Velties, līst, rāpot, sēdēt, nostāties kājās un staigāt – šī ir ideālā mazuļa kustību attīstības ķēde. Taču dažkārt bērns nolemj kādu no šiem posmiem izlaist, citu sākt vēlāk vai, gluži otrādi, pasteigties. Šādas novirzes no grāmatās rakstītā vecākos var radīt satraukumu. Fizioterapeite Madara Rupaine atklāj, kad mammai ar tēti būtu pamats uztraukties, bet kad jāļauj visam ritēt savu gaitu.
Fizioterapeite atklāj, ka lielākajai daļai bērnu kustību attīstība norit citādi, nekā paredz ideālā attīstības ķēde, – viens izlaiž rāpošanu, cits līšanu. Tāpat atšķiras arī laiks, kad bērns uzsāk kādu kustību. Kamēr viens mazulis jau ir apguvis rāpošanu, cits šajā pašā vecumā tikai sper pirmos soļus šīs kustības apguvē. Rupaine mierina – ja bērns dara kaut kādas konkrētas kustības, par novirzi no normas īsti runāt nevar: "Viņš dara, un tā ir viņa kustību psihomotorā attīstība."
Neskatoties uz to, ka katra mazuļa kustība neatkarīgi no vecuma vai secības norāda uz psihomotoro attīstību, ir lietas, kurām vecākiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Fizioterapeite atklāj, ka svarīgākais ir nepieļaut, ka bērns, kas vēl nav iemācījies rāpot, ceļas kājās. Tāpat nevajadzētu arī sēdināt mazuli, kurš pats to vēl nav apguvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
