Jebkuram vecākam, kurš kaut reizi ir gājis cauri podiņapmācības džungļiem, kur ik uz stūra ir dažādi šķēršļi, ir skaidrs – tas nebūt nav viegls process ne bērnam, ne mammai un tētim. Protams, protams, situācijas tāpat kā bērni ir visdažādākās – vienam tā ir pastaiga pa saulainu pļavu jeb apsēdos, izdarīju, podiņš apgūts. Bet citam mazulim tas var neveikties tik viegli. Svarīgākais laikus gatavoties tam, ka visi bērni nav vienādi – citu pieredze ir noderīga, lai iedvesmotos, bet jāpatur prātā doma, ka katrs bērns ir citādāks.
Vai bērns uz podiņa jāvilina sēdēt jau tad, kad sasniedzis gada vecumu? Kā saprast, vai mazulis vispār ir gatavs? Kāpēc vecākiem jābūt pacietīgiem? Atbildes uz šiem un citiem svarīgiem jautājumiem atradīsi portāla "Cālis" arhīva rakstos zemāk, kur ieteikumos dalījusies kā Diāna Zande, tā citi speciālisti. Bet interesanti ir kaut caur atslēgas caurumu ielūkoties, kādas ir podiņmācības tradīcijas citviet pasaulē, kā arī smelties iedvesmu no tēta, kurš pat izstrādājis treniņpadomus svarīgās prasmes apgūšanai.