Piecas toksiskas frāzes, kuras nevajadzētu dzirdēt nevienai meitenei  (3)

Portāls "Adme" papētījis mūsdienu psihologu viedokļus, lai noskaidrotu, kādas maldinošas dzīves mācības vecāki pavisam neapzināti nodod savām meitām. Lūk, zemāk iepazīsties ar piecām toksiskām frāzēm, kuras nevajadzētu teikt meitenēm, un kādēļ!

Kārtīgas meitenes nesagādā nekādas rūpes un ir "ērtas", pirmkārt, vecākiem. Tomēr pieaugušo dzīvē paklausīga meitene, kura nespēj izrādīt pretreakciju, riskē kļūt par fiziskas vai emocionālas vardarbības upuri.

Vardarbība ģimenē ir visas sabiedrības sāpe. Valstīs, kurās tiek kultivēta sieviešu bezierunu paklausība, cietsirdības līmenis ir ārkārtīgi augsts. Upuri samierinās ar fizisku vardarbību un aizvainojumiem, jo kopš bērnības šīs sievietes ir pieradušas paklausīt to, kas ir fiziski spēcīgāks.

Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no dzimuma, ir tiesības aizstāvēt savas intereses un nepieciešamības gadījumā parādīt zobus ienaidniekam. Meitene nekļūs par rupjus vārdus runājošu jaunieti tikai tāpēc, ja viņa iemācīsies sevi aizstāvēt, paust savu viedokli.

Meitenes pēc būtības māca būt akurātām: viņām glīti jāraksta, jākārto sava istaba – un vēl daudz kas jādara īpaši kārtīgi. Tomēr akurātums nav dzimuma iezīme, un mīlestība pret kārtību ir jāaudzina ikvienam bērnam, neatkarīgi no viņa dzimuma. Meitene, kuru vecāki fanātiski māca tīrīt, kārtot, cept pīrāgus, arī ģimenes dzīvē viena pati uzņemas visus saimniecības pienākumus.

Tā rezultātā, ko pierādījuši arī daudzi pētījumi, mūsdienu sievietes strādā gan pilnu darba dienu savā darba vietā, gan uz saviem pleciem velk arī visu mājsaimniecību. Sievietes pa 16 stundām nedēļā velta kārtības ieviešanai, tīrīšanai, palīdz bērniem izpildīt mājasdarbus, bet, lūk, vīrietis – šiem pašiem pienākumiem velta vien sešas stundas nedēļā. Psihologi apgalvo: dzimumam nav nekādas nozīmes, kurš veic mājas darbus. Tas nozīmē, ka arī zēniem jāprot mazgāt grīdas, bet meitenēm – ieskrūvēt izdegušo lampiņu.

Vecais stāsts par to, ka sievietei nepadodas matemātika/fizika/programmēšana, – tas nav nekas vairāk kā vecmāmiņu stāstītas pasakas. Patiesībā zinātnieki līdz šim nav atraduši vīriešu smadzenēs kaut kādus īpašus neironus, kuri atbild par matemātiskajām spējām. Bet meitenes vienalga bieži vien baidās mācīties algebru vai ģeometriju, kas it kā nepakļaujas sieviešu prātam. Un te nu ir vecāku un skolotāju vaina.

Joki par īpašo sieviešu loģiku, braukšanas stilu, stulbumu matemātikā pavisam nemanāmi sit pa bērna pašcieņu. Psihologi norāda, ka līdz sešu gadu vecumam meitenes un puikas pasauli redz vienādi un tic saviem spēkiem. Bet ap septiņu gadu vecumu meitenes domā, ka nav pietiekami gudras, lai mācītos matemātiku/būvētu lidmašīnas/projektētu tiltus.

Skolotāji apriori no zēniem gaida akadēmiskus sasniegumus, bet meitenēm velta mazāk uzmanības. Tāda attieksme var ietekmēt arī profesijas izvēli: kurš zina, varbūt tava meita varētu kļūt par slavenu zinātnieci, ja vien nebūtu šīs pazemojošās attieksmes par sievietes garīgajām spējām.

Vispār jau šajā apgalvojumā ir arī sava daļa patiesības. Sociologi uzskata, ka sievietes līdz pat šim laikam vērtē pēc apģērba. Saskaņā ar aptauju – personāla atlases menedžeri, pirmkārt, pievērš uzmanību darba meklētājas manikīram un matu krāsai, bet tikai pēc tam viņu atbilstībai konkrētajai vakancei. Vai gan ir jāsaka, ka pret vīriešiem tiek piemēroti citi kritēriji?

Skaidrs, ka ar šādu netaisnību ir kaut kas jādara. Lielbritānijā, piemēram, ir aizliegtas tādas reklāmas kā "mamma ir skaista, bet tētis – gudrs".

Zinātnieki jau sen pierādījuši, ka vīrieši ir spēcīgāki par sievietēm: viņiem vienkārši ir lielāka muskuļu masa, un arī muskuļi ir veidoti citādi. Tikai tas nepavisam nenozīmē, ka sievietēm nepieciešamas mazāk fiziskās aktivitātes.

Meiteņu iepazīstināšana ar sporta veidiem, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par vīriešu (futbols, hokejs), nepārvērtīs viņas par puikām-huligāniem. Pēc psihologu domām, tāda aktivitāte viņām palīdzēs ieraudzīt savu ķermeņi no malas un sajust sevi ne tikai kā skaistu, bet arī stipru, drosmīgu un veiklu meiteni.