Iemācies atpazīt pirms ir par vēlu – pazīmes, kas liecina par emocionālo vardarbību attiecībās

Emocionālā un psiholoģiskā vardarbība attiecībās tiek izmantota, lai otru ievainotu un spētu viņu kontrolēt. Neskatoties uz to, ka šis vardarbības veids uz upura miesas neatstāj zilumus vai citas fiziskas pazīmes, tas nebūt nav mazāk bīstams. Turklāt emocionālie varmākas visbiežāk ir ļoti viltīgi un savu manipulēšanas mākslu ir izkopuši tik tālu, ka viņu partneris pamana, ka kļuvis par upuri vien tad, kad jau no attiecībām izkļūt ir šķietami neiespējami.

Varbūt arī tev radušās aizdomas, ka attiecības ir emocionāli vardarbīgas vai varbūt tādās ir kāda tava paziņa, iedvesmojoties no portāliem ''Health'' un ''Cosmopolitan'', iepazīstinām ar pazīmēm, kas var liecināt par psiholoģisko vardarbību attiecībās.

Ikviens par savām attiecībām ar mīļoto var daudz uzzināt, vērojot ne tikai partnera uzvedību, bet arī izvērtējot savas sajūtas. Piemēram, varbūt tev ir bail ar mīļoto runāt par kādu konkrētu tematu, jo baidies no viņa reakcijas. Tas ir vēl sarkanais signāls, ka kaut kas nav kārtībā.

Spēja atklāti runāt ir svarīga ne tikai tavai mentālajai veselībai, bet arī partnerattiecībām. Ja tev jau iepriekš ir nojauta, ka sakāmais sadusmos partneri, tas norāda uz to, ka esi psiholoģiski vardarbīgās attiecībās.

Iespējams, tev nezinot, partneris var tavās viedierīcēs ierīkot kādu izsekošanas aplikāciju vai sākt uzstāt, lai jūs arvien mazāk laika pavadāt šķirti. Tāpat ar laiku partneris var uzstāt, ka tev regulāri jāziņo par savu atrašanās vietu, un izplūst dusmās, ja neesi viņam pieejama. Šāda mīļotā rīcība var radīt attālinātības sajūtu attiecībā pret tuviem draugiem, pat ģimenes locekļiem, jo partneris var ierobežot arī tikšanās laiku ar viņiem.

Visbiežāk sāpīgiem pārmetumiem seko atvainošanās un tādas frāzes kā: ''Es nevaru bez tevis dzīvot. Es nekad to vairs nedarīšu un neteikšu. Es to nedomāju nopietni.'' Šādu pēkšņu attieksmes maiņu mēdz dēvēt par medusmēneša rīkošanu – attiecībās šad tad pasakām vai izdarām kaut ko, kas otru sāpina, taču empātija un šķietami patiesa atvainošanās par izdarīto ļauj notikušo ātri aizmirst. Taču jāatceras, ka psiholoģiski vardarbīgi partneri neizjūt empātiju. Tā ir vēl viena manipulācijas izpausmes, ar mērķi upuri paturēt savā kontrolē.

Veselīgās attiecībās abiem partneriem būtu jāspēj otram nepiekrist un savstarpēji izrunāt radušās nesaskaņas. Turpretim vardarbīgs partneris vairāk interesēsies par kontroles saglabāšanu pār tevi un tavu viedokli, nekā par racionālu sarunu vešanu. Ar šādu rīcību tā dēvētais mīļotais vēlas tevi iebiedēt domāt un panākt tūlītēju tavu rīcību par labu viņam.

Pirmais solis, kuru iesaka eksperti, ir atjaunot attiecības ar tiem, ar kuriem kontakts pazudis – draugiem, iespējams, arī ģimenes locekļiem. Ja partneris pret to iebilst, paskaidro, ka tu cieni viņu pašu, viņa rīcību un izvēles un ka sagaidi no viņa to pašu. Nākamais solis, mēģinot attiecības glābt, ir doties uz pāru terapiju. Ja partneris šādam ierosinājumam atsaka, ļoti iespējams, ir laiks attiecības pārtraukt.

Tomēr neskatoties uz tavu rīcību, nekādā gadījumā pie iznākuma vai visa notikušā nevaino sevi. Emocionālās un psiholoģiskās vardarbības upuri bieži vien uzņemas atbildību par partnera nekrietno uzturēšanos un attiecību beigām. Iedomas, ka vainojama esi vienīgi tu, ir partnera vardarbības rezultāts.