Dusmīgs un nemotivēts pusaudzis – psiholoģes ieteikumi vecākiem, kā palīdzēt bērnam  (4)

"Izaicinājumi, audzinot pusaudzi, var šķist nepārvarami, un daudzi vecāki tāpēc jūtas bezpalīdzīgi šajā vecumposmā," psiholoģe un jauniešu attīstības speciāliste Merilina Praisa-Mitčela norāda vietnē "Psychology Today". Psiholoģe iesaka sadalīt komplekso pusaudžu uzvedību sīkākās darbībās, ar kurām vecāki var apieties un vērst par labu. Praisa-Mitčela piedāvā divus vislielākos izaicinājumus, ar kuriem bieži sastopas pusaudžu ģimenes, un veidus, kā ar problēmām tikt galā.

Dusmu izplūdi pusaudžu vidū nav sveši – Hārvardas Medicīnas skolas veiktajā pētījumā, kurā piedalījušies pusaudži un viņu vecāki, 63,3 procenti jauniešu norādījuši, ka viņiem ir dusmu lēkmes. Tās nereti saistītas ar mantu un īpašuma bojāšanu, vardarbības draudiem un citām vardarbīgas uzvedības izpausmēm. Ja dusmas ir problēma arī tavā ģimenē, tam jāpievērš nopietna uzmanība un jālūkojas, no kurienes cēlusies problēma. Psiholoģe Praisa-Mitčela norāda, ka dusmas ir tikai aisberga pati virsotne.

"Tas, ko redzam izlaužamies ārpusē, ir frustrācijas sekas. Bet aiz fasādes slēpjas bezpalīdzības, skumju, nedrošības un vientulības sajūtas," tā psiholoģe. Viņa iesaka paraudzīties, vai bērns gadījumā nav traumēts kāda atgadījuma iespaidā, netiek galā ar sev uzliktajām ekspektācijām vai varbūt ir noraizējies par to, kā viņu uztver vienaudži un citi cilvēki.

"Visbiežāk dusmas var apdzēst ar empātiju. Apstājies, velti laiku, lai ieklausītos, kas slēpjas aiz pusaudža uzvedības. Vecāki māca bērnus apieties ar dusmām, palīdzot viņiem tās identificēt, kā arī izrādot savas sajūtas, esot empātiskiem," skaidro psiholoģe.

Visi bērni vēlas un viņiem vajag justies redzētiem, dzirdētiem un saprastiem. Kad bērns jūtas pārprasts vai nerespektēts, ir viegli ļauties dusmām.

Vienaldzība skolēnu vidū, it īpaši pamatskolas un vidusskolas vecumā, ir bieža parādība. Turklāt vienaldzība pret mācībām iet roku rokā ar motivācijas trūkumu – pusaudža uzmanību novērš viedierīces un citas tehnoloģijas, neprasme organizēt savu darbu, kā arī tas, cik lielas ekspektācijas bērnam uzlikuši vecāki, skaidro psiholoģe.

Skolēni, kuri ir augstu motivēti, jūtas labi par sevi un tic saviem panākumiem, izpētījuši Libertijas Universitātes, ASV, pētnieki. Skolēni, kuri bija ļoti motivēti mācīties, pētniekiem atklāja, ka vecāki vienmēr teikuši, lai dara labāko, ko spēj, neuztraucoties par gala rezultātu.

Savukārt tie skolēni, kuri pētījumā atklājuši, ka nejūt motivāciju mācīties, skaidroja, ka izjūt lielu spiedienu no vecākiem. Nemotivētu jauniešu vecāki pieprasa augstas atzīmes, neņemot vērā sava bērna spējas un vēlmes. "Tāpat kā dusmas, arī motivācijas trūkums ir pati aisberga virsotne – ārējais manifests par to, kas notiek iekšienē. Zem fasādes pusaudži grib un jūt vajadzību būt pieņemtiem tādiem, kādi viņi ir, nevis ko viņi var sasniegt," skaidro Praisa-Mitčela.

"Ja tavs pusaudzis nav motivēts mācīties un viņam trūkst ārpusskolas interešu, pajautā sev: "Kādas ekspektācijas es izvirzu?"" iesaka psiholoģe Merilina Praisa-Mitčela. Panākumi un vispārējais veikums ir kas vairāk par bērna spējām un attieksmi pret mācībām.

Kad vecāki slavē bērnu par viņa centieniem, piemēram, to, ka pusaudzis darījis labāko un smagi strādājis, tas bērnā rada ticību, ka viņš var gūt panākumus. "Ja vecāki fokusējas uz rezultātu, piemēram, specifisku atzīmi vai veikumu, bērni bieži vien attīsta bailes no izgāšanās. Tas noved pie noteiktas domāšanas, ko papildina vienaldzība," skaidro psiholoģe. Svarