Līga Kokoreviča-Borodina
Par varavīksnes bērniem dēvē mazuļus, kas nākuši pasaulē pēc tam, kad ģimene spontānā aborta rezultātā zaudējusi iepriekšējo bērnu, mazulis dzimis nedzīvs vai miris neilgi pēc dzimšanas. Kā raksta varavīksnes bērniņa Kristena mamma: "Par to runāt vienmēr ir grūti un būs, taču liekas, ka par to ir jārunā." Piedāvājam ieskatīties divu māmiņu stāstā par to, kā caur viņu tumšajiem mākoņiem izspraucās saules stari.

Bērniņa zaudēšana ģimenē ienāk kā spēcīga vētra – negaidīti un atstājot neizdzēšamas pēdas. Taču, gluži kā dziesmā "Mana dziesma" skandina Renārs Kaupers – pēc negaisa vienmēr būs saule, pēc nakts – vienmēr rīts – tāpat arī Tomasa mammas Sintijas un Kristena mammas Sintas ikdienā ienāca saules stars – viņu varavīknes bērniņi. Tie spītīgi spraucas cauri tumšajiem mākoņiem, sniedzot viņām prieku, mieru un laimes sajūtu. Kā atklāj Sintija, Tomass nācis pasaulē īstajā brīdī un laikā, lai parādītu, ka, neskatoties uz visu, dzīve turpinās.

Pateicoties fotogrāfes un divu varavīksnes bērniņu mammas Līgas Kokorevičas-Borodinas fotoprojektam "Varavīksnes bērni", mums ir iespēja lasīt šo sieviešu stāstus, smelties no tiem spēku, mīlestību un cerību.

AbortsbērniGrūtniecībaSmadzeņu audzējs

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit