"Bērns līdz viena vai pat divu gadu vecumam gan mājās, gan ārpus tām var paraut, paņemt, nokrist, aizskriet, apēst vai izdzert to, ko nevajag, jo tā viņi iepazīst pasauli. Ja bērns nodarījis sev pāri, tad tā ir tikai un vienīgi vecāku vaina (arī gadījumos, kad bērna pieskatīšana uzticēta kādam citam), jo viņi nav gribējuši vai spējuši domāt un skatīties uz telpu un vidi, kurā bērns atrodas, no viņa (bērna) perspektīvas. Mūsu – pieaugušo – vaina, ja mājas iekārtojumā svarīgāki ir bijuši dizaina apsvērumi (galdiņš te izskatās labāk) un pašu ērtības (televizoram piemērotāka vieta ir šī, un Līgo svētkos noteikti vajag lielu ugunskuru), nevis bērna drošība.
Pavisam mazo bērnu traumatisms (aptuveni 1/3 BKUS pacientu ir bērni līdz viena gada vecumam) ir periodisks un saistīts ar gadalaikiem. Visbiežāk par slimnīcas pacientiem kļūst bērni ar apdegumiem. Standarta komplekts, kas gandrīz garantē garu vizīti slimnīcā, ir krāsns apkure un atklāta ūdens sildīšana priekš mazgāšanās. Agrāk vai vēlāk bērns verdošā ūdenī iemērks roku vai ieliks kāju, pirms vecāki ielējuši tam klāt auksto ūdeni. Ticiet man, tā agrāk vai vēlāk notiks, ja vien nenodrošināsiet to, ka bērns vienmēr tādos brīžos atrodas citā telpā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
