Vairāk laika sev un kvalitatīvāka kopābūšana: mammas atklāj savas jaunā gada apņemšanās

Katram ir savs viedoklis par apņemšanos nākamajam gadam. Ir cilvēki, kas to vairākus gadus pēc kārtas ir darījuši, bet beigās sapratuši, ka nav nepieciešams gaidīt gadu miju, lai nolemtu savā dzīvē kaut ko mainīt. Bet citi pirmo gada dienu redz kā lielisku sākuma punktu jaunam dzīves posmam.

Portāla "Cālis" uzrunātās māmiņas atzīst, ka arī viņas ne vienmēr izsaka apņemšanos nākamajam gadam, taču, ja vajadzētu kaut ko apņemties, viņas vēlētos pavadīt vairāk laikā ar atvasēm un darīt visu, lai atvases justos mīlētas, cienītas un drošībā. Tā, piemēram, Madara apņemas darīt savus bērnus laimīgus visa gada garumā. "Tā, lai katru dienu viņi justos mīlēti, cienīti un uzklausīti," viņa piebilst.

Lūk, ko vēl māmiņas apņemas jaunajā gadā. Iespējams, kāda no apņemšanām motivēs arī tevi jaunu gadu sākt ar uzviju un īstenot ko jau sen kārotu.

"Nekad neesmu sev definējusi tādas "Jaungada apņemšanās". Bet, manuprāt, galvenais uzdevums kā jaunajai mammai un arī tētim ir kļūt par sevis labāko versiju, lai dēlam varētu iedot pēc iespējas vairāk. Tas ietver atteikšanos no kaitīgiem ieradumiem, izglītošanos bērnu audzināšanas jautājumos, nedarīt tā, kā ir vieglāk, bet gan tā, kā ir labāk tavam bērnam. Nav jau tādu ideālu cilvēku, bet, kad ģimenē ienāk mazulis, tā ir lieliska motivācija attīstīties un pilnveidoties."

"Jaunais gads allaž nāk ar jaunām cerībām. Tādām, ko, iespējams, nav izdevies piepildīt vecajā... Patiesībā mūsu ģimenē, kurā aug trīs dažāda vecuma bērni, kas jau skolēnu un pat studentu kurpēs iekāpuši, nekādu diži lielu problēmu nav. Pamazām esam pat iemācījušies dzīvi iekārtot tā, lai šā laikmeta lielākais traucēklis attiecībās ar bērniem – laika trūkums – mūs tik ļoti neietekmētu. Tomēr nevar jau jaunu gadu sākt bez nevienas apņemšanās, tā, lai būtu kāds atskaites punkts.

Viens no tiem ir kopīgs tālāks un tuvāks ceļojums – bērnības atmiņas veidojas ne jau no kārtējā nopirktā jaunā viedtālruņa, bet kopīgi pavadīta laika. Banāli varbūt skan, taču tā nu tas ir. Pati atminos, cik forši bija vārīt zivju zupu uz ugunskura nokvēpušā katliņā, toties zivis bija tēta noķertas, kad trijatā – es, mamma un tētis – laivojām. Tāpēc ļoti domājam par to, lai arī mūsu bērniem būtu šādas atmiņas. Kā mēs Venēcijā skrējām uz pēdējo vilcienu, kā visi nošmulējāmies ar saulē strauji kūstošu saldējumu... Kā mēs Līgatnē klīdām pa dabas takām, cerot pamanīt zvēriņus...

Tāpat nākamajā gadā vēlētos arī mazāk stresa un paceltu balsu mājās – stresu piedzīvo ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Skolā slodze brīžam šķiet pārāk smaga, tāpēc bērnu veselības labā sen jau esam pārtraukuši izteikt kādas piezīmes par atzīmēm. Patiesībā jau tādas nemaz nebūtu jāizsaka, bērni aug pat pārlieku apzinīgi, tāpēc nereti īpaši tētis skolēniem pats piešķir kādu brīvdienu. Mazāk stresa, klusāka māja, veselāki cilvēki.

Un, protams, samazināt viedierīcēs pavadīto laiku – attiecas gan uz bērniem, gan pieaugušajiem. Un tas ir ar paša piemēru īstenojams, ar alternatīvu piedāvājumu. Pusaudzis, kurš patiešām daudz laika pavada telefonā, vakarā ienāk vecāku istabā un redz – tētis un mamma lasa. Īstas grāmatas! Tas ir svarīgi – tieši ar pieaugušā piemēru rādīt, kas ir forši... Vai telefona vietā sarīkot kādu galda spēļu turnīru... Vai aiziet uz mežu...Izaudzēt vēl vairāk saulespuķu, tomātu un gurķu! Pērn bērniem bija savs projekts – saulespuķu audzēšana – no sēšanas līdz skaistiem ziediem debesīs. Iepatikās, jo visa kopšana bija viņu ziņā. Nākamvasar dārzā "ienāks" arī siltumnīca. Piešķiršu katram bērnam savu "projektu", lai sacenšas, kuram vairāk un skaistu tomātu un gurķu izdosies izaudzēt.

Kā arī mazāk limonādes un želejkonfekšu. Tur gan bez komentāriem var iztikt."

"Es jau sen vairs neesmu lielo jaunā gada apņemšanos piekritēja, jo uzskatu, ka par pamatīgiem mērķiem un plāniem skaļi nav jārunā. Bet ticu, ka visa "sāls" slēpjas mazajās lietās. Tas, pie kā nākamgad (un patiesībā jau šogad) piedomāšu – kvalitatīvāka kopā būšana ar saviem vistuvākajiem. Lai katrs mirklis, ko pavadu kopā ar bērnu, būtu vērtīgs, nevis tikai fiziska atrašanās blakus, kamēr bērns spēlējas ar klucīšiem, bet pati sērfoju sociālo tīklu dzīlēs. Jo, ko tad ir vērtīgāk noglabāt atmiņu krātuvītē – dienu, kad bērns iemācījās uzbūvēt lego mājiņu, vai to, ka trešās pakāpes māsīca "Facebook" palielījusies ar siera kūkas recepti?

Kas attiecas uz apņemšanos, kas vairāk vērsta laulāto attiecību kopšanā, tad nākamgad apņemtos labāk sadzirdēt otru, piefiksēt sakāmo un atcerēties. Lai izspruktu no nevajadzīgiem ikdienas kašķiem tikai tāpēc, ka vienam vai otram ir slikta atmiņa vai grūtības noturēt uzmanību."

"Apņemos, pirmkārt, kļūt pacietīgāka, iecietīgāka, reaģēt lēnāk. Ar trīsgadnieku jau tā ir grūti, it sevišķi, ja mājās ir vēl arī zīdainis, kas prasa enerģiju, laiku un nervus. Nākamgad jāmācās situācijās reaģēt lēnāk, konflikti jāuztver mierīgāk. Vairāk jāpaļaujas uz vīra viedokli, jo bieži viņa mierīgā uzvedība ir labāka par manu eksplozīvo.

Otrkārt, apņemos vairāk laika veltīt sev. Pēdējā gada laikā visu savu uzmanību veltīju bērniem. Jāsaņemas un jāsāk domāt par sevi, jo tikai laimīgai mammai var būt laimīgi bērni. Lai es būtu laimīga, man vajag atpūsties un laiku pa laikam jāiziet no mājas. Nākamgad jāievieš iziešana no mājas tikai ar vīru (bez bērniem) vienu reizi mēnesī.

Treškārt, nākamgad vēlos sākt krāt naudu kopīgiem ceļojumiem. Naudu ir vērts ieguldīt patīkamās, baudāmās un atmiņā paliekošās lietās, tāpēc bērni noteikti labāk atcerēsies peldošo delfīnu nevis nopirkto kinderolu skaitu.

Ceturtkārt – mazāk laika telefonam. Mūsdienu traģēdija – esam visi kopā, bet esam vientuļi, jo telefons paņem pārāk daudz ikdienas laika."

"Nekad neesmu taisījusi apņemšanās sarakstus jaunajam gadam. Tā vietā man ir vēlmes, ko piefiksēju cauru gadu. Kartēs atzīmēju vietas un pasākumus, ko kādreiz vēlētos apmeklēt un piedzīvot. Man šķiet, ka galvenais ir savus sapņus turēt acu priekšā, lai neaizmirstas un iedvesmas brīžos varētu rīkoties," atzīst divu bērnu māmiņa Zaiga. Lūk, dažas no viņai vēlmēm, ko viņa nākošgad gribētu realizēt kopā ar savu ģimeni:

"Biežāk doties dabā visiem kopā. Lai gan dzīvojam praktiski blakus mežam, ikdienā tur esam ļoti reti. Būšana ārpus mājas svaigā gaisā arī stiprina veselību, imunitāti, kas pēdējā laikā ir pamatīgi novājināta;

Vasarā gribētu doties kādā garākā (vairāku dienu) pārgājienā ar nakšņošanu teltī;

Ir ceļojumu plāni ārpus Latvijas, bet par tiem nevienam pagaidām nestāstām;

Turpināt aprakstīt mūsu ceļojumus (īso un tuvo, garo un tālo) blogā zaigar.lv;

Kopā darīt lietas, kas visiem sagādā patiesu prieku un nesatraukties par tādiem sīkumiem kā neiztīrīta, nesakārtota māja;

Mazāk skatīties telefona ekrānos, bet vairāk bērnu un mīļotā acīs.

"Ir trīs lietas, kuras mēs šogad vēlētos apņemties. Pirmkārt, vairāk individuālā laika ar katru no bērniem. Mēs ļoti daudz laika pavadām ar bērniem – vakaros spēlējam spēles, liekam puzles u.t.t., taču saprotam, ka ir nepieciešams vairāk individuālais laiks, ko veltīt katram bērnam atsevišķi. Proti, pavadīt laiku ar katru bērnu, ņemot vērā viņa vēlmi par to, kur viņš gribētu doties, ko gribētu darīt. Pieņemsim, reizi divās nedēļās pavadīt laiku ar vienu no bērniem – vienu sestdienu mamma ir ar dēlu, tēvs ar meitu, bet otru nedēļu maināmies. Galvenais ir šo laiku pavadīt lietderīgi un veltīt nedalāmu uzmanību. Ļoti svarīgi ir šis nedalāmais laiks, kad bērns jūt, ka vecāku uzmanība ir tikai un vienīgi vērsta uz viņu, un mammai un tētim ir svarīgi tieši tas, ko un kā mazais vēlas. Šī prakse mums jau iepriekš ir bijusi, taču nav sanācis to īstenot tik bieži kā gribētos. Tie var būt kopēji izbraucieni, sarunas vai citas kopīgas aktivitātes. Zinu, ka pa šo kopā pavadīto laiku var vēl vairāk iepazīt bērnu un viņa raksturu. Šis laiks ļoti satuvina bērnu ar vecāku.

Otrā apņemšanās būtu reizi mēnesi izbraukt apskatīt kādu Latvijas pilsētu vai tūrisma apskates objektu. Esmu ievērojusi, ka ļoti bieži mums šķiet, ka ārzemēs ir ļoti daudz skaistu vietu, ko apskatīt, kaut patiesībā arī Latvijā to vietu ir tikpat daudz. Mēs jau tagad cenšamies to darīt, taču tas izdodas neregulāri.

Nedrīkst aizmirst arī sevi. Tāpēc trešā apņemšanās būtu rūpes par sevi, jo šī ir lieta, kas mūsu ģimenē klibo. Mēs ļoti daudz darām gan darbā, gan sabiedrībai, gan draudzē, bet brīžiem esam ļoti noguruši. Savukārt, ja tu esi noguris, tad vakaros ir grūti kaut kur doties kopā ar bērniem. Lai no tā izbēgtu, jāatrod vairāk laika sev. Tas palīdzēs mums izvairīties no izdegšanas sindroma. Apņemos iemācīties parūpēties par sevi, lai atjaunotu spēkus un neļautu pārgurumam vaļu, jo no tā ir atkarīga arī ģimenes labklājība."