Veselīgi vai neveselīgi? Uztura speciālistes atziņas par bērnu ēšanas paradumiem  (2)

Nesenajā ģimenēm veltītajā konferencē "Vecāku revolūcija", kas notika Cēsīs, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande runāja par bērnu uzturu. To, kā bērni ēd vai neēd veselīgi, kā arī dalījās ar pieredzi, audzinot savus bērnus. Tālāk portāls "Cālis" apkopojis dažas vērtīgākās atziņas no uztura speciālistes uzstāšanās, kas noderēs ikvienam vecākam.

"Patiešām šādi te sakrālie jautājumi par ēšanu – tā ēšana, šī ēšana – vai neēšanu ir daudz un dikti. Perfektas formulas un atbildes nav, bet ir pāris lietas, kas varētu būt noderīgas, arī plānojot un domājot par savu bērnu maltītēm un uzturu," norāda Bīlande. Pirmā lieta, kas jāsaprot – bērni ir kā lakmusa papīrīši, ar kuriem nosaka pH līmeni. Ar bērniem nestrādā dubultmorāle, tāpēc, ja viņiem stāstām, ka čipsi un burgeri nav forši un konfektes ēst nedrīkst, tas ir jāpiekopj arī vecākiem pašiem. Šeit nelīdzēs moralizēšana bērnu priekšā un klusa našķēšanās pašiem no aizslēgtā skapīša, kad mazie ģimenes locekļi aizgājuši gulēt. Ja jāievēro bērniem, jāievēro arī vecākiem.

"Šis nestrādās. Arī pēc tam mēs bērniem kabatās varēsim atrast visādus papīrīšus, kurus "draudzene iedeva, jo nebija, kur izmest". Tā galvenā lieta – sākam ar sevi," skarba ir uztura speciāliste. Bērniem ir jārāda labais piemērs – konfektes var aizvietot ar kādu žāvēto augli, ūdens ir jādzer bērniem, bet redzot, ka arī mamma un tētis to dara.

Kā vēl vienu būtisku lietu, kas 21. gadsimtā iztrūkst, Bīlande sauc laika trūkumu – pavadīšanai kopā ar bērniem, maltīšu gatavošanai. "Zinātnieki ir apstiprinājuši to, ka vismaz viena kopīga maltīte dienā palielina apēsto augļu un dārzeņu apjomu. Statistiski bērni apēd vairāk, ja viņi ēd kopā ar ģimeni, tas ir viens ieguvums. Otrs ieguvums – šiem bērniem ilgtermiņā ir mazāks aptaukošanās risks, jo palielināts svars šobrīd tiešām ir globāla problēma," stāsta Bīlande. Viņa norāda, ka bērniem, kas ēd veselīgi, vēlāk esot pusaudžiem, ir mazāks risks saskarties ar dažādiem ēšanas traucējumiem, kas arī ir arvien milstoša problēma.

Socializēšanās pie maltīšu galda ir būtiska, bet vēl svarīgāk bērnam ir redzēt, kā top ēdiens. Kapāšanu, malšanu, produktu apstrādi – to bērns neiemācīsies no ekrāniem. Uztura speciāliste norāda, ka ir svarīgi gatavot kopā ar bērnu jau no mazotnes, lai viņš redzētu, kā top maltīte, kas likta pusdienu vai jebkuras citas ēdienreizes galdā.

Lūgšanās ir vēl viena lieta, kas pazīstama vecākiem, kas cenšas ieviest bērnam veselīgas ēšanas paradumus. "Lūdzu, pagaršo šo", "lūdzu, apēd šito" – dažās ģimenēs tas ir neizbēgami. Bīlande uzsver, ka svarīgākais gan ir neko neuzspiest. Pat ja bērns atsakās kaut ko pagaršot vai pat nepieskaras šķīvim, nevajag padoties. Jāparūpējas, lai veselīgās maltītes, kas bagātīgas dārzeņiem un augļiem, būtu regulāri acu priekšā. "Bērnība ir vecumposms, kurā mēs bērnam mācām to, ko viņš darīs vēlāk savas dzīves laikā. Ja bērns nebūs redzējis, ka uz galda vakariņās ir svaigie salāti, ka ir arī augļi, bet tikai pelmeņi, pica, pankūkas, sākot patstāvīgo dzīvi, šis būs tas, ko viņš kopēs," tā uztura speciāliste. Ja bērns pieradis, ka ēd pelmeņus regulāri, darīs to arī pieaugot. Bet. ja zinās, ka nomizot burkānu ir ātri un tas ir garšīgs našķis, ko pagrauzt – to arī piekops nākotnē.

"Bērnu audzināšanā laiks, miers un pacietība ir svētā trīsvienība. Bez tā mēs kā vecāki kapitulējam. Ir jāturpina bērnam piedāvāt šīs te veselīgās lietas pat simtiem, tūkstošiem un miljoniem reižu," norāda Bīlande. Bērnam ir tiesības atteikties, taču svarīgi, lai veselīgie produkti bērnam ir pieejami. Lai tas padotos vieglāk, uztura speciāliste iesaka dārzeņus "maskēt" bērnam saprotamās maltītēs – pankūkas var pagatavot ar āboliem, kartupeļu biezenī pusi kartupeļu aizvietot ar ķirbi utt. Jo arī frī kartupeļus var pagatavot no saldā kartupeļa, pastinaka vai kāda cita dārzeņa.

Bērni ir personības, un tas jāatceras arī ne tikai tad, kad bērns jau ir skolas vecumā, bet arī tad, kad tikai uzsākta piebarošana zīdaiņa vecumā. Ir bērni, kuriem nepatīk konkrētu produktu smaržas, citiem – konsistences/tekstūras, vēl kādam – viena konkrēta garša. Taču tas nenozīmē, ka vienu un to pašu dārzeni ir neiespējami bērnam piedāvāt. Piemēram, ja bērnam nepatīk avokado biezeņa formā – sagriez to gabaliņos. Ir jāpiedāvā bērnam ēdiens tādā formā vai izskatā, kādā viņš to ir gatavs ēst. Un nav starpības, vai tās ir ripiņas, stienīši vai kubiciņi – galvenais, lai bērns dārzeņus ēstu.

Izvēles iespējas ir vēl viena svarīga lieta, kas jāņem vērā, attiecībā pret bērna ēšanu. "Ja jūs pusaudzim atstāsiet zupu pusdienām, cik precīza ir varbūtība, ka viņš to paēdīs? Nulle komats necik. Bet, ja viņam būs iespēja izvēlēties starp sautējumu un starp zupu – o, tā jau ir realitāte!" viltību atklāj Bīlande. Ledusskapī atstātā biešu zupa var nesaistīt, taču sautējumus būs cerīgāka izvēle. Ja bērnam piedāvāsi divus veselīgus variantus, viņam šķitīs, ka viņš izvēlējies pats, lai gan to paveiks tieši vecāki.

Liela ietekme uz to, ko bērns izvēlēsies ēst, ir subjektīvajiem spriedumiem ģimenē. Bīlande atklāj situāciju – tētis atnāk mājās un pirmais, ko pasaka: "Kas te smird?" Bet pie galda sēž bērns, kurš jau ēd mammas iztvaicētos ziedkāpostus. Ar to arī viss beigsies, un ziedkāpostus bērns negribēs vēl ilgu laiku. Uztura speciāliste iesaka neteikt skaļi savu nepatiku pret kādu ēdienu, ja blakus esošā atvase to vēl nav pagaršojusi. Bērnam pašam ir jāļauj izlemt, kas viņam garšo, bet kas nē. Vecāku subjektīvie vērtējumi negarantē, ka tādi paši būs arī bērniem.

Noslēgumā uztura speciāliste norāda uz dažām lietām, kuras noteikti nevajadzētu darīt, attiecībā pret bērna ēdināšanu. Ēdiens nav balva – par labu vai sliktu uzvedību nevar piešķirt konfektes vai likt no tām atteikties. Tāpat bērnam nevajag uzspiest iztukšot šķīvi – mazs bērns labi apzinās sāta sajūtu, tāpēc zina, kad ir pietiekami pilns vēders. Ja spiedīsim iztukšot šķīvi, vēlāk tas var rezultēties ēšanas traucējumos un liekajā svarā. Tāpat jāatceras, ka veselīgs ēdiens nav sods – ja ģimenē ir uzstādījums, ka jāēd veselīgs ēdiens, tad to dara visi. Ja brīvdienās ēd saldumus, tad to dara visi, nevienam ģimenes loceklim to neliedzot (ja vien kaut ko tiešām nedrīkst veselības dēļ). Jāsaprot arī tas, ka bērns nosaka, vai viņš ēdīs un cik daudz – tas veidos veselīgu uztveri par ēdienu.