Vecāku noteikti aizliegumi bērnam, kas patiesībā būtu jāizskauž  (1)

Portāls "Mama" piedāvā iepazīties ar astoņām lietām, ko vecāki savām atvasēm mēdz aizliegt, lai gan patiesībā to nevajadzētu darīt.

Bieži vien bērni interesējas, ar ko tu esi aizņemts un no visas sirds grib piedalīties šajā procesā. Te galvenais ir nevis vienkārši piedalīties, bet tev palīdzēt, sniegt kādu labumu. Un vecāki tikpat bieži aizliedz bērnam kaut ko darīt pašam, lai viņš kaut ko nesasistu, neizbērtu utt. Taču apstājies un padomā: vai tev ir tik svarīga šī glāze, kādu plauktā ir tik daudz?! Glāzes taču var nopirkt, bet, lūk, sajūtu, ka esi kādam bijis noderīgs, nevar aizstāt ne ar ko.

Aizliedzot bērnam darīt kaut ko svarīgu (pat tad, kad pats esi klāt un pieskati procesu), tu grauj bērnā entuziasmu un sajūtu, cik esi svarīgs. Ļauj bērnam brīvību – sākumā uztici kādus ne pārāk sarežģītus uzdevumus (pabērt nepieciešamo daudzumu miltu, kad cep pīrāgus, nomainīt spilvendrānas, paņemt un ieliet pienu). Lai arī sākumā varbūt bērns neizdarīs visu, kā vajag, tad palabo viņu un kopā izdariet visu pareizi. Tā tu bērnam iemācīsi kļūt patstāvīgam, un viņš nedomās, ka visu dzīvi visu dara nepareizi, bet tas savukārt nozīmē, ka nav vērts nemaz neko sākt.

Bērns ar prieku stāsta kārtējo savu stāstiņu, bet tu atgaiņājies no viņa, jo esi noguris un vairs nav spēka klausīties "muļķības". Bet tie nav nekādi nieki un muļķības! Stāstot stāstiņus, bērns trenē savu fantāziju un mācās veidot stāstījumu. Atbalsti viņu, uzdod uzvedinošus jautājumus, izrādi savu interesi.

Tādā veidā tu bērnā modināsi radošumu, atmiņas attīstību, intuīcijas veidošanos un emocijas. Turklāt tas ir jautri! Neviltota interese bērnam radīs sajūtu, ka viņu atbalsta un viņš jutīsies par sevi pārliecinātāks.

Šo briesmīgo noteikumu: "Kamēr neizēdīsi visu, no galda necelsies" – sen būtu laiks izskaust. Tu pats gan jau atļauj sev neizēst šķīvi ar ēdienu, kas tev negaršo, vai arī vispār neēst kaut ko, kas tev nepatīk. Vai arī tieši šobrīd nemaz neesi izsalcis – tad kāpēc tu bērnu spied ēst? Ja bērns redz, ka nav nekāda traģēdija, ja viņš neizēdīs šķīvi tukšu, tādā veidā viņš arī mācās vadīt savu sāta sajūtu. Ar daudz lielāku varbūtību viņam pieaugušā vecumā neradīs ēšanas traucējumi.

Piespiežot bērnu apēst visu līdz mazākajai kripatiņai, tu "nogalini" bērna receptorus. Viņš vairs nesaprot, kad jau ir paēdis, bet kad – nav. Viņš nesaprot, ka ir iespējams kontrolēt ēdiena daudzumu, ko apēd. Nākotnē šī iemesla dēļ viņam var rasties problēmas un pat vizītes pie psihologa.

Lietas var izmazgāt, bet bauda un prieks, ko bērns gūst, iepazīstot apkārtējo vidi, nav salīdzināms ne ar ko. Ļauj viņam justies brīvi: lai pašļakstās ar ūdeni, lai pabradā pa peļķēm. Kad tad vēl, ja ne tagad?

Tas ir bērns. Jā, ir sabiedriskas vietas, bet nevajag gaidīt, ka bērns staigās "kā pa diedziņu". Protams, ja bērns ir pārāk izlaists, tas nav labi, bet jāatrod zelta vidusceļš, ļaujot viņam izrādīt savas emocijas tev pieņemamā formā. Lai viņš skrien un rotaļājas, kamēr var. Pēc tam viņš iesēdīsies skolas solā uz 12 gadiem, bet vēl vēlāk – biroja krēslā. Ļauj viņam izskrieties vismaz bērnībā.

Daudzas lietas bērns savā dzīvē dara pirmo reizi. Bez kļūdām nav iespējams iemācīties kaut ko jaunu. Lai viņš kļūdās, lai nebaidās tās piedzīvot – tā viņš sapratīs, ka daudz lietu dzīvē ir iespējams izlabot. Citādi viņš izaugs par trauksmes pilnu cilvēku, kurš simts reižu izsvērs savus lēmumus, bet, pieņemot to vienu, arī bezgalīgi šaubīsies savā izvēlē. Tā nav labākā personības iezīme. Nekas nelabojams nenotiks, ja bērns iemēģinās savus spēkus. Protams, viņš iepriekš ir jābrīdina un vecākiem jābūt gatavībā, ja runa ir par dzīvībai un veselībai bīstamām nodarbēm, bet tādu ir maz.