Izprast citu sāpes un prieku: 12 veidi, kā iedrošināt bērnu būt empātiskam

Neatkarīgi no tā, cik liela empātija jau tavam bērnam piemīt, viņš var mācīties saredzēt citu emociju perspektīvu, tajā pašā laikā izvēloties piemērotu atbildes reakciju – emocionālu vai fizisku. Ja šķiet, ka tavs bērns reizēm situācijās izturas auksti vai nepiemēroti, – traģēdijas brīdī smīnot – zini, ka empātiju vari stimulēt, attīstot bērna emocionālo inteliģenci. Attīstības psiholoģe Dona Metjūsa vietnē "Psychology Today" iepazīstina ar 12 veidiem, kā rosināt bērnā empātiju.

"Parādi siltumu, respektu un empātiju pret savu bērnu un citiem. Apliecini un novērtē citu cilvēku jūtas, kad bērns ir blakus," norāda psiholoģe Metjūsa. Esi paraugs savam bērnam, būdams saprotošs un līdzjūtīgs, kad kāds ir bēdīgs, sarūgtināts, cieš sāpes vai neapmierināts. Tāpat neaizmirsti runāt par citiem ar labestību un cieņu, pat ja domā, ka tavs bērns nedzird.

"Ja tev ir bijusi grūta diena vai ja par kaut ko ir stingra nostāja – neatkarīgi laba vai slikta – pastāsti to savam bērnam," iesaka psiholoģe. Metjūsa piemetina, ka bērnu reakcija uz atklāti izklāstītām sajūtām vecāku pat var pārsteigt, līdz ar to bērnam iemācot atpazīt un reaģēt uz citu izrādītajām emocijām.

Ir diezgan sāpīgi līdzpārdzīvot kādam, kurš nonācis grūtībās, tāpēc ir tikai dabiski, ja bērns cenšas attālināties no situācijām, kad jābūt līdzjūtīgam citu sāpēs. Bērnam no impulsa "bēgt ko kājas nes", kad jāizrāda empātija, palīdzēs atradināties tas, ja viņš jutīsies drošs paust pats savas emocijas. "Ja tavs bērns zina, ka var paļauties uz tavu emocionālo un fizisko atbalstu, viņam būs vieglāk regulēt paša uzvedību, kā arī raizēties par citiem," skaidro psiholoģe.

Treniņš, ko piekopt kopā – nostājies ar bērnu pie spoguļa. Viens pēc otra rādiet grimases spogulī un atdariniet parādīto, skaidri nosaucot emociju, kuru attēlojat – skumjas, dusmas, pārsteigumu, vilšanos, prieku, kautrīgumu utt. Uzņem fotogrāfijas ar dažādām bērna grimasēm, izdrukā tās un apzīmē ar emociju, kuru bērns redzamajā attēlā rāda. Šāda emociju studēšana pēc sejas izteiksmēm atraisīs bērnā izpratni, kad lūgsi viņam nosaukt, kādu, viņaprāt, emociju attēls parāda.

"Neizlabo un nekritizē savu bērnu, ja tev ir cits viedoklis par to, ko nozīmē konkrēta sejas izteiksme vai uzvedība, bet tā vietā izklāsti savu redzējumu un pasaki bērnam, ka nav tādas pareizās atbildes – vienīgais veids, kā uzzināt, kā persona jūtas, ir to tai pavaicājot," skaidro Metjūsa. Katram cilvēkam ir tiesības uz savu personīgo iekšējo realitāti, kas sevī iekļauj arī to, kā jūtamies un ko domājam.

Vēl viena lieta, kā bērnam mācīt empātiju, ir parādīt viņam, ka tev kā vecākam rūp, kā bērns jūtas. "Es redzu, ka tu esi vīlies, ka mēs nenopirkām saldējumu kafejnīcā", "tu gan jau esi priecīgs par labo atzīmi, ko ieguvi par savu diktātu", "Es saprotu, ka esi bēdīgs, jo nevari palikt ilgāk pie drauga" – ar šādām tiešām frāzēm tu bērnam vēl un vēl apliecināsi, ka zini, kā bērns jūtas. Lai neapslāpētu empātiju, psiholoģe iesaka nelietot asas un īsas frāzes, ar kurām neļausi bērnam uzņemties atbildību vai vienkārši atrūksi, ka viss būs labi.

"Ja redzi, ka bērns ir sāpināts, pajautā – kas viņam liktu justies labāk. Atrisiniet problēmu kopā, līdz esat to pievarējuši," iedrošina psiholoģe. Situācijās, kad redzi, ka bērns ir apbēdināts vai sāpināts, izvēlies uzdot atvērtus jautājumus, kas skubinās bērnus atbildēt plašāk, nevis tikai ar "jā" vai "nē", un mudinās izprast veidus, kā palīdzēt ne tikai sev, bet arī citiem justies labāk.

"Agate bija bēdīga, kad tu viņai nepiespēlēji bumbu bērnu laukumā", "mazais kucēns bija priecīgs, jo atrada savu mammu" – uz citu emocijām vari norādīt ne tikai ikdienā, runājot par bērna vienaudžiem, bet arī pasaku grāmatu varoņiem. "Palīdzi bērnam saredzēt mums visiem piemītošo cilvēciskumu, neskatoties uz atšķirīgo," iesaka Metjūsa.

Kad runā ar bērnu par jūtām, sasaisti tās ar konkrētu uzvedību un paskaidro, kā abi elementi saistās, lai bērns varētu saredzēt cēloņsakarības starp izdarīto un darbību izraisošajām emocijām. Piemēram, pastāsti bērnam: "Anna ir dusmīga, jo tu atņēmi viņai viņas lācīti. Ko mēs varam darīt, lai Anna pārstātu dusmoties?" Jūtas ar domām un uzvedību var iemācīt bērnam saistīt, izmantojot lomu spēles, pasakas, kā arī ar vienkāršu gadījumu iz dzīves piemēriem.

Vakarā, kad ģimenes lokā esat sasēdušies ap vakariņu galdu un pārrunājat dienas spilgtākos brīžos, pavaicā savam bērnam nevis tikai par viņa sasniegumiem, labajām atzīmēm un dienu vispārīgi, bet pajautā šķietami vienkāršu jautājumu – ko labu šodien izdarīji kāda cita labā? Tas motivēs bērnu censties būt labākam un empātiskākam.

Strādā ar bērnu pie tā, lai arī mājās valdītu tāda atmosfēra, kas ikvienu ģimenes locekli rosinās būt empātiskam vienam pret otru un saprotošam. "Norādi uz to, kā labsirdīgums vairo labsirdību, un palīdz ikvienam," norāda psiholoģe. Uzslavē bērnu, ja padalījies ar māsu vai brāli savās mantās norādot, ka tas motivēs pēc tam dalīties arī viņus.

Situācijas ir dažādas un mēdz būt, ka bērni vai pieaugušie, kas citkārt ir laipni un labsirdīgi, var kļūt par aizskarošiem un nejaukiem. Tāpat viņi var nemesties aizstāvēt tos, kam tiek pāridarīts. "Māci savam bērnam saredzēt to, ka ir jābūt možam savā empātijā," iesaka Metjūsa. Mūsu rokās ir parādīt bērnam caur reāliem un rakstītiem piemēriem, ka ir svarīgi būt vienādi empātiskam pret visiem.

Esi brīvprātīgais, iesaisties vietējās kaimiņu aktivitātēs, kas saistītas ar kopienu, rūpējies par citiem, saki "paldies" biežāk. Parādi bērnam, cik dažādi ir cilvēki, cik plašas kultūras pārstāv, ka arī pie mums ir dažādu rasu pārstāvji, nešķirojot nevienu pēc dzimuma, reliģiskās piederības vai politiskās pārliecības. "Kad vien iespējams, iekļauj bērnus sabiedriski svarīgās aktivitātēs. Runā ar degsmi par notikumiem, kas atspoguļoti ziņās, un veidiem, kā varat palīdzēt. Paplašinot bērna empātijas loku šādā veidā, darīsi viņu laimīgāku, akadēmiski izglītotāku un stimulēsi virzīties karjerā uz augšu," norāda psiholoģe Metjūsa.