Saslimstība ar garo klepu trīskāršojusies: infektologi aicina vakcinēt pusaudžus

2018. gadā Latvijā reģistrēti 159 garā klepus gadījumi, bet šogad pirmajos astoņos mēnešos to skaits sasniedzis jau 415. Bērnu slimnīcā no garā klepus patlaban ārstējas vairāki bērni. Mediķi norāda, ka riska grupā ir zīdaiņi, kuri no šis infekcijas slimības var nomirt.

"Jauniem cilvēkiem, kas kaut kad dzīvē jau ir vakcinēti, un arī vecuma dēļ, šī saslimšana norit vieglāk. Viņiem klepus ilgst apmēram pāris nedēļas. Bet šo divu nedēļu laikā pastāv iespēja inficēt mazos, īpaši jūtīgos bērnus. Īpaši nozīmīga ir riska grupa – zīdaiņi līdz trīs mēnešu vecumam, kuri vēl nav saņēmuši vakcināciju, un līdz ar to nav pasargāti. Diemžēl viņiem ir raksturīga smaga slimības gaita, kas var beigties arī nepatīkami," raidījumam skaidro infektoloģe Liene Čupāne.

Garā klepus izplatības pieaugums saistīts ar nepietiekamo vakcināciju, jo pote nenodrošina imunitāti visa mūža garumā. Pēc esošā vakcinācijas kalendāra pēdējo reizi šo poti bērni saņem septiņu gadu vecumā. Bet piecu līdz septiņu gadu laikā imunitāte zūd, tāpēc pusaudži var inficēties ar garo klepu un aplipināt arī citus. Lai to nepieļautu, Imunizācijas valsts padomē ir iesniegts priekšlikums mainīt vakcinācijas kalendāru. Proti, no kompleksās vakcīnas, kas tiek veikta 14 gadu vecumā, izņemt ārā poliomielīta vakcīnu, bet tās vieta ielikt garā klepus vakcīnu. "Šobrīd tas tā nav. Un līdz ar to pieaug šī saslimstība jauniešu, arī jauno pieaugušo cilvēku vidū", skaidro infektoloģe.

Veselības ministrijā raidījumam norādīja, ka no nākamā gada, atbilstoši citu valstu pieredzei, arī Latvijā netiks vairs veikta sestā poliomielīta vakcīna 14 gadu vecumā. Tomēr tās vietā garā klepus vakcīna iekļauta netiks, jo tam būtu nepieciešami vairāk nekā 423 tūkstoši eiro, kuru nākamā gada budžetā nav.

Kopumā pēdējo deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām Latvija miruši 15 bērni, kas pret tām nebija potēti. Tāpēc Veselības inspekcijā ierosināts iekšējais audits par vakcinācijas praksi un problēmām. Pēdējais ar vakcinācijas neesamību saistīts bērna nāves gadījums bija konstatēts pagājušā gada rudenī, kad no garā klepus nomira trīs mēnešus vecs zīdainis, kurš nebija vakcinēts.

Audita laikā jau secināts, ka bieži vien pacientu plūsma uz vakcināciju ir nevienmērīga un visiem vakcīnu nepietiek. Tāpēc Veselības inspekcija plāno ierosināt izmaiņas normatīvajos aktos, lai ģimenes ārsti vakcīnas varētu pasūtīt diviem mēnešiem, nevis vienam, kā tas ir tagad. Turklāt ne visi ģimenes ārsti ir pediatri. Tāpēc, lemjot par mazu bērnu vakcināciju, Veselības inspekcijas skatījumā ģimenes ārstiem būtu nepieciešama pediatra konsultācija. Vajadzētu arī skaidrāk noteikt vakcinācijas kontrindikācijas, lai tās būtu nepārprotamas gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem. Veselības ministrijas skatījumā tas viss palīdzētu mazināt ar bērnu nevakcinēšanu saistītus riskus.

Gala ziņojumu par audita laikā izdarītiem secinājumiem plānots publiskot nākamā gada sākumā. Tas tiks iesniegts Imunizācijas valsts padomē un Veselības ministrijā.

Garais klepus ir akūta baktērijas izraisīta infekcijas slimība, kurai raksturīga cikliska gaita un smacējošas klepus lēkmes. Pēc izslimošanas imunitāte pret garo klepu parasti ir ilgstoša un noturīga. Vairāk par garo klepu un veidiem, kā ar to var inficēties lasi šajā rakstā.