Lai viens otram draugi, ne ienaidnieki: kā veicināt sirsnīgas attiecības starp brāļiem un māsām

Brīžos, kad bērni savā starpā plēšas un ir sajūta, ka to vien dara kā ķīvējas, ir tikai normāli, ka vecāki cenšas atrisināt māsu un brāļu savstarpējās nesaskaņas mierīgā ceļā. "Ir svarīgi atcerēties, ka bērnu stimuls atrisināt savstarpējās nesaskaņas veiksmīgi, atkarīgas no tā, cik lielu pozitīvo saskarsmi bērni iekrājuši "savstarpējo attiecību bankas kontā"," portālā "Psychology Today" norāda klīniskā psiholoģe un autore Laura Mārkama (Laura Markham).

Pozitīvas attiecības bērnu starpā veidojas, ja saskarsme arī ir tāda. To pierāda vairāki pētījumi, kas veikti par pāru un kolēģu savstarpējām attiecībām – psihologs un pētnieks Džons Gotmans atklājis, ka pēc vienas negatīvas saskarsmes, pāriem vajadzīgas piecas līdz septiņas pozitīvas saskarsmju/komunikācijas reizes. Lai gan Mārkama, kas specializējusies tieši bērnu un ģimenes psiholoģijā, norāda, ka analogu praktisko pētījumu māsu/brāļu starpā līdz šim nav, pāru un vienas ģimenes bērnu attiecībās var vilkt paralēles.

"Tas var likt vecākiem justies bezcerīgi – galu galā, ja bērni ķīvējas sešas reizes dienā, kā gan viņiem palīdzēt veidot 36 pozitīvas saskarsmes reizes?" retoriski vaicā Mārkama. Klīniskā psiholoģe norāda, ka vecākiem šādās reizēs nav jādomā par "lielām lietām", bet gan ikdienišķiem komunikācijas signāliem un savstarpējo saskarsmi. Pozitīvo saskarsmju klāstā ietilpst kā smaidi, tā palīdzīgas rokas sniegšana, piemēram, brālis padod māsai kādu lietu, ko viņa nevar aizsniegt, vai māsa māsai iedod izlīguma konfekti.

Klīniskā psiholoģe Mārkama iesaka vecākiem izvirzīt mērķi – palīdzēt bērniem savstarpēji komunicēt un sadarboties pēc iespējas pozitīvāk. Pozitīvas bērnu savstarpējās attiecības ietekmēs to, kā bērni veidos attiecības arī tad, kad būs jau pieauguši. Ja bērnībā brāļi vai māsas būs vien ķīvējušies, tad vēlāk var izvēlēties neveidot nekādas attiecības, jo iepriekšējā pieredze būs bijusi negatīva. Lūk, psiholoģes ieteikumi, kā bērnu savstarpējas saskarsmes svaru kausiņus piepildīt ar pozitīvajiem atsvariem negatīvo vietā!

Kā novērojusi psiholoģe Mārkama, brāļiem un māsām ir labākas savstarpējās attiecības, ja aktivitātes, kurās viņi iesaistās, ir interesantas abiem. Vecākam var nebūt tas vieglākais darbiņš, lai šādas aktivitātes pamanītu un atrastu, it īpaši situācijās, ja māsām un/vai brāļiem ir liela vecuma starpība. Bet šādas nodarbes var atrast. "Piemēram, ja māsa grib "spēlēt veikalos", bet brālis grib tēlot astronautu, kāpēc gan neizgudrot veikalu uz mēness? Vai varbūt abi bērni grib spēlēties rotaļu virtuvē, kopā zīmēt/gleznot vai būvēt štābiņu. Mēģini ierosināt vismaz vienu kopīgu nodarbi katru dienu," iesaka Mārkama.

Līdzīgi kā ar parunu "nemodini gulošu zīdaini", tā ir arī ar bērniem – netraucē, ja māsa ar brāli priecīgi spēlējas. Klīniskā psiholoģe iesaka brīžos, kad māsas/brāļi draudzīgi rotaļājas, viņiem netraucēt. "Atbalsti bērnus jebkādā veidā, kāds vajadzīgs, lai viņi turpinātu rotaļāties, un neiztraucē, ja vien tas nav neizbēgami," tā Mārkama.

Oksitocīns ir hormons, kas ne vien svarīgs dzemdību procesā, bet arī sociālo attiecību veidošanā, jo oksitocīnu sauc par vienu no laimes sajūtu rosinošajiem hormoniem. Ļauj bērniem smieties, atrasties ārā, dejot, dziedāt, labsirdīgi ķīvēties – jo piepildītāka būs viņu ikdiena, jo priecīgāki un pārliecinātāki par sevi būs bērni, kas arī uzlabos viņu savstarpējās attiecības.

Pat ja sākotnēji tas var šķist kā piespiedu kārtas kopīgais mirklis, ierosini bērnu ikdienā kaut 10 obligātās minūtes, kad māsai un brālim (vai māsai-māsai, brālim-brālim) ir jāpavada laiks kopā diviem vien. "Šis triks ir īpaši izpalīdzīgs, ja bērniem ir liela vecuma starpība vai arī viens ir mazāk ieinteresēts, lai spēlētos ar otru. Tas strukturizē kopīgi pavadīto laiku un iekļauj to ikdienas rutīnā, saglabājot saikni starp bērniem," skaidro klīniskā psiholoģe.

Ja gadījies, ka bērni kādā dienā jūtas īpaši nelāgi, iesaisti bērnus kādā nodarbē, ko abi (vai visi) bērni ļoti labprāt dara. Tā var būt cepumu cepšana, filmas skatīšanās, kopīga pastaiga vai kas cits, lai novērstu domas no nelāgās omas.

Vēl viens paņēmiens, kā satuvināt bērnus, ir vakara rituāla ieviešana, kad jādodas gulēt. Vecākais brālis/māsa var jaunākajam palasīt pasaku, vai bērni kopā var klausīties, kā to lasa priekšā kāds no vecākiem. Mārkama arī norāda, ka bērniem ir svarīgi sniegt iespēju vienam otram teikt vārdus "arlabunakti" un "es tevi mīlu", jo tas satuvina bērnus.

Ja māsa vai brālis savainojušies vai kas atgadījies, ieviesiet ģimenē ieradumu, ka tajā brīdī rotaļas apstājas uz mirkli, lai paraudzītos, kas lēcies bēdubrālim. Tu kā vecāks no malas vari pavērot, vai brālis/māsa palīdzēs un piedalīsies cita brāļa/māsas audzināšanā. Psiholoģe šādos gadījumos iesaka iedot bērnam kādu izpalīdzīgu darbiņu – atnest plāksteri, ūdens glāzi vai pat ļaut būt "medmāsiņai", lai aprūpētu māsu vai brāli, kam atgadījusies liksta. Kā norāda klīniskā psiholoģe – tas bērnam liks sajusties nevis kā pāridarītājam incidentā, bet gan palīgam, kas aprūpē.

Tā vietā, lai ikdienā bērnus nostādītu vienu pret otru, liec viņiem darboties vienotā komandā ar vienu misiju. Piemēram, ja no rīta māsa čammājas un nevar saģērbties, lai dotos uz bērnudārzu, nevis kaunini, bet saki: "Brāli, palīdzi māsai saģērbties, lai varam žiglāk iziet no mājas. Tad varēsim visi kopā kādu mirkli ilgāk iet cauri parkam, lai pikotos!"

Lai vēl vairāk iedēstītu bērnos apziņu, ka māsām/brāļiem jābūt vienotai komandai, Mārkama rosina vecākus radīt kopīgas nodarbes, kur bērniem cieši jāsadarbojas. Tā var būt zīmēšana uz milzu lapas, kas jāaizpilda, kopīga vēstule omītei vai pat dārgumu medības, kur māsai/brālim jāpalīdz otram, lai izpildītu uzdevumu. Un pat tad, ja jautri ķīvējaties, nostādiet vecākus pret bērniem, nevis vecāks-bērns pret vecāku-bērnu.

Vēl viena lieta, kas satuvinās māsu ar brāli, ir kopīga projekta paveikšana vai īstenošana. Piemēram, automašīnas nomazgāšana siltā vasaras dienā, kas ļaus bērniem nopelnīt kabatas naudu, vai mājas izdekorēšana pirms Ziemassvētkiem tā, kā iecerējuši bērni. Ļauj bērniem darboties kopā, plānot, īstenot viņu idejas, pašam esot līdzās tikai tāpēc, lai garantētu drošību un būtu vidutājs, ja bērnu viedokļi nesaskan.

"Konflikts ir daļa no katrām cilvēciskajām attiecībām, un bērni joprojām mācās, kā savaldīt savas "lielās" emocijas. Tāpēc vari sagaidīt, ka bērni savā starpā ķildosies. Mūsu darbs kā vecākiem ir pretoties tam, lai nostātos kāda pusē, kas palielina savstarpējo sāncensību. Tā vietā māci bērniem veselīgas konfliktu risināšanas prasmes, piemēram, ieklausīšanos, savu vajadzību paušanu bez uzbrukšanas otram, un tiekšanos uz labvēlīgu, abpusēji izdevīgu risinājumu," skaidro Laura Mārkama.

Galu galā vissvarīgākais faktors, kas sekmēs brāļiem un māsām savstarpēji veidot saskanīgas attiecības, ir spēcīgu un noturīgu attiecību veidošana vecākam ar katru no saviem bērniem. Ja bērns zinās, ka neatkarīgi no tā, kādu attieksmi vai lietas māsa vai brālis saņem no mammas vai tēta, viņš saņem tieši tikpat, bērnam veidosies izpratne par vienlīdzību. Tas savukārt palīdzēs zelt labām attiecībām starp bērniem.