Atpūtai, rotaļām vai mājasdarbu pildīšanai? Kas notiek pagarinātajās dienas grupās skolās

Vispārējās izglītības likumā pagarinātās dienas grupa definēta kā izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām. Tas nozīmē, ka pagarinātās dienas grupas nodarbību praktiskā nozīme ir skolas sniegtais papildu pedagoģiskais un sociālais atbalsts, uzsver Veinberga.

Lēmumu par pagarinātās dienas grupas nodarbību nodrošināšanu izglītības iestādē pieņem tās vadītājs, kurš vada iestādes darbu un atbild par tās finanšu un materiālo līdzekļu izmantošanu. Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par pagarinātās dienas grupas izveidi, tās nodarbību laikiem un mērķauditoriju izglītības iestādes vadītājam būtu jāsaņem arī izglītības iestādes padomes priekšlikumi un ieteikumi šajā jautājumā.

Izglītības iestādei no tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem primāri ir jānodrošina pamatizglītības programmas mācību priekšmetu un stundu plānā ietvertā obligātā mācību satura apguve. Tas nozīmē, ka pagarinātās dienas grupas nodarbības skola iespēju robežās finansē no atlikušajiem līdzekļiem. Jāpiebilst, ka pagarinātās dienas grupas nodarbību finansēšanā var piedalīties arī pašvaldība.

Tā kā pagarinātās dienas grupas nodarbības notiek ārpus mācību stundām, tās nav uzskatāmas par obligātām un tajās nevar tikt apgūts obligātais mācību saturs. Taču, kā jau iepriekš minēts, tajās skolēnam vajadzības gadījumā ir iespēja saņemt pedagoģisko atbalstu un palīdzību.

Par norisēm pagarinātās dienas grupas laikā ir atbildīgs pagarinātās dienas grupas skolotājs. No viņa atkarīgs, vai bērni šajā laikā dosies ārā, skatīsies izglītojošu filmu vai pildīs mājasdarbus.

Pagarinātās dienas grupas nodarbības var tikt īstenotas arī interešu izglītības programmu veidā, piemēram, kā sporta, mākslas vai cita veida pulciņa nodarbības. Arī šajā gadījumā, kad pagarinātās dienas grupas darbs tiek īstenots interešu izglītības programmu veidā, par nodarbību īstenošanu ir atbildīgs minētais pedagogs.

Cēsu 1. pamatskolas direktore Antra Avena atklāj, ka, gluži tāpat kā citās Latvijas skolās, arī šajā pagarinātās dienas grupas tiek veidotas, pamatojoties uz vecāku iesniegumu. Pamatā grupas tiek plānotas 1. klases skolēniem, kā arī tiem sākumskolas audzēkņiem, kuriem pēc stundām ir nepieciešama droša vieta, kur pavadīt laiku, līdz sāksies interešu pulciņa nodarbība. "Parasti 2. un 3. klašu skolēni pagarinātās dienas grupā nav katru dienu," piebilst direktore.

Cēsu 1. pamatskolā ir divas 1. klases – A un B, līdz ar to ir arī divas pagarinātās dienas grupas. Tie sākumskolas bērni, kuri mācās klasi augstāk, attiecīgi pievienojas tai grupai, ar kuras burtu tiek saukta viņu klase, piemēram, 2.A klases skolēns pagarinātās dienas grupā dosies pie bērniem, kas mācās 1.A klasē. Tas nozīmē, ka pagarinātās dienas grupās ir dažāda vecuma bērni.

Avena uzsver: "Pagarinātās dienas grupas skolotāja darbs ir ļoti sarežģīts." Tieši skolotājs ir atbildīgs par to, kā tiks organizēts to bērnu laiks, kas palikuši viņa aizbildnībā. Direktore min vairākas iespējas, ko šajā laikā bērni var darīt:

• kopā ar skolotāju doties laukā;
• pildīt mājasdarbus;
• nodoties spēlēm un rotaļām;
• doties uz sporta nodarbību vai citu interešu pulciņu.

Tāpat pagarinātās dienas grupā 1. klases skolēni var uzlabot savas lasītprasmes. "Tā ir viena diena nedēļā, kad skolotājs pievērš uzmanību lasīšanai," piebilst Avena.

Arī pamatskolā "Rīdze" pagarinātās dienas grupas tiek veidotas, pamatojoties uz vecāku iesniegumiem. Šajā pamatskolā ir iespēja bērnu pieteikt gan pagarinātās dienas grupai, kur skolotājs bērnus pieskata līdz pulksten 15.30, gan arī dežūrgrupai, kur skolēni var uzturēties līdz pat pulksten 17. Ja pagarinātās dienas grupa katrai klasei līdz pat ceturtajai ir sava, tad dežūrgrupās skolēni tiek apvienoti vienā kolektīvā.

Pamatskolas "Rīdze" sākumskolas skolotāja un direktores vietniece audzināšanas darbā Ilze Zālīte atklāj, ka pamatskolā "Rīdze" bērni pirmkārt tiek aicināti izpildīt mājasdarbus, taču tas nenotiek piespiedu kārtā. "Tas ir ģimenes lēmums, par ko bērni ar vecākiem vienojas," skaidro Zālīte. "Tā ir arī bērna pašdisciplīna, ka viņš zina – vakarā nebūs laika, tāpēc mājasdarbus labāk izpildīt tagad."

Skolā ir arī plaša interešu izglītības programma, kuras nodarbības bērni arī aktīvi apmeklējot. Šādā gadījumā pagarinātās dienas grupa ir kā bāzes vieta, kur bērns var atstāt mantas, atpūsties un socializēties ar vienaudžiem. Tāpat šajā laikā bērniem kopā ar pedagogu ir iespēja doties ārā, skatīties izglītojošas filmas, minēt mīklas, lasīt grāmatas, spēlēt spēles un citādi pavadīt brīvo laiku pēc skolas. "Mēs ļaujam viņiem arī vairāk izbaudīt kopā būšanu," piebilst direktores vietniece audzināšanas darbā.

Viena no svarīgākajām lietām, ko vecāki sagaida no pagarinātās dienas grupas, ir, lai bērni tajā izmācītos. Kā atzīst ceturtās klases skolnieka mamma Anita, viņa nespēj bērnam mājasdarbu izpildē sniegt tādu palīdzību kā skolotāja. "Lai izpildītu kopā mājasdarbus, man vispirms pašai ir jāapgūst viela un tad vēl jāpaskaidro tā bērnam," viņa atzīst. "Es neesmu skolotājs un nemāku lietas tik labi izskaidrot." Arī trīs bērnu māmiņa Jolanta piekrīt, ka pirmajos skolas gados mājasdarbu pildīšana prasa daudz laika, nervu šūnu un reizēm arī asaru – tas nav nekas svešs nevienam sākumskolas bērna vecākam.

Neskatoties uz to, ka vecāki sagaida, ka bērni no pagarinātās dienas grupas vienmēr mājās atgriezīsies izmācījušies, lai vakarā pēc garās dienas varētu nodoties atpūtai kopā ar vecākiem, Jolanta iesaka būt saprotošiem un neaizmirst, ka skolotājs arī ir tikai cilvēks: "Kaut gan grupā bērns var pildīt mājasdarbus, daudz kas ir atkarīgs arī no viņa spējām un vēlmes līdzdarboties. Protams, skolotājs var palīdzēt ar padomu, bet viņam nav jāpilda privātskolotāja funkcija, jebkādām metodēm panākot, ka pagarinātās dienas grupā visi bērni ir teicami izpildījuši visus mājasdarbus, – tas tomēr paliek vecāku ziņā."