Pieredzes stāsti par kāzām un bildinājumu Ziemassvētkos

"Teju trīs gadi bija pagājuši, kopš mans topošais vīrs mani bildināja, taču kāzas joprojām uzskatījām par kādu tālās nākotnes notikumu, ko īstenosim, kad būs vairāk laika, kad iekrāsim vairāk naudas, kad iegādāsimies savu mājokli," savu stāstu iesāk Marija Kiršteine. Attaisnojumu, lai nākamo soli pēc saderināšanās nespertu, bijis daudz, šķitis, ka par kāzām nav vērts pat domāt.

"Līdz kādā rudens dienā savu mīļoto pārsteidzu ar negaidīto "apprecamies"? Pēkšņi vienā dienā zināju, ka ļoti vēlos šo notikumu, bet visi šķēršļi ir tikai mūsu galvās, un kopīgi vienojāmies par kāzu datumu – 22. decembris. Lai arī atlikušais sagatavošanās laiks bija vien pāris mēnešu, tomēr izvēlētais datums šķita ideāls, jo nevēlējāmies gaidīt līdz vasarai, bet ziemas saulgriežu laiks ir tik maģisks un romantisks," sajūtās dalās Marija.

Viņa atklāj, ka nav trūcis jautājumu "vai tiešām ziemā?", "jūs negribējāt vasarā?", "kāpēc tāda izvēle?", pāris centies neapmulst un nenobīties. "Bet jāatzīst, ka nedaudz uztraucāmies, ka šajā laikā Latvijas daba mūs nelutinās ar baltu sniedziņu, bet gan sagaidīs ar dubļiem un lietu." Realitāte izrādījusies ļoti patīkama: "Kāzu rīts iesākās ar saules stariem, savukārt, kad pēc kāzu ceremonijas bijām nonākuši haskiju parkā, uz zemes bija uzsnigusi sniega kārtiņa, dāvājot mums īpaši pasakainu fotosesiju ar slaveno haskiju Vulfas kundzi un citiem viņas lielās ģimenes locekļiem."

Arī Vitai Grandbergai Ziemassvētku laiks saistās ar kādu ļoti romantisku notikumu. Viņas gadījumā tas bija bildinājums – 2016. gada 24. decembrī mīļotais vīrietis lūdza Vitas roku. "Bija Ziemassvētku vakars, iepriekš ar ģimeni bijām vienojušies par dāvanu sagatavošanu viens otram, velkot loteriju ar vārdu, kuram cilvēkam būs jāsagādā dāvana. Tad nu gadījās, ka mana otra pusīte izvilka manu vārdu un bija jāsagādā dāvana man," atceras Vita, "pienāca Ziemassvētku vakars, galds uzklāts, pirms vakariņām iegājām pirtiņā un tad nu tādi atslābuši sēdāmies pie galda, un sākās dāvanu ņemšana ārā no maisa."

Tuvinieki viens pēc otra vilka no maisa ārā dāvanas, lai sveiktu to cilvēku, kura vārdu iepriekš bija izlozējuši. Lai saņemtu dāvanu, ikviens skaitīja dzejoli. Maiss bija tukšs, un Vita bija vienīgā, kas vēl nebija tikusi pie iespējas skaitīt pantiņu un saņemt dāvanu.

"Pēc mazas pauzītes vīrs izgāja priekšnamā un ienāca ar mazu kastīti, nostājās ģimenes priekšā un jautāja "Vai tu mani precēsi?". Viņš uzvilka man pirkstā gredzenu, un mans dzejolītis sastāvēja no vārda"jā!". Tas ir moments, ko atcerēšos visu savu mūžu, jo tas bija mans perfektais bildinājums tieši tik svētajā Ziemassvētku vakarā," sajūtās dalās Vita. Pāris apprecējās 2017. gada 7. jūlijā.