Šogad rekordliels vakcinēto grūtnieču un mazu bērnu skaits; kādas ir gripas pazīmes un profilakse

Kā diskusijā pastāstīja SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa, precīza statistika par šajā gadā vakcinēto grūtnieču un bērnu (vecumā no sešiem līdz 23 mēnešiem) skaitu būs pieejama janvārī, tomēr jau šobrīd novērojams, ka vakcinēšanās aktivitāte ir vairākas reizes pārsniegusi visas sākotnējās prognozes, un tādēļ iepirktas papildu pretgripas vakcīnas. Salīdzinot ar 2018. gada septembra mēneša datiem, pret gripu vakcinēto grūtnieču skaits ir 32 reizes lielāks, bet mazuļiem – 24 reizes lielāks. Dimiņa to skaidro ar mainīto kārtību, kas ar šī gada oktobri paredz, ka pretgripas vakcīna iekļauta vakcinācijas kalendārā līdztekus vakcinācijai pret difteriju, masaliņām, vējbakām un citām infekcijas slimībām.

Tā kā gripa ir gaisa pilienu infekcija, kas ļoti strauji izplatās un var būt ar ļoti nopietnām sekām, sevišķi smagas komplikācijas var rasties grūtniecēm, jo izmaiņas, kas notiek imūnās sistēmas, sirds un plaušu funkcijās grūtniecības laikā, palielina risku saslimt ar gripu smagākā formā un rada augstāku nāves risku. SPKC diskusijā Rīgas Dzemdību nama vakcinācijas kabineta vadītāja Dr. Ilona Gulbe uzsver, ka grūtniecei ir jārūpējas gan par savu, gan gaidāmā bērna veselību un pretgripas vakcīna ir efektīvākais veids, kā novērst saslimšanu vai ievērojami atvieglot slimības gaitu un novērst smagas komplikācijas.

Dr. Gulbe arī norāda, ka grūtniecības laikā saņemta pretgripas vakcīna sniedz aizsardzību četros posmos – grūtniecei, gaidāmajam mazulim, kā arī jaundzimušajam un zīdainim līdz pat sešu mēnešu vecumam. Turklāt vakcinēties pret gripu ir droši jebkurā grūtniecības nedēļā. Savukārt bērniem no sešu līdz 23 mēnešu vecumam ir būtiski saņemt pretgripas vakcīnu, jo gripas saslimšanas gadījumā var rasties ļoti nopietnas apakšējo elpceļu problēmas. Ir pierādīts, ka, ja bērns ir saņēmis pretgripas vakcīnu, tas par 70 procentiem samazina iespējamību, ka viņš tiks stacionēts apakšējo elpceļu saslimšanu (pārsvarā pneimonijas) dēļ.

Gripa ir akūta un sevišķi lipīga vīrusu infekcija, kas skar elpceļus, tāpēc salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, gripa atšķiras ar izplatīšanās ātrumu, izraisīto komplikāciju biežumu un smagumu, norādīts SPKC informatīvajā vietnē "Pretgripu.lv". Tā kā slimība izplatās strauji, gripas epidēmijas laikā 2–5 reizes biežāk vēršas ārstniecības iestādēs, meklējot medicīnisko palīdzību. Ar gripu biežāk slimo bērni un pusaudži, taču grūtnieces, zīdaiņi un veci cilvēki ir augsta riska grupā.

Pirmās gripas pazīmes parasti cilvēkam parādās 48–72 stundas pēc inficēšanās, bet var parādīties arī 24 stundas līdz 7 dienas vēlāk. Gripai raksturīgi, ka tā sākas pēkšņi, cilvēkam ir galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra (virs 38 grādiem pēc Celsija), kaulu "laušanas" sajūta, kā arī aizlikts deguns bez iesnām un sauss klepus, kā arī izteikts bezspēks un apetītes zudums, norādīts "Pretgripu.lv".

Inficēšanās parasti notiek, tiešā vai netiešā saskarsmē ar kādu citu gripas slimnieku, tam klepojot, runājot vai šķaudot apkārt veidojas aerosola mākonis, kurā ir augsta vīrusu koncentrācija, un tie var izplatīties pat sešu metru attālumā. Apkārtējie inficējas ar gaisu vai lietojot priekšmetus, kurus lietojis saslimušais. Vislielākais risks inficēties ar gripu ir, atrodoties vienā telpā, cieši kontaktējoties ar slimnieku, vai pieskaroties vietām un priekšmetiem, kurus skāris gripas slimnieks (durvju, grozu un ratiņu rokturi sabiedriskās vietās un veikalos, ūdens krāni, rotaļlietas bērnudārzos utt.).

Svarīgi zināt, ka slimnieks citus var inficēt uzreiz pēc simptomu parādīšanās un līdz pat 5–7 dienām kopš saslimšanas sākuma, izdalot vīrusu lielā daudzumā. Bērni gripas vīrusu izdala ilgāk nekā pieaugušie.

Ja ir aizdomas par saslimšanu un parādījušies gripas simptomi, uzreiz jākonsultējas ar ģimenes ārstu vai citu ārstu. Tāpat slimniekam noteikti jāpaliek mājās, lai izvairītos no citu inficēšanas. Slimniekam nepieciešams miers un atbilstoši medikamenti, par kuru lietošanu jākonsultējas ar ārstu. "Ja saslimšana norit ar komplikācijām vai ir aizdomas par tām, pacientam nekavējoties jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālistiem. Biežākā gripas vīrusa izraisītā komplikācija ir pneimonija. Pievienojoties bakteriālai infekcijai, var attīstīties citu orgānu bojājumi, piemēram, bronhīts, vidusauss iekaisums, miokardīts, nieru iekaisums," norādīts SPKC informatīvajos materiālos.

Jau pieminētajā ekspertu diskusijā Dr. Gulbe norāda, ka vakcīna ir efektīvākais un drošākais veids, kā izvairīties no gripas, pasargājot gan sevi, gan bērnus. "Gripas vakcīna grūtniecei nozīmē dot labumu četriem posmiem: viens – pašai sev, otrs – auglim, tad jaundzimušajam, un galu galā – zīdainim līdz sešu mēnešu vecumam," diskusijā stāsta Dr. Gulbe, papildinot, ka gripa ir sezonāla vīrusu infekcija, vakcinēties nepieciešams katru gadu.

Tā kā šogad gripas epidēmija sākusies krietni pirms Ziemassvētkiem, Dr. Gulbe iesaka vecākus rūpīgi apdomāt, uz kuriem pasākumiem doties un vai nepieciešams līdzi ņemt arī bērnus, jo masu pasākumos palielinās inficēšanās risks. Profilaktiski mājās nepieciešams vēdināt un mitrināt telpas. Dodoties ārā, jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem. Rūpīgi jāmazgā rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplātas arī ar rokām. SPKC iesaka izmantot šķidrās ziepes, jo vīrusi un baktērijas spēj saglabāties uz ziepju gabaliņiem.

Par roku mazgāšanu jo īpaši jāatgādina bērniem – tas jādara bieži. Gadījumos, ja rokas uzreiz nav iespēja nomazgāt, piekodini bērnam neaiztikt acis, degunu un muti. Tāpat bērnam atgādini nebāzt pirkstus mutē (vai zīmuļus un citus priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji).

Lai nesaslimtu, svarīgi ir stiprināt imunitāti, ko var paveikt ar veselīgiem ikdienas ieradumiem: ievēro veselīgu dzīvesveidu, lieto pilnvērtīgu, vitamīniem bagātu uzturu, sabalansē dienas režīmu, izgulies pilnvērtīgi. Uzturā var lietot produktus, kuros ir daudz C vitamīna.

Zemāk atradīsi rakstus no portāla "Cālis" plašās enciklopēdijas – atbildes uz biežākajiem jautājumiem par gripas vakcīnu grūtniecēm un bērniem, kā pasargāt bērnu no saslimšanas, kā arī to, vai jaunā mamma slimošanas laikā var zīdīt bērniņu.

No šā gada 1. oktobra gripas vakcīna ir iekļauta valsts imunizācijas programmā, līdz ar to ir bezmaksas un pieejama ikvienam Latvijas bērnam vecumā no sešiem mēnešiem līdz divu gadu vecumam un ikvienai grūtniecei.

Lasīt vairāk

Rudens ir laiks, kad ārā kļūst vēsāks, mitrāks un bērni aizvien vairāk laika pavada iekštelpās, ciešākā kontaktā viens ar otru, kā rezultātā pieaug dažādu slimību risks. Aktīva slimošanas sezona visbiežāk ilgst līdz pat brīdim, kad tiek pieslēgta apkure. Kā šajā laikā pasargāt bērnu no saslimšanas, skaidro pediatre Vizma Meikšāne un infektoloģe, pediatre Gunta Laizāne.

Lasīt vairāk

Vecākiem ir dažādi viedokļi par vakcīnu pret gripu. Diemžēl daži no tiem ir balstīti uz mītu, ka tā var nodarīt kaitējumu veselībai. Šo un vēl citus mītus par gripas vakcināciju portālā "Rīga" atspēko Veselības ministrijas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis.

Lasīt vairāk

Rudens ir slimošanas laiks, neko nevar padarīt un tas attiecas arī uz jaunajām mammām. Protams, šajā periodā veselība ir īpaši jāsargā, tomēr nereti vīrusi un baktērijas paveic savu slikto darbiņu. Ja mammu noķēris kāds rudens vīruss, vai mazuli drīkst barot ar krūti? Šis jautājums ir aktuāls daudzām sievietēm, un, lūk, nelielu ieskatu sniedz vecmāte Antra Kupriša, kura sagatavojusi padomus Veselības ministrijas izdotajā izdevumā "Zīdīšanas ABC".

Lasīt vairāk

Lai gan pašlaik ar gripu visvairāk slimo bērni, no slimošanas nav pasargāts neviens. Tieši gripas epidēmijas laikā, par savu veselību ir jārūpējas visvairāk. Taču ko darīt jaunajām māmiņām, kurām ir mazs zīdainītis, kas jābaro ar krūti?

Lasīt vairāk