Palikt stāvoklī ir manas lielākās bailes. Sievietes atklāj, kāpēc nevēlas bērnus  (17)

2015. gadā veikta pētījuma dati liecina, ka apzināta izvēle būt bez bērniem Eiropā ir salīdzinoši zema un variē no viena (Bulgārijā, Latvijā un Slovākijā) līdz 10 procentiem (Nīderlandē, Austrijā) ar vidējo rādītāju – 3,2 procenti 18 līdz 40 gadus vecu vīriešu un sieviešu vidū. Kaut kopumā brīvprātīga izvēle būt bez bērniem biežāk ir raksturīga vīriešiem, Latvijā vairāk sieviešu nekā vīriešu deklarē, ka izvēlas par labu dzīvei bez bērniem.

Nav zināms, cik daudz sieviešu Latvijā ir nolēmušas nekļūt par māti, taču antropoloģe Elīna Kursīte uzsver, ka viņu skaits noteikti palielinās. To pierāda arī fakts, ka pēdējo 30 gadu laikā samazinās bērnu dzimstības rādītāji un proporcionāli pieaug sieviešu vecums, kurā viņas dzemdē pirmo bērnu.

Klīniskā psiholoģe Iveta Krūmiņa uzsver, ka mūsdienās katrai sievietei ir tiesības pašai pieņemt lēmumu būt vai nebūt mātei. "Mēs nevaram sagaidīt, ka bioloģiskā mātes loma vēl joprojām būs galvenā loma ikvienas sievietes dzīvē," viņa skaidro. "Šobrīd sabiedrība to vairs nevar noteikt kā vienīgo lomu, līdz ar to sievietei tā nav viennozīmīgi jāpilda."

Portāls “Viņa” aprunājās ar četrām sievietēm, kuras nevēlas kļūt par mātēm. Iemesli, kāpēc viņas dod priekšroku dzīvei bez bērniem ir dažādi – viena uzsver to, ka nevēlas dzemdēt bērnu pasaulē, kurā ir tik daudz ļauna, bet cita ir apmierināta ar savu dzīvi arī bez mātes lomas. Plašāku sieviešu viedokli šajā jautājumā lasi tālāk.

“Man ir jau pāri 30, un cilvēki man mēdz jautāt, kāpēc man nav bērnu. Nereti nākas dzirdēt stāstus, kā bērns cilvēkus darījis laimīgus un kā kļuvis par dzīves jēgu. Skaisti jau izklausās. Tomēr... radīt bērnu, lai gūtu piepildījumu un laimi, ir savtīgi un nejauki pret nedzimušo bērnu,” atklāj Dina (vārds mainīts). Sieviete uzsver – lai gan pati ir liela optimiste un priecājas par katru dienu, viņasprāt, mūsdienu pasaule nav piemērota bērniem.

Sieviete skaidro, ka viņu satrauc arī patēriņa kultūra un tas, kā preces tiek ražotas. “Cilvēki mirst pie konveijeriem, lai mēs varētu pirkt štātītes pa lēto un piebāzt skapjus ar drēbēm, ko ne reizi neuzvilksim,” viņa piebilst.

Tāpat Dina uzskata, ka cilvēki ļoti bieži dzenas pēc naudas, varas un pēc lietām, kas sniedz tikai īslaicīgu gandarījumu. “Negribētu radīt bērnu šādā pasaulē – pasaulē, kurā viņu varētu apsmiet par to, ka, redz, mamma ir kaut kāda trakā un negrib pirkt visas jaunākās rotaļlietas, jo tās nav ražotas pietiekami ētiski,” viņa skaidro.

“Man šķiet, ka labāk ir vispirms mēģināt "sakārtot" pasauli vai vismaz censties to darīt, nevis dzemdēt bērnus, lai viņi pēc tam risina to, ko mana un iepriekšējās paaudzes ir savārījušas,” uzskata Dina.

