Kā portālam "Cālis" skaidro klīniskā psiholoģe Inese Putniece, tad pie jebkura ilgstoša prombūtnes perioda, neatkarīgi no tā, vai bērns bijis garās brīvdienās vai slimojis vairākas nedēļas, vecākiem jārēķinās, ka atkārtots adaptācijas periods var būt nepieciešams. "Skaidrs, ka katru reizi, ja bērns ir vecāks un šādu kārtību piedzīvo, viņš pie tā pierod. Taču nav nekur teikts, ka bērnam, piemēram, vasarā jāiet bērnudārzā. Bet, ja ir doma bērnu laist dārziņā punktuāli, režīms ir jāievēro. Tas būs vieglāk bērnam," skaidro Putniece.
Nekad nevar paredzēt, kā bērns reaģēs uz ilgstošu bērnudārza gaitu pauzi. "Vienam tas neko neizdara, citam var būt negatīva reakcija," norāda klīniskā psiholoģe. Bērnam, atgriežoties bērnudārzā, atkal no jauna nākas pierast ne tikai pie dienas ritma, bet arī audzinātājām, auklītēm, citiem bērniem – visa tā, kas jāpiedzīvo, kad bērnudārzu apmeklē pirmo reizi.
Atkārtotās adaptācijas nepieciešamība gan ir atkarīga no katra bērna individuāli. Ja iešana bērnudārzā ir saraustīta, it īpaši tad, ja bērns bieži slimo, šo procesu vieglāku padarīt nevar. Putniece iesaka cieši sadarboties bērna vecākiem ar viņa audzinātājām un citiem bērnudārza pedagogiem, lai saskarsme būtu veiksmīga un bērns katru atgriešanos dārziņā pēc prombūtnes uztvertu vieglāk. "Tikai tad, kad darbojamies kā vienota komanda, varam pretendēt vai cerēt uz pozitīvu iznākumu," tā klīniskā psiholoģe.
Putniece gan stingri norāda, ka vecākiem nav jāmūk prom no bērna neatvadoties, kad viņu aizved uz bērnudārzu un ieved grupiņā. Svarīgākais ir ar bērnu runāt par to, kas gaidāms, un atvadīties, lai bērns zinātu, ka mamma vai tētis nav pazuduši, bet dodas, piemēram, uz darbu un vakarā būs savai atvasei pakaļ.
Vairāk par to, kāpēc vecākam nevajadzētu aiziet, neatvadoties no bērna, lasi šajā "Cālis" rakstā.
Praktiski padomi, kā palīdzēt bērnam atkārtoti adaptēties bērnudārza gaitām
Starptautiskā organizācija "Glābiet bērnus" ("Save The Children") publicējusi rokasgrāmatu pedagogiem un citiem izglītības iestāžu darbiniekiem, kurā izklāstītas ne tikai vadlīnijas, kā atbalstīt bērna individuālo vispārējo attīstību. Šajā rokasgrāmatā iekļauti arī praktiski padomi, kā atkārtoti palīdzēt adaptēties bērnam pirmsskolas izglītības iestādē pēc ilgstošas prombūtnes.
Padomi 3-4 gadus veciem bērniem:
- Trīs līdz četrus gadus veciem bērniem raksturīgi, ka nepieciešams kāds "drošības spilvens" rotaļlietas izskatā, tāpēc noderīgi ir bērnam ļaut paņemt līdzi uz bērnudārzu kādu mantu no mājām, tajā pašā laikā rādot, kādas citas mantas ir pieejamas grupiņas rotaļlietu plauktos.
- Familiāru lietu atsaukšana bērna atmiņā var palīdzēt viņam atcerēties, cik jauki ir bijušas rotaļas dārziņā pirms pauzes. Parunājiet ar bērnu par viņa interesēm, vēlmēm un vajadzībām, ko viņš sagaidīja no dārziņa, kas labs tajā noticis, lai bērns justos gaidīts, kad atkal atgriezīsies grupiņā.
- Bērni, kuri ilgstoši nav devušies uz bērnudārzu, var izrādīt regresīvas uzvedības pazīmes – uzvedas neatbilstoši savam vecumam, prasa audzinātāju lielāku uzmanību. Jāapzinās, ka tas var būt normāli un ar pedagogu par šo ir jārunā, lai bērnu neatgrūstu.
- Uzticies iepriekšējai pieredzei: atgādini bērnam par dienaskārtību bērnudārzā, draugiem, kas viņu gaida atgriežamies grupiņā, labajiem mirkļiem un notikumiem.
- Neaizmirsti rutīnu – bērni jūtas drošāk, ja ir režīma iestrādes, un zina, kas sekos pēc katras aktivitātes. Tāpēc atgādini bērnam par to lieku reizi.
- Nesteidzies atvadīties – ja bērns ilgstoši bijis mājās, nesteidzies no viņa atvadīties un ātrāk iestumt bērnudārza grupiņā. Bērns jutīsies labāk, ja varēs mirkli ilgāk atvadīties no mammas vai tēta. Tam noder atvadīšanās rituāla izveide, piemēram, apskāviens, buča vai ardievu māšana pa grupiņas logu.
Padomi 5-6 gadus veciem bērniem:
- Ierosini uzrīkot bērnam kādu spēli – sarunā ar audzinātāju, ka viņa ļaus, bērnam atgriežoties dārziņā, sarīkot kādu spēli, kas bērnam patīk, lai rotaļātos kopā ar grupiņas biedriem. Ar rotaļbiedru palīdzību bērnam būs vieglāk atkārtoti adaptēties grupiņas vidē.
- Ilgāks laiks nodarbībām – bērns, kurš ilgstoši nav bijis bērnudārzā, var netikt citiem līdzi, īpaši tādos brīžos, kad notiek mācības un jaunu lietu apguve. Šeit jāatceras, ka bērnam var būt nepieciešams ilgāks laiks, lai apgūtu jaunas zināšanas, tāpēc pabrīdini audzinātāju, lai nesteidzina bērnu tikt līdzi pārējiem jau pirmajās dienās.
- Ja bērns ir atturīgs un neiesaistās rotaļās ar citiem: pārrunā ar audzinātāju, kā bērns uzvedas. Varbūt nepieciešams ļaut pirmajās dienās pēc atgriešanās bērnudārzā viņam tikai vērot, kas notiek. Pēc dažām dienām jau bērns var ļauties rotaļām, dziesmu dziedāšanai un citām nodarbēm kopā ar pārējiem bērniem. Jāatceras, ka pasivitāte var ieilgt un tas var prasīt arī nedēļas un mēnešus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
