Par ko nevajadzētu rāt bērnu  (3)

Lūk, portālā "Detimail" psiholoģe Patrīcija Šima skaidro, kādos gadījumos vecākiem vajadzētu atturēties no bērnu rāšanas!

Tu kavē darbu, svarīgu tikšanos, vilcienu, lidmašīnu, bet bērns kā speciāli – ģērbjas tik lēnām... Bet pa ceļam vēl atceras, ka mājās atstājis mīļāko rotaļlietu, uz ielas grib pacelt teju katru akmentiņu, apstājas pie katras puķītes un uzdod miljons jautājumu vienā minūtē. Tev šķiet, ka bērns dara to visu speciāli, tu sāc viņu steidzināt vai rāt par šo lēnīgumu. Pazīstama ainiņa?

Šādā situācijā atceries, ka bērni dzīvo pašreizējā brīdī un pagaidām vēl neizprot jēdzienus par precīzu laiku. Toties viņi saprot, ka tagad mamma ir blakus, bet pavisam drīz aizies savās darīšanās, un no visa spēka cenšas paildzināt šo šķiršanās procesu.

Tu jau simtiem reižu esi lūdzis, lai bērns neskrien prom no tevis, kad esat ārā un blakus ir aktīvas satiksmes ceļš, tomēr mazulis šo prasību ignorē un dienu no dienas sarīko pakaļdzīšanās sacensības. Tāda uzvedība arīdzan ir lielas mīlestības pazīme. Mazulis jau ir sapratis, ka jau spēj neatkarīgi no mammas iepazīt pasauli, bet viņam joprojām ir svarīgi zināt, ka tu būsi blakus pie pirmām pazīmēm, kas var liecināt par kādu apdraudējumu. Tāpēc viņš no tevis bēgs prom atkal un atkal, lai atskatītos atpakaļ un pārliecinātos, ka tu viņam seko. Šādas "rotaļas" var dažreiz nokaitināt, bet tās norāda uz to, ka bērns tev uzticas. Mazulis jūt: lai kur viņš nebūtu, mamma vienmēr viņu panāks, atradīs, aizstāvēs. Un ja reiz tā, tad droši var doties pretī šai nezināmajai, lielajai pasaulei.

Dažreiz šķiet, ka bērns sevi un apkārtējos priekšmetus apķēpā ar daudz lielāku ēdiena daudzumu, nekā viņš iebāž mutē un apēd. "Vienreiz mans dēls izbārstīja avenes un ar milzu sajūsmu sāka tās izsmērēt pa paklāju," stāsta kāda trīsgadnieka mamma. Šādā situācijā pirmais, kas ienāk prātā mammai, sarāt bērnu un stingri jo stingri aizliegt viņam spēlēties ar ēdienu.

Tomēr tieši šajā vecumā bērns aktīvi izzina pasauli, un eksperimentē ar ēdienu – tas ir viens no veidiem, kā izrādīt savu zinātkāri un interesi par dzīvi. Apslāpēt šādu sajūsmu var, bet pēc tam nevajag brīnīties, ka tavam mazulim, kurš pieaug ar katru dienu, nekas neinteresēs.

Tapešu apzīmēšana, krītiņu apgraušana un to izmētāšana, aplikācijas no bildēm un māksla ar lūpukrāsu – tā ir tāda pati radošās domāšanas izpausme, kā spēles ar ēdienu. Bērns nesaprot, kāpēc zīmēšanas albumā zīmēt ir labi, bet uz tik sniegbaltas, lieliskas sienas – var dabūt sodu. Ja tu būtu pietiekami stingrs un pārliecināts, laika gaitā bērnā nostiprināsies standarta komforta uzvedība uz visu dzīvi.

Protams, bērnam ir jāsaprot, ka nebūt ne visu un ne vienmēr var darīt to, ko viņš grib, tomēr saglabāt iekšējo brīvību arī viņam ir ļoti svarīgi. Tāpēc – kaut vai pa retai reizei ļauj viņam mazus radošus eksperimentus. Kā stāsta psiholoģe, kāda viņas paziņa reizi mēnesī mājās sarīkojot "Dienu aizliegtajiem "gribu": meita drīkst palūgt visu dienu skatīties multfilmas, uzreiz apēst veselu tāfelīti šokolādes vai uz grīdas izbērt miltu paku. Tiesa, pastāv noteikums, ka viņai ir jāpaskaidro, kāpēc viņa to tik ļoti vēlas.

Daudzi bērni katru vakaru prasa, lai viņiem priekšā lasa vienu un to pašu pasaku, kuru visa ģimene jau zina no galvas. Tiklīdz izskan vārdi: "Viņi dzīvoja ilgi un laimīgi", bērns jau atkal prasa to lasīt no paša sākuma.

Protams, viņš to dara ne jau, lai tevi sadusmotu. Bērniem ļoti patīk darbības, kas atkārtojas, jebkuri rituāli viņus nomierina un sniedz drošības sajūtu.