīs raksturīgākās iezīmes: 1) grūtības komunicēt; 2) grūtības sociālajās attiecībās; 3) iztēles un radošās darbības trūkums. Kā norāda Bezbodorovs, spilgtākā atšķirība no autisma ir tā, ka bērnam vai pieaugušam cilvēkam ar Aspergera sindromu nav aiztures valodas attīstībā. Tāpat šai diagnozei raksturīgs tas, ka personas intelekts ir tāds pats kā cilvēkam bez AST vai pat virs vidējā līmeņa. Cilvēks ar Aspergera sindromu var būt pat ar ļoti augstu intelektu.