Lai dzīve nelīdzinās tauriņdejai – vai iepazīšanās internetā ir laba ideja  (2)

Vai tā būtu steidzīga un piepildīta ikdiena, kautrēšanās, sabiedrisku pasākumu neapmeklēšana, vai nepieciešamība pēc ērtības un viegluma – katram savi apsvērumi, kāpēc meklējam iepazīšanos tiešsaistē. Kā skaidro psihoterapijas speciālists Juris Blumbergs, šādu iepazīšanās veidu nevajadzētu novērtēt par zemu. "Tas ir absolūti normāli. Mūsdienīgs veids, kā cilvēki var iepazīties, katrā ziņā cilvēki tā uzzina viens par otra eksistenci. Iepazīšanās portālos ir laba iespēja iegūt pašu, pašu pirmo priekšstatu un iespaidu par cilvēku," viņš skaidro. "Senāk, laikos, kad nebija interneta, mēs jau arī iepazināmies – vai tas būtu kāds kolhoza pasākums, sarīkojums, kino vai zaļumballe. Tur mēs, jaunieši, ejam un iepazīstamies, skatāmies – ahā, tur ir kaut kādas jaunas meitenes! Var mēģināt pieiet klāt un uzrunāt. Bet tagad ir citi veidi. Un tas ir absolūti normāli!" Bet vai nav pazudusi sava veida romantika, zaļumbaļļu un pasākumu vietā iepazīstoties un čatojot pie datora? Blumbergs uzskata, ka, protams, sarakstīšanās var būt arī sekla un virspusēja, bet tajā pašā laikā tā var būt arī skaista un romantiska. "Ak, tā var būt pat ļoti romantiska. Tas gan ir atkarīgs no čatā iesaistītajiem."

Internets ir vide, kur varam būt jebkas, kas vēlamies. Tādēļ rodas jautājums, vai šādā vidē radušās attiecības jau sākotnēji nav balstītas uz maldīgiem un nepareiziem pieņēmumiem? Piemēram, pēc iepazīšanās internetā cilvēki izveido attiecības, taču kāds no pāra, iespējams, ir sevi parādījis citādāku, nekā viņš ir patiesībā. Zināms, ka cilvēki internetā bieži vien ir drošāki, viņi var radīt tēlu, kāda reālajā dzīvē nemaz nav. Kā tas ietekmēs turpmākās attiecības? "Interneta vidē es varu radīt kādu tēlu par sevi – kāds es esmu varonis un foršais džeks, tāpat es jau veidoju pats savā galvā fantāziju par meiteni, ar ko es tagad sazinos. Un tas ir tikai jautājums – cik tā meitene manās fantāzijās ir reāla? Cik liela daļa no tā ir manis radītā fantāzija? Sadūšojos un aizeju uz reālu satikšanos ar viņu un, protams, te var būt tas, ka viņa ierauga mani, saķer galvu un saka – ak, šausmas, vai tas esi tu? Un mūk projām! Jārēķinās, ka tas cilvēks, ar kuru čatoju un kuru es tagad redzu savā galvā – kāda ir balss, smarža, kustības – tas ļoti lielā daļā ir mans fantāzijas auglis," viņš skaidro. Protams, ir ļoti liels risks, ka viņa nebūs tāda un es arī nebūšu tāds, kādus mēs viens otru esam iedomājušies."

Blumbergs uzskata, ka vissvarīgākais pluss ir ātrums, iespēja ar cilvēku iepazīties neatkarīgi no kādiem citiem ārējiem apstākļiem. "Galvenais pluss ir tāds, ka man vairs nebūs jāgaida nākamā zaļumballe, kas būs pēc diviem trim mēnešiem, piemēram. Vai, kad atsāksies skola un mēs atkal satiksimies. Vai izbrauciens uz kaimiņu pagasta skolu. Bet es vienkārši varu ieiet onlainā un šeit es varu sastapt cilvēku," viņš saka.

Runājot par iespējamiem mīnusiem, psihoterapeits uzskata, ka viss ir atkarīgs no mūsu uztveres. "Pats saziņas līdzeklis jau nav pie vainas. Tāpat kā zaļumballe arī nav pie vainas. Tie plusi un mīnusi var būt tikai manis paša galvā. Piemēram, es tagad ieeju onlainā un man ir 10, 25 iespējas. Jautājums ir, kā es uz to visu skatos. Ja es šo plašo iespēju izmantoju kā – ai, nu, pamēģināšu vienu, tad otru, trešo, "just for fun" (no angļu valodas – tikai priekam). Tikai izklaidei. Bet ko es patiesībā vēlos? Ja vēlos sastapt vienu meiteni un kaut kā būt ar viņu, kaut ko attīstīt kopā ar viņu, tad viss ir kārtībā. Bet, ja cilvēks īsti nezina, ko viņš grib, tad sākas problēmas," uzskata psihoterapijas speciālists. "Kādreiz bija tāda filma "Tauriņdeja". Par cilvēku, kuram ir talanti, kurš patīk, kuram ir iespējas, bet viņš šīs iespējas iznīcina, pieķeroties te vienai, te otrai, te trešajai un to visu pametot. Akurāt kā tauriņš pļavā lido no zieda un ziedu. Lai tā mana dzīve un tās iespējas, kas man ir šajā dzīvē – lai tas viss nelīdzinās tādai tauriņdejai!"

Nereti iepazīšanās lietotnes un vietnes izmanto cilvēki, kuri ir intraverti, sevī noslēgtāki un kuriem ir grūtāk veidot attiecības reālajā dzīvē, piemēram, darba vidē vai kādos sabiedriskajos pasākumos. Arī kautrīgiem cilvēkiem tas ir nesalīdzināms ieguvums. "Tās ir priekšrocības un viens no plusiem tam kautrīgajam cilvēkam – tomēr ir vieglāk uzsākt sarunu internetā nevis dzīvajā. Un, ja vēl runājam par cilvēku, kurš nejūtas pilnvērtīgs, kurš domā, ka viņam ir daudz trūkumu, tad tomēr te var piesegties un ir vieglāk, jo viņu neredz un nedzird."

Pajautājām "Viņa" lasītājām – vai viņas ir mēģinājušas iepazīties internetā? Kā viņas to vērtē? Un, kādi ir panākumi?

"Ar savu tagadējo vīru es iepazinos tieši iepazīšanās aplikācijā," sāk stāstīt Elīna. "Sākumā biju diezgan skeptiska, jo neticēju, ka tur var sanākt arī kaut kas nopietns. Arī iepriekšējās attiecību pieredzes nebija pozitīvas, tādēļ neko negaidīju un necerēju, vienkārši gribēju pavadīt labi laiku. Sākām tikties un tā pamazām, pamazām viss nonāca līdz gredzeniem. Katrā ziņā es iesaku ikvienam vismaz reizi pamēģināt šādas iepazīšanās iespējas, jo, kas zina, varbūt tieši tur sastapsi savu īsto."

"Man nav labas pieredzes ar iepazīšanos internetā un tagad no tās diezgan apzināti izvairos," saka Alise. "Esmu, protams, gājusi uz randiņiem un sarakstījusies ar dažādiem internetā iepazītiem cilvēkiem, taču viss vienmēr ir aizgājis šķērsām, un tagad man ir priekšstats, ka visādās iepazīšanās aplikācijās ir sastopami tikai dīvaini un, piedodiet, nogribējušies kandidāti. Internets tiem ir pateicīga vide, lai sākumā par sevi radītu labu iespaidu, bet tad atliek satikties un izrādās, ka cilvēks nav gluži tāds par kādu ir uzdevies," viņa secina.

"Nekad nesaki nekad," uzsver Diāna. "Es "nekad" teicu pirms pāris gadiem tieši par iepazīšanās portāliem. Pat ne tādēļ, ka man būtu sliktas pieredzes, vienkārši man šķita, ka tā nav īstā vide tādām lietām. Bet, kā tas gadījās, kā ne, draudzenes pamudināta, joka pēc, piereģistrējos vienā, tolaik diezgan populārā, iepazīšanās vietnē. Sākām sarakstīties, satikties un draudzēties. Pēc trīs gadu draudzēšanās, apprecējāmies un tagad audzinām divas meitas. Brīnumi notiek, un nekad nevar zināt, kad! Tagad domāju – paldies draudzenei, jo bez viņas nekur es nebūtu reģistrējusies," viņa stāsta.

"Nē, tas nav priekš manis!" par iepazīšanās portāliem uzreiz saka Anna. "Esmu tikai un vienīgi par īstu, cilvēcisku iepazīšanos realitātē, tad taču tikai redzi, kāds tas cilvēks patiesībā ir! Interneta vidē tak var uztaisīties par visvisādiem superdžekiem, bet tikai reālajā dzīvē var redzēt, kas ir kas," viņa saka. "Varbūt kādam tas der, bet noteikti ne man. Neesmu pat tādas iespējas nekad mēģinājusi un noteikti arī nemēģināšu."

"Pirms diviem gadiem, ziņkāres vadīta, piereģistrējos iepazīšanās aplikācijā," saka Inga. "Toreiz man tas šķita jautri – iet uz dažādiem randiņiem, satikt jaunus cilvēkus, izklaidēties... bet tad es noguru, apnika tās īslaicīgās un nenopietnās attiecības. Izdzēsos. Pēc kāda laika piereģistrējos vēlreiz un iepazinos ar vienu puisi, ar kuru kopā bijām teju gadu. Bija sāpīga šķiršanās un tad nolēmu, ka nekad vairs nekādas interneta iepazīšanās, bet.. pirms kāda laika atkal piereģistrējos turpat un atkal baudu randiņu dzīvi. Redzēsim ar kādiem rezultātiem šoreiz." viņa smejas.

"Esmu kādreiz izmantojusi iepazīšanos internetā, kā nu ne," iesāk Maija. "Un šobrīd man ir ilglaicīgas attiecības ar vīrieti, ko tieši šādā veidā iepazinu. Tādēļ varu teikt, ka tā ir laba iespēja cilvēkiem, kuri bieži neapmeklē sabiedriskus pasākumus vai ir vienkārši kautrīgi, lai iepazītos klātienē," viņa saka. "Pati esmu diezgan noslēgta un daudz pa pasākumiem apkārt nestaigāju, tādēļ man tā bija ļoti laba iespēja. Arī mana māsa ir šādā veidā iepazinusies ar savu vīru, ko citkārt dzīvē tāpat vien nesatiktu."