Krampji nav sveši nevienam. Kaut reizi mūžā sāpošo muskuļa saraušanos ir izjutis jebkurš. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre Agija Kramiņa atklāj, kāpēc krampji rodas, kad par tiem vajadzētu sākt uztraukties un kādas profilaktiskas darbības var palīdzēt pasargāt no tiem savu atvasi.
Krampji muskuļos vienmēr sākas pēkšņi. Par krampjiem liecina asas sāpes, muskulim vai muskuļu grupai pēkšņi saraujoties. Tie var ilgt no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm.
Kramiņa stāsta, ka visbiežāk krampji lokalizējas apakšstilba muskulī, bet nereti tie var rasties pēdās, augšstilbos, rokās un pat vēderā. Nereti krampju izraisītās sāpes ir tik spēcīgas, ka tās mūs izrauj no miega. Tāpat pediatre skaidro, ka skartajā vietā vairākas stundas pēc krampjiem var saglabāties sāpes vai jutīgums.
Kaut muskuļu krampji bērnam var sākties jebkurā vecumā, lielākā riska grupa ir jaunieši. "Viņi ir fiziski aktīvi, ar augstu slodzes potenciālu. Nereti, cenšoties gūt lielus panākumus, organismam netiek dots laiks pietiekami atpūsties," skaidro pediatre. "Tāpat laikā, kad jaunieši kļūst patstāvīgi un neatkarīgi, izvēloties ēdienu, viņi paši nosaka ēdienreižu skaitu un uzņemtā šķidruma daudzumu."
Iespējamie krampju iemesli
Kramiņa atklāj, ka iemesli, kāpēc cilvēks pieredz krampjus, ne vienmēr ir zināmi. Krampjus var izraisīt dažādi faktori, piemēram:
- pārmērīga fiziskā slodze, pie kuras muskuļi nav pieraduši. Piemēram, bērniem uzsākot nodarboties ar kādu jaunu sporta veidu, atsākot sporta nodarbības skolā pēc vasaras brīvlaika, ja brīvlaikā fizisko aktivitāšu nav bijis;
- dehidratācija, ko veido disbalanss starp uzņemtā un zaudētā šķidruma daudzumu. Šķidruma zudumu pastiprina fiziska slodze un karstums, kas izraisa pārmērīgu svīšanu. Ar svīšanu tiek zaudēts ne tikai šķidrums, bet arī minerālvielas, kas regulē organisma fizioloģiskos procesus, tai skaitā nervu impulsa pārvadi. Arī gulēšanas laikā cilvēks svīst, kā rezultātā var attīstīties nakts krampji;
- traucēta asinsrite asinsvadu spazmu dēļ, kas izraisa nepietiekamu audu apgādi ar barības vielām. Tā pamatā var būt stress, aukstuma sajūta – peldēšanās aukstā ūdenī, pat gulēšana aukstā istabā, neapsedzot kājas. Arī spiedoši apavi var izraisīt asinsrites traucējumus;
- nepietiekams, nesabalansēts uzturs. Vitamīna B12, tiamīna, folskābes un citu B grupas vitamīnu deficīts, kas ir svarīgi nervu sistēmas darbībai;
- medikamenti;
- dažādas hroniskas saslimšanas (nefroloģiskas, endokrinoloģiskas, nervu sistēmas u. c.).
Kad ir pamats uztraukties?
Kaut krampji kaut reizi mūžā ir bijuši ikvienam, ne par ko labu tie neliecina. Kramiņa skaidro, ka krampji neizraisa organisku muskuļu bojājumu, bet nereti parādās tieši naktī, kā rezultātā bērns pamostas, cieš sāpes, pēc notikuma ir grūti iemigt. No rīta mazulis nav izgulējies, tiek traucētas koncentrēšanās un fiziskā darba spējas.
Taču par krampjiem vajadzētu sākt uztraukties tikai tad, ja, novēršot iespējamos cēloņus – samazinot fiziskās aktivitātes, dzerot vairāk ūdens un sabalansējot uzturu, tie nepārstāj parādīties.
Tāpat sevišķu vērību krampjiem vajadzētu pievērst tad, ja tie bieži atkārtojas un rada lielu diskomfortu. Pediatre atklāj, ka arī tad, ja krampju skartajā zonā vai apkārtējās struktūrās parādās tūska, apsārtums vai citas manāmas audu izmaiņas, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta.
Galvenais – nepārspīlēt ar fizisko slodzi, dzert daudz ūdens un gādāt par sabalansētu uzturu
Lai izvairītos no krampjiem, jāpievērš uzmanība iepriekš minētajiem muskuļu savilkšanās iemesliem. Pirmkārt, ja pusaudzis nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, organisms pie slodzes jāpieradina pakāpeniski. Tāpat nevajadzētu aizmirst pirms un pēc sportošanas izstaipīt muskuļus.
Otrkārt, pediatre atgādina, ka svarīgi ikdienā uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens atbilstoši bērna vecumam, svaram un fiziskajām aktivitātēm. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) rekomendē zēniem vecumā no deviņiem līdz 13 gadiem dienā izdzert 2100 mililitrus ūdens, bet meitenēm šajā pašā vecuma grupā 1900 mililitrus. Savukārt zēniem vecumā no 14 līdz 18 gadiem EFSA rekomendē dienā izdzert 2500 mililitrus ūdens, bet meitenēm 2000 mililitrus.
Treškārt, viens no veselības pamatiem ir uzturs, tāpēc pediatre iesaka ikdienā pievērst uzmanību tam, lai tas ir ne tikai veselīgs, bet arī sabalansēts. Lūk, daži vitamīni, minerālvielas un uztura avoti, kuros to ir pārpārēm:
- tiamīns – klijas, putraimi, rupjmaize, raugs, pākšaugi, rieksti, olas, piens, aknas, gaļa;
- B12 – dzīvnieku valsts produkti, galvenokārt aknas;
- folskābe – raugs, aknas, zaļie zirnīši, kāposti, pētersīļi;
- magnijs – rieksti, putraimi, pākšaugi, rudzu maize, kāposti, spināti, kartupeļi, avenes;
- nātrijs – vārāmais sāls, šķiņķis, kūpinātas zivis, siers, maize, skābēti kāposti, marinēti gurķi;
- kalcijs – piens un piena produkti, graudaugi, dārzeņi;
- kālijs – spināti, kartupeļi, žāvētas plūmes, pākšaugi, ķirbji, kāposti, tomāti, upenes, melones, kivi, banāni.
Rīcības plāns, kā muskuļus ātrāk atbrīvot no sāpēm
Pieņemsim, ka krampī ir sarauts apakšstilba muskulis. Šādā gadījumā vajadzētu censties nostiept sarauto muskuli. To vislabāk var izdarīt, liecot pēdu uz augšu. No sāpēm ātrāk palīdzēs atbrīvoties arī konkrētā muskuļa masāža. Tāpat muskuļu atslābināšanai palīdz silta duša vai vanna.
Savukārt, ja krampis ir pārgājis un savilktais muskulis atslābis, taču jaunieti vēl aizvien moka sāpes, pediatre iesaka aukstuma kompresi vai nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
