Sīkāk par to, kas ir bērnu neirologs un kuras ir tās veselības problēmas, ko šis speciālists risina, portālam "Cālis" atklāj Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Bērnu neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas bērnu neiroloģe Signe Šetlere, kura praktizē arī Vidzemes slimnīcā Valmierā un veselības centrā "Vivendi".
Kā jau speciālista apzīmējums saka priekšā, neirologa pārziņā ir mūsu nervu sistēma. "Bērnu neirologs ir sertificēts ārsts, kas nodarbojas ar galvas un muguras smadzeņu, perifērās nervu sistēmas, autonomās nervu sistēmas, muskuļu un asinsvadu slimību diagnosticēšanu un ārstēšanu jaundzimušajiem, zīdaiņiem, bērniem un pusaudžiem," tā dr. Šetlere. Neiroloģiskās problēmas attiecīgi var sākties bērna smadzenēs, mugurkaulā, nervos vai muskuļos.
Neiroloģiskās problēmas bērnam var parādīties gan agrīnā vecumā, gan skolas vecumā. Svarīgākais ir tās laikus pamanīt. Turklāt neirologa palīdzību vecākiem atvasei jāmeklē arī smagu traumu gadījumā un rehabilitācijas ietvaros. Lūk, visbiežākās veselības problēmas, ar kurām strādā bērnu neirologi, saskaņā ar neiroloģi Signi Šetleri:
- kavēta kustību, valodas un runas attīstība;
- galvassāpes un reiboņi, muguras sāpes, muskuļu sāpes;
- motoro kustību koordinācijas traucējumi, balansa un līdzsvara problēmas, gaitas traucējumi;
- muskulatūras spēka un tonusa izmaiņas, muskuļu vājuma pazīmes;
- artikulācijas problēmas, rīšanas un ēdiena kumosa veidošanas grūtības;
- patoloģiskas lēkmes, paroksismāli stāvokļi un bezsamaņas epizodes;
- apziņas traucējumi, kā miegainība, samazināta reakcija uz ārēju stimulu;
- redzes vai dzirdes traucējumi;
- stāvoklis pēc galvas, muguras vai ekstremitāšu traumas;
- izmaiņas uzvedībā, kas saistītas neirotiskiem stāvokļiem (acu mirkšķināšana, knibināšanās, nekontrolētu skaņu veidošana, stostīšanās u.c.);
- saskarsmes grūtības un problēmas saskarsmē ģimenes lokā, kolektīvā;
- uzmanības deficīts (koncentrēšanās grūtības), hiperaktivitāte (nepārtraukts fizisks nemiers);
- miega traucējumi.
Vairāk par to, kāpēc bērna galvassāpēs nevajadzētu ignorēt un kāpēc meklēt bērnu neirologa palīdzību, lasi šajā rakstā.
Kā norit vizīte pie neirologa un kā tai sagatavoties
Vizītes pie bērnu neirologa norit atsevišķā kabinetā, sākotnēji kā saruna starp ārstu, pacientu un pacienta vecākiem, norāda dr. Šetlere. Pēc sarunas seko neiroloģiskā izvērtēšana, kurā speciālists novērtē bērna centrālo, perifēro un autonomo nervu sistēmu, liekot pildīt dažādus uzdevumus. Tie sevī ietver gan prāta un apziņas stāvokļa izvērtēšanu, kad neirologs vēro, kā bērns izturas vidē, vai seko vienkāršām norādēm un atbild uz jautājumiem, bet mazuļos novērtē spēju sastrādāties ar vecāku.
Fiziskā stāvokļa (muskuļu spēks, koordinācija, līdzsvars, jušana u.c.) izvērtēšanā neirologs var lūgt bērnu pavilkt ārsta rokas, saspiest pirkstus un pat palēkties uz vienas vai otras kājas. Tāpat neirologs izvērtē arī mazā pacienta somatisko stāvokli – apskata ādas stāvokli, izmēra asinsspiedienu un pulsu, kā arī veic citas nelielas manipulācijas.
Nereti neirologi izmanto arī sensoros testus, kas pārbauda bērna jutību. Tam izmanto dažādus instrumentus – adatu imitējošus kociņus, vates tamponus utt. Tāpat neirologs var izdarīt spiedienu uz atsevišķām ķermeņa daļām, lai novērtētu bērna sajūtas, piemēram, vai tās bijušas asas vai vieglas, siltas vai aukstas.
Kā jau dodoties pie ikviena cita speciālista, bērnam iepriekš nepieciešams izstāstīt, kur viņu vedīs un kas notiks. Tas pasargās bērnu no nepatīkamiem pārsteigumiem un atvieglos vizītes norisi kā bērnam, tā vecākiem un arī pašam speciālistam. "Pirms vizītes pie bērnu neirologa vajadzētu apkopot iepriekš veikto diagnostisko izmeklējumu, manipulāciju, analīžu, konsultantu slēdzienu, izrakstu informāciju un paņemt to līdzi uz vizīti. Vajadzētu arī apkopot medikamentu sarakstu, ko pacients ir lietojis, precizējot medikamenta nosaukumu un devu," iesaka bērnu neiroloģe. Tāpat dr. Šetlere piebilst, ka svarīgi ir arī noskaidrot, kādas iedzimtas vai iegūtas neiroloģiskās saslimšanas ir tuvākajiem (pirmās pakāpes) radiniekiem, lai speciālists būtu informēts par potenciālajām problēmām, kas var skart arī bērnu.
- Elpas aizturēšana, staigāšana miegā, neīstas vēdersāpes – par to, kas var liecināt par negatīvo stresu, šajā "Cālis" rakstā stāsta neiroloģe Agnese Bāliņa-Tretjakova.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
