Gluži tāpat, kā mazuļi mācās staigāt, tā arī bērndārznieki – valdīt pār savām emocijām. Pie portāla "Cālis" anonīmi vērsās kāda mamma, kura meklē padomu, kā palīdzēt bērnam tikt galā ar pēkšņiem dusmu izvirdumiem un agresiju pret tuviniekiem, lai situāciju risinātu pēc iespējas saudzīgāk. Konsultāciju sniedza nodibinājuma "Centrs Dardedze" sociālā darbiniece Janeta Bokaldere.
Situācijas apraksts no mammas, kas vērsās pie portāla "Cālis". Mamma stāsta, ka viņas meitai, kurai nesen apritējuši četri gadi, ik pa laikam ir dusmu izvirdumi un izteikta agresija pret mammu vai tēti, atkarībā no tā, kurš vecāks ir klāt konflikta brīdī. Bērns bļauj vecākiem virsū, saka vārdus "es tevi ienīstu", "es ar tevi nedraudzēšos", nereti arī iesit mammai, ja viņa cenšas atrisināt situāciju sarunu ceļā. Tāpat var pēkšņi nedraudzēties ar citiem bērniem, ja tas izdarījis kaut ko ne pa prātam vai aizticis kādu mantu. Gadījuma piemērs – atnāk ciemos ģimenes draugi ar savu bērnu, kas ir divus gadus jaunāks. Kopīgi spēlējoties, ciemiņbērns ar zīmulīti nedaudz iekrāso četrgadīgās meitenes krāsojamo grāmatu. Meitene pārdzīvo, ka tieši to lapu nedrīkstēja krāsot, ka viņa ciemiņus ienīstot un lai tie iet prom. Mamma, protams, risina situāciju un aizved meiteni uz savu istabu "atvilkt elpu" un nomierināties, pabūt ar sevi vienatnē, nevienam netraucējot. Taču tas izvēršas par to, ka četrgadniece savā istabā ar lielu troksni sviež mantas, kliedz, rūc un visādi citādi agresīvi izrādās.
Jautājums no mammas – kā tikt galā ar tik lielu bērna agresiju? Kā iemācīt bērnam ļauties emocijām, tās izskaidrot, taču tajā pašā laikā nedarīt pāri sev un citiem? Jāpiebilst, ka bērna sodīšana nekad nav bijusi fiziska, viss parasti risināts pārrunu vai "pārtraukuma soliņa" ceļā.