Svarīgākais ir neizlaist rāpošanu. Kustību attīstības īpatnības mazulim līdz gada vecumam  (1)

Fizioterapeite atklāj, ka lielākajai daļai bērnu kustību attīstība norit citādi, nekā paredz ideālā attīstības ķēde, – viens izlaiž rāpošanu, cits līšanu. Tāpat atšķiras arī laiks, kad bērns uzsāk kādu kustību. Kamēr viens mazulis jau ir apguvis rāpošanu, cits šajā pašā vecumā tikai sper pirmos soļus šīs kustības apguvē. Rupaine mierina – ja bērns dara kaut kādas konkrētas kustības, par novirzi no normas īsti runāt nevar: "Viņš dara, un tā ir viņa kustību psihomotorā attīstība."

Neskatoties uz to, ka katra mazuļa kustība neatkarīgi no vecuma vai secības norāda uz psihomotoro attīstību, ir lietas, kurām vecākiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Fizioterapeite atklāj, ka svarīgākais ir nepieļaut, ka bērns, kas vēl nav iemācījies rāpot, ceļas kājās. Tāpat nevajadzētu arī sēdināt mazuli, kurš pats to vēl nav apguvis.

Fizioterapeite skaidro, ka rāpošana ir pati svarīgākā kustība, kas bērnam jāapgūst: "Rāpojot viņš nostiprina savu dziļo muguras muskulatūru, kas ir svarīga, lai viņš varētu celties kājās un staigāt." Taču, lai cik svarīgi būtu bērnam apgūt šo prasmi, nekādā gadījumā viņu nevajadzētu steidzināt. "Ja bērns tiek steidzināts, tad mugurkauls netiek stiprināts, līdz ar to tas nespēj noturēt visu balsta orgānu sistēmu, kā rezultātā sākas dažādas problēmas," viņa skaidro. Rupaine atklāj, ka agrāk vecāki, neapzinoties, kādu ļaunumu tas var nodarīt, steidzinājuši bērnus sēdēt un mudinājuši ātrāk sākt staigāt. Šī iemesla dēļ daudziem jauniešiem jau 20 gadu vecumā ir dažādas muguras problēmas. "Agrāk norma bija – ja bērns staigā, tad viņš ir vesels," skaidro fizioterapeite, piebilstot, ka agrāk bērnam vajadzēja prast staigāt jau pirms gada vecuma.

Var būt arī tā, ka vecāks ļauj visam ritēt savu gaitu, nesteidzinot mazuli uzsākt kādas konkrētas kustības, taču pats mazulis neapzināti steidzas. Piemēram, bērns, kas vēl nav sācis rāpot vai tikai nesen iemācījies nostāties četrāpus pozīcijā, jau ķeras pie tuvākā atbalsta punkta, lai celtos kājās. Šādas situācijas nekādā gadījumā nevajadzētu pieļauj.

Rupaine atklāj, ka ir pat gadījumi, kad bērns vēl nav iemācījies sēdēt, bet jau ceļas kājās un cenšas stāvēt uz pirkstgaliem. "Šādos gadījumos visbiežāk bērni ceļas kājās nepareizi, piemēram, ar pirkstgaliem, nevis caur izjaukto ceļa stāju," viņa skaidro.

Ja ieraugi, ka tavs mazulis, neapguvis rāpošanu, jau par varītēm cenšas celties kājās, fizioterapeite iesaka ar spilveniem norobežot tās vietas, kur bērnam ir tendence pievilkties, lai celtos kājās. Tāpat viņa mudina vecākus pēc iespējas vairāk censties rāpot kopā ar savu atvasi, kas iedrošinās ne tikai mazuli atdarināt mammu un tēti, bet palīdzēs arī vecākiem atbrīvoties no muguras sāpēm.

Vajadzētu padomāt arī par to, kur mēs atrodamies, spēlējoties ar atvasi. "Ja vecāks sēdēs dīvānā, protams, bērns celsies kājās, jo viņš gribēs atrasties tuvāk vecākam," stāsta fizioterapeite. Lai no šādām situācijām izvairītos, mammai un tētim, spēlējoties ar atvasi, pēc iespējas jācenšas būt tuvāk zemei.

Arī mantu likšana uz nelieliem paaugstinājumiem, piemēram, pamperu kastēm vai zemākiem plauktiem, var mudināt mazuli sākt rāpot. "Tā bērnam būs lielāks stimuls celties četrāpus, lai viņš varētu aizsniegt mantiņu," Rupaine skaidro. Viņa piebilst, ka tieši vide ir tas, kas attīsta bērnu.

Nereti mazie nerāpo, jo viņiem nav vietas, kur to darīt. Tāpēc jācenšas parūpēties, lai bērnam būtu plašums, ko var panākt kaut vai tikai ar mantu salikšanu kastē un tās iznešanu no istabas. "Jādara viss iespējamais, lai bērns vismaz mēnesi parāpotu," skaidro Rupaine.

Taču, ja rodas raizes par bērna kustību attīstību, fizioterapeite iesaka, pirms ņemt grožus savās rokās, vērsties pēc palīdzības pie speciālista, kurš novērtēs mazuļa individuālās attīstības īpatnības un ieteiks rīcības plānu, paredzētu tieši viņam.

Kļūšana par vecākiem ir īsts piedzīvojums, kur katra lieta jaunās mammas un tēta dzīvē kopā ar mazo notiek pirmo reizi. Arī fizioterapeite piekrīt, ka vecākiem pirmā bērniņa aprūpe šķiet kā ķīniešu ābece. Viss liekas svešs, nezināms un dažkārt pat biedējošs, taču dažreiz tieši šī neziņa ir tas, kas pēcāk rada dažādas problēmas mazuļa attīstībā. Piemēram, lai bērns apgūtu visas nepieciešamās kustības un viņa psihomotorā attīstība noritētu veiksmīgi, liela nozīme ir hendlingam – metodei, kas māca, kā pareizi turēt un darboties ar mazuli. Šis jēdziens ietver pareizu zīdaiņa ģērbšanu, nešanu, celšanu, turēšanu un citas ikdienas darbības. "Pēc piedzimšanas – līdz trīs mēnešu vecumam – zīdaiņa poza var būt asimetriska, jo to nosaka jaundzimušo refleksi. Nepareizi apejoties ar zīdaini – nepareizi viņu ģērbjot, ceļot, turot, var vēl vairāk pastiprināt jau esošo muskuļu disbalansu, kas savukārt var negatīvi, bremzējoši ietekmēt bērna vispārējo attīstību," portālam "Cālis" reiz stāstīja "Auglības klīnikas Mama Rīga" fizioterapeite Anda Mačuļska. Vairāk par hendlingu un tā svarīgākajiem principiem lasi šajā rakstā.

"Pareiza aprūpe un video veicinās pareizu attīstību," skaidro Rupaine. Viņa iedrošina vecākus mīlēt savus bērnus, būt zinošiem un atbildīgiem.