“Man nekad īsti nav patikuši bērni, nesaprotu to vispārējo sajūsmu par bezzobainām, nosiekalotām mutēm, kurās jāstumj pupa gals,” atzīst Anastasija (vārds mainīts). Sieviete stāsta, ka viņa ir vienīgais bērns ģimenē un nekad nav jutusi vēlmi komunicēt ar mazākiem bērniem. “Esmu tikai vienreiz rokās turējusi zīdaini un tobrīd biju vienkārši panikā, nekāds mātišķais instinkts manī neparādījās,” viņa atminas. “Gluži vienkārši – bērni man neinteresē.”

Anastasija atklāj, ka tagad, kad viņai nav bērnu, sieviete jūtas ļoti piepildīta. “Man ir lieliski draugi, un manī nav nekāda nepiepildījuma,” viņa piebilst,

Sieviete stāsta, ka pazīst vienaudzes, kas alkušas kļūt par māmiņām jau no pilngadības. “Es nekad neesmu tā jutusies,” viņa atzīst. “Varbūt tur jābūt kaut kādai pārpasaulīgai mīlestībai, lai manī rastos vēlme ar otru cilvēku radīt kaut ko kopīgu, es nezinu, kā cilvēki izdomā, ka grib bērnus. Es visu savu apzinīgo mūžu esmu zinājusi – nē, paldies, šis mani neinteresē. Man nav jāskrien pirkt atlaižu dienā pamperu kalni, jāberž blenderis no putru malšanas un jāsarakstās ar citiem vecākiem “WhatsApp” grupiņās. Tā vietā es varu jebkurā vakarā nodarboties ar to, ko pati vēlos.”

Kā pati Danija (vārds manīts) stāsta, viss sākas jau no pašiem bērna attīstības pirmsākumiem un grūtniecības – iedzimtām slimībām, spontānajiem abortiem un citiem sarežģījumiem, kas var veidoties grūtniecības laikā. “Nedomāju, ka to ir viegli pārdzīvot, un vai tas ir tā vērts, bendēt savu garīgo veselību, ja tu nezini, kāds būs iznākums,” sieviete skaidro.

Kā vēl vienu no iemesliem, kāpēc viņa nevēlas bērnus, Danija, gluži tāpat kā Dina, min netaisnību un ļaunumu, no kura bērnu būs grūti pasargāt. “Pasaule nav bez seksisma, rasisma un homofobijām. Es nevaru bērnam nodrošināt drošu un piemērotu vietu,” viņa stāsta. “Es nezinu, cik smagi ir vecākam skatīties, ka viņa bērns tiek apsmiets, saprotot, ka tu neko nevari izdarīt.”

Tāpat Danija piemin arī pasaules resursus – ūdeni, pārtiku un vietu, kur dzīvot –, kas lēnām izsīkst. “Jo vairāk uz pasaules būs cilvēku, jo ātrāk tie beigsies,” viņa skaidro, piebilstot, ka tas varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sieviete nolēmusi nekļūt par māti.

Laura (vārds mainīts) ir viena no tām sievietēm, kas nevēlas bērnus, jo ir nolēmusi attīstīt sevi profesionāli. Kaut varētu likties – šis ir viens no mūsdienās izplatītākajiem iemesliem, kāpēc sievietes izvēlas nekļūt par mātēm, tā nebūt nav. Sieviešu un darba izpētes un izglītības centrs ("Centre for Research and Education on Women and Work"), kas atrodas Kanādā, 2005. gadā veikca pētījumu, kurā atklājas, ka tikai neliela daļa sieviešu atsakās no bērniem labāku karjeras izaugsmes iespēju dēļ.

"Man liekas, ka tagad vēl esmu par jaunu, lai kļūtu par māti, bet arī tuvākajā nākotnē neredzu un nejūtu ka bērnus gribu,” atklāj Laura. “Man ir suns, un, ja manī ir kaut kas no mātišķā, varu auklēties ar viņu. Tagad arī darbs ir ļoti svarīgs un savu laiku gribu veltīt tam. Nedomāju, ka tas mainīsies pēc 10 gadiem. Es vairāk jūtu, ka gribu dzīvot sev, un palikt stāvoklī ir manas lielākās bailes."