Psihologs: lielākais risks ir nevis tas, cik bieži bērns lieto viedierīci, bet ko viņš tajā dara

Mobilo sakaru operatora "Tele2" un pētījumu aģentūras "Berg Research" veiktajā pētījumā noskaidrots, ka personīgais mobilais telefons ir 83 procentiem bērnu vecumā no pieciem līdz 15 gadiem. Taču liela nozīme ir ne tikai tam, vai bērnam ir viedierīce, bet arī tam, ko viņš tajā dara un cik laika tajā patērē. Aptaujā atklāts, ka bērni, kas sasnieguši 10 gadu vecumu, internetu viedierīcēs lieto tikpat bieži kā viņu vecāki, bet bērni, kuri vecāki par 13 gadiem, to izmanto pat biežāk nekā viņu vecāki.

"Vairums vecāku apstiprina, ka seko līdzi bērnu pavadītajam laikam viedierīcēs un ierobežo to, lai tas netraucē bērna attīstībai. Pozitīvi vērtējams, ka daļa vecāku vērš bērnu uzmanību uz jēgpilnu laika pavadīšanu telefonā: 22 procenti aptaujāto norādījuši, ka piedāvā savam bērnam intelektu attīstošas spēles un nodarbes viedierīcēs," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts. "Mums jāapzinās, ka aug paaudze, kura jau no dzimšanas atrodas saskarsmē ar jaunākajām tehnoloģijām. Apturēt viedierīču lietošanu mums kā vecākiem nebūs pa spēkam, un tas arī nav vajadzīgs, jo tās var daudz palīdzēt. Taču mēs varam sekot līdzi un parādīt saviem bērniem, kā telefons izmantojams, lai ar tā palīdzību attīstītu komunikācijas, svešvalodu, informācijas analīzes un citas prasmes, kas lieti noder ikdienā. Svarīgs ir ikdienas dzīves balanss, jo, tāpat kā ir vajadzīga atelpa no darba vai mācībām, ir vajadzīgs digitālais detokss jeb atelpa arī no viedierīcēm."

Kā top 3 prasmes, kuras ietekmē tehnoloģiju izmantošana, aptaujātie vecāki norādījuši valodas lietošanu (50 procenti), digitālās prasmes (27 procenti) un intelekta attīstīšanu (22 procenti).

"Nav pareizi likt viedierīču atkarības birkas bērniem un pusaudžiem, kuri varbūt pārāk daudz skatās televizoru vai lieto viedierīces. Lielākais risks ir nevis tas, cik daudz laika bērns lieto viedierīci, bet ko tieši viņš ar to dara. Jo internetā var mācīties, skatīties populārzinātniskas filmas vai arī vērot pornogrāfiju, pirkt narkotikas. Un šī ir būtiska atšķirība – nevis skaitīt minūtes un stundas, bet mācīt bērnam internetu lietot jēgpilni," atgādina Konstantinovs.