Ko par bērnu var pastāstīt viņa mīļākā rotaļlieta

Psiholoģe Elēna Kravcova portālā "Parents" norāda, – parasti bērna iecienītāko rotaļlietu vidū nebūt nav supervaroņi no mīļākajām multfilmām. Bērna vismīļākā mantiņa var būt notraipīts lapsēns vai rozā dinozauriņš. Mantas ārējam izskatam nav nozīmes, ja tā ir vistuvākā un mīļākā. Vecāki var nesaprast, kāpēc bērns dievina tieši to mantu. Bet tikai ar to viņš dalās savos vislielākajos noslēpumos, piespiež sev blakus, ejot gulēt, un ņem līdzi ceļojumos. Bet vēl šī manta bērnu māca dzīvot. Tikai pieaugušajiem rotaļlieta ir nedzīvs priekšmets. Mazulim tā ir dzīva, jo pilna ar bērna domām un jūtām, caur to viņš it kā translē savu attieksmi pret pasauli.

Bērnu psihologi nosacīti rotaļlietas iedala dažās kategorijās – tās, kuras atbild par darbošanos enerģiju, piemēram, dažādi konstruktori, puzles, bumbiņas, klucīši, un tās, kuras atbild par attiecību enerģiju – lelles un dzīvnieciņi. No konstruktora būvēt māju, zoodārzu un tiltus mazulis var ļoti ilgi un darīt to ar aizrautību, bet pa īstam piesaistīts viņš būs tikai pie lellēm vai zvēriņiem, kurus burtiski atdzīvina.

Kā atzīmē psiholoģe, tieši iemīļotākā rotaļlieta ietekmē mazuļa rakstura veidošanos. Un tas savukārt nozīmē – viņa turpmāko likteni.

Zaķēns. No agra rīta līdz vēlam vakaram zaķēns lēkā pa pakalniem, draudzējas ar citiem zvēriņiem, bet briesmīgi baidās no vilka. Viņu visu laiku cenšas apmānīt (un apēst) viltīgā lapsa.

Lūk, arī bērns, kuram mīļākā rotaļlieta ir zaķis, būs tāds pats – mīlīgs, komunikabls, bet kaut kādā mērā kautrīgs un bezpalīdzīgs. Diezin vai viņš izaugs kauslīgs vai kļūs par kompānijas dvēseli.

Un kur tad problēma? Pastāvēt par sevi "zaķēnam" var būt grūti, īpaši ja oponents ir pieaugušais. Apburošais garausis visdrīzāk ies apkārtējo pavadiņā, atbalstīs citu domas. "Zaķēniem" vajadzētu mācīties aizstāvēt savas intereses, attīstīt pašpārliecību.

Zirdziņš. Spēcīgs un iznesīgs, spējīgs pārvarēt jebkurus šķēršļus, izpildīt jebkuru darbu, tikt līdz mērķim... tomēr tas jāvada pieredzējušam jātniekam. Tā arī bērns, kurš mīl rotaļlietas – zirdziņus, sagaida, ka viņam būs labestīgs un uzticams draugs, kurš viņu virzīs vajadzīgajā virzienā.

Kur problēma? Atbildība neļauj "mazajiem zirdziņiem" atslābt. Un vēl – kad "zirdziņš" jūt, ka viņš atrodas iespēju robežās, tad kļūst nevadāms. "Zirdziņam" ir svarīgi iemācīties rēķināties ar saviem spēkiem, lai nepārslogotu sevi.

Sunītis. Uzticamais sunītis nekad nepievils. Viņš ir gudrs un apķērīgs. Pēc rakstura bērni, kuriem mīļākā mantiņa ir sunītis, ir jautri un dzīvespriecīgi, kā arī viņiem piemīt ļoti attīsta pienākumu izjūta.

Starp citu, viņi ir atkarīgi no citu domām, un tas bieži dzīvē rada neskaidrības. "Sunīši" var pieņemt svešus un nebūt ne pašaizliedzīgus mērķus kā savus. Turklāt šādi bērni ir ļoti pieķērušies vecākiem, jo, kad izaugs, vairums nelabprāt pamet vecāku mājas. Ja sunīšu cienītāju sadusmo, viņš var parādīt agresiju un dažreiz ir pārāk paštaisns. Viņiem jāmācās būt neatkarīgākiem un neļaut nevienam ietekmēt sevi.

Lācītis. Daudzās pasakās lācītis ir vislielākais un stiprākais zvērs mežā. Tiesa, nereti viņš ir slinks un neveikls, un viņu piemānīt nav grūti.

Kaķēns. Visu mīlētais un pūkainais skaistulītis. Kaķis to zina un kopš bērnības mācās izmantot savas "īpašības". Viņš visur atradīs ērtu kaktiņu un izvēlēsies vissiltāko vietiņu – visādā ziņā. "Kaķēns" ir neatkarīgs un viņam nepatīk, kad kāds cenšas viņu komandēt.

Kur problēma? "Kaķēns" mēdz taisīt kaprīzes un var būt egoistisks. Ja viņam kaut kas nepatīk, uzreiz parāda savus nadziņus, proti, izrāda neapmierinātību pietiekami agresīvā formā. Lai "kaķēnam" būtu draugi, viņam jāiemācās būt pacietīgam un uzmanīgam attiecībā uz apkārtējiem. Citādi viņš riskē palikt viens, ar aizvainojuma un nenovērtējuma sajūtu, brīdina psiholoģe.

Lapsiņa. Simpātisks un viltīgs zvēriņš. Lapsiņa ātri atrod valodu ar citiem dzīvniekiem. Viņa prot sevi pasniegt, viņai uztic noslēpumus. Un viņa prasmīgi izmanto savu šarmu. "Lapsiņa" ātri adaptējas jebkurā kolektīvā.

Kur problēma? Tā kā "lapsiņai" nepatīk, kad viss ir mierīgi, jo tas taču ir garlaicīgi, viņa bieži provocē konfliktus. Par to viņu ne īpaši mīl un dažreiz pat mēģina labāk izvairīties. "Lapsiņa" ir aprēķinātāja un pie lietas ķeras tikai tad, kad viņai tas ir izdevīgi. Viņu nav grūti pavedināt uz riskantām un elpu aizraujošām lietām, sak, – "nevari, vai?". "Lapsiņai" ieteicams mācīties labestību un atsaucību.

Kur problēma? Reālajā dzīvē "karalienei" ne vienmēr izdodas atrast "karali" un svītu. Un tad viņa piedzīvo rūgtu vilšanos. Karaliene taču kopš bērnības ir pieradusi, ka visi viņu apbrīno. Ja tas pēkšņi tiek pārtraukts, "karaliene" ļoti pārdzīvo. Viņai ieteicams attīstīt savus talantus un nedomāt, ka viņas skaistums var palīdzēt pārvarēt grūtības.

Sliktais piemērs?

Ja vecāki ir pamanījuši, ka bērnam sākušas parādīties negatīvas rakstura iezīmes, kas, iespējams, saistītas ar iecienītāko rotaļlietu, kā rīkoties? Neatņem favorītu, tas problēmu nerisinās, uzsver psiholoģe. Nekritizē "lapsiņu" par viltību, "lācēnu" par neveiklību, "zaķi" par kautrību... Labāk sāciet spēlēties kopā un pakāpeniski rotaļlietai piespēlē tās rakstura īpašības, kuras viņai pietrūkst.