Sešas komunikācijas prasmes, kas palīdzēs izvairīties no strīdiem attiecībās

Kā skaidro psiholoģe Melānija Grīnberga, lai saprastu, kāpēc vieniem attiecībās ir daudz vieglāk komunicēt un izrunāt to, kas, viņaprāt, ir maināms, bet citi jau pie pirmā teikuma otrā ir raisījuši tik daudz dusmu, ka partneris gatavs plēst šķīvjus, jāatgriežas bērnībā. Viņa uzsver, ka nereti ģimenēs bērniem netiek iemācīts, ko nozīmē veselīga komunikācija, tāpēc konflikti netiek konstruktīvi risināti. Kamēr vienas ģimenes problēmas aprok starp citiem ikdienas darbiem, citas to risināšanu aizvada augstos toņos, taču fakts ir neizbēgams – kāds komunikācijas stils redzēts bērnībā, tāds tiks pielietots arī pieaugušā vecumā. Mēs uzskatām, ka šie stili ir pilnībā normāli, un beigās jūtamies dusmīgi un noskumuši, ja rezultāts ir negatīvs, teic Grīnberga.

Sadzirdēts, uzklausīts un saprasts cilvēks var būt arī laimīgs partneris, kas ir viens no galvenajiem pamatnoteikumiem saticīgai ilgtermiņa kopdzīvei. Pāriem ir nepieciešams attīstīt komunikācijas prasmes, kā arī pielietot konkrētas stratēģijas, kas palīdzēs izvairīties no strīdiem. Lūk, dažas no tām!

Nereti partneri viens otram norāda uz to, kas viņiem nepatīk otra darbībās, aizmirstot svarīgāko. Daudz nozīmīgāk ir sacīt to, ko vēlies, lai mīļotais darītu citādāk – pretējā gadījumā viņš to var uztvert kā emocionālu uzbrukumu. Norādīšana uz negatīvo partnerim var likt justies bezspēcīgam, jo pagātni mainīt nav iespējams.

Tev nepieciešams pašai atbildēt uz jautājumu – ko vēlies, lai partneris izdarītu vai pateiktu, lai tu attiecībās justos labāk un abi būtu emocionāli tuvāki? Iespējams, tev gribas, lai viņš vairāk uzklausa vai izrāda savu mīlestību. Varbūt tev attiecībās trūkst romantikas, vai arī vēlies, lai partneris palīdz mājas darbu veikšanā, atvieglojot ikdienu. Lai arī kāda būtu vēlme, svarīgi to pateikt skaidri un nepārprotami, nenorādot uz reizēm, kad pagātnē partnerim nebija izdevies to paveikt. Uzsvara likšana uz iepriekš pieļautajām kļūdām var likt partnerim pamazām nocietināties, kas attiecībām nekādā mērā nepalīdzēs.

Paturpinot iepriekšējo tēmu, lielākajai daļai cilvēku tomēr nepatīk, ka viņiem norāda – kas būtu jādara un ko viņi šobrīd veic nepietiekami labi. Tieši šī iemesla dēļ arī attiecībās problēma var pāraugt strīdā, kad teju vai ar pirkstu parādi, kas partnerim jāmaina savā attieksmē vai darbībās. Sliktākajā gadījumā viņš var atbildēt ar pretjautājumu: "Kāpēc gan tu nevarētu mainīties?", tieši tāpēc ir svarīgi arī paskaidrot, kāpēc vispār kaut kam ir jāmainās. Skaidrojums arī palīdzēs otram saprast, kādas vēlmes šādā variantā tiks apmierinātas, piemēram, vēlme pēc drošības, palīdzības, tuvības vai tamlīdzīgi.

Daudzi cilvēki cer, ka partnerim piemīt gaišreģa spējas – viņš spēs izburties cauri prātam un pats saprast, kādas ir otra vēlmes, taču tas nebūt nav godīgi pret viņiem. Empātijas sajūta radīsies, ja partneris sapratīs, ko tieši konkrētās izmaiņas mainīs tavā dzīvē un kā uzlabos jūsu savstarpējās attiecības. Vislabāk būtu arī skaidri pateikt, kāpēc konkrētā vēlme radusies un ko tev tā nozīmē, piemēram, ja vecāki bērnībā bieži atstāja vienu mājās vai klasesbiedri skolas laikā atstūma no sava bariņa, tev īpaši svarīgi ir justies piederīgai.

Nereti sēšanās pie apaļā galda tiek iniciēta vien tad, kad partneri ir emocionāli uzvilkušies. Piemēram, ja visu dienu to vien dari, kā pie sevis bubini par to, ka dzīvesbiedrs nepalīdz mājas pienākumu veikšanā, brīdī, kad pēc darba viņu ieraugi nākam pa durvīm, vadzis ir gatavs plīst. Kad emocijas ir ārkārtīgi sakāpinātas, teju neiespējami veidot konstruktīvu sarunu, jo partnerim būs sajūta, ka viņš ir uzbrukuma epicentrā.

Ja vēlies otram teikt ko kritisku, Grīnberga iesaka to šķietami neitrāli ietvert starp to, ko partneris dara labi. Tāpat centies izteikumos izmantot "es" formu, teikumus nesākot ar "tu". Labs paņēmiens ir arī mēģināt iekāpt partnera kurpēs, sakot: "Es zinu, ka tev tagad darbā daudz pārmaiņu un tev ir grūti" vai "Es zinu, ka centies uzlabot mūsu attiecības un vēlies, lai es to redzētu". Šis ir ieteicamais sākums, pēc kura tad arī vari izteikt savas bažas vai vēlmes.

Lielākoties pāri uzsāk problēmu risināšanas sarunas vislabāko nodomu vadīti, taču bieži vien viss beidzas ar divām pārakmeņotām sejām un nevēlēšanos pat vienam uz otru skatīties. Pāri visam, nenodarīt otram pāri – šai frāzei ir jābūt prioritārai sarunas laikā. Ja komunikācijas laikā sāc pacelt balsi un sākat "karot" viens pret otru, ir īstais brīdis paņemt pauzi – kaut vai aiziet padzert ūdeni.

Pozitīva saruna ātri vien var aiziet negatīvā gultnē. "Psychology Today" raksta, ka šādos brīžos ir jācenšas elpot lēnāk un dziļāk, ko iespējams panākt, iekšēji aprakstot dažādas mēbeles un priekšmetus telpā. Šādā veidā ir iespējams nomierināties, kā arī atgūt kontroli pār savām emocijām. Tiek skaidrots, ka pilnīga nomierināšanās var prasīt pat 20 minūtes.

Ja mīļotajam cilvēkam ir kāda problēma, bieži vien gribas kļūt par pasaules glābēju un visu atrisināt viņa vietā. Mēs sākam bārstīt padomus, taču, ļoti iespējams, viņam tie nemaz nav nepieciešami. Šajās situācijās bieži vien daudz vērtīgāks ir atbalsts un sapratne – tieši tāpēc partneris var manāmi uzvilkties, ja norādi uz to, ko viņam vajadzētu darīt citādi.

Kad dzīvē viss iet šķērsām, mēs vēršamies pie savas otrās pusītes, lai gūtu emocionālu atbalstu un varētu turpināt darba gaitas, rūpēties par ģimeni un attīstīt savas stiprās puses. Iespējams, partnerim prātā ir tūkstošiem ideju, kuras netiek realizētas vien tā iemesla dēļ, ka nesaņem pietiekami lielu atbalstu no tuvajiem.

"Apkārtējie reizēm nepadomā, kā izklausās tas, ko viņi pasaka. Mums apkārt ir daudz labu talantu, kas šī iemesla dēļ neko tālāk nedara," teic Dagnija Lepere – pašmāju zīmola "Dafne Knits" izveidotāja. Arī viņa uzsver līdzcilvēku atbalsta nozīmi, atklājot, ka tieši vīrs bijis viņas stiprais plecs, uzsākot savu biznesu. Pilnu interviju ar Dagniju lasi šeit.

Kad attiecību pamati sašķobās un tiek izdzīvotas pārmaiņas, svarīgi nevainot vienam otru. Ja jūtam – kāds mūs vaino, kļūstam daudz noslēgtāki, uzsver Grīnberga. Vērts saprast, ka problēmu saknei parasti ir vairāki atzari, tāpēc novelt vainu vienam uz otru ir absolūti lieki. Izmantojot tādas frāzes kā "Tu visu salaidi grīstē" vai "Es tev teicu, ka tā nevajag darīt" var otrā radīt priekšstatu, ka viņš ir neadekvāts, tāpēc arī vēlēties pēc iespējas no tevis norobežoties.

Tā vietā, lai rādītu viens uz otru ar pirkstiem, orientējieties uz to, kā abi situāciju varat labot un ko nākamreiz darīt citādāk. Arī tad, ja tev izrādījusies taisnība, piemēram, partnerim vajadzēja tevī klausīties, vēlme būt tai, kurai vienmēr ir taisnība, var maksāt dārgi. Dzīvesbiedrs var justies nenovērtēts un pārmērīgi kontrolēts, kā rezultātā strīds būs neizbēgams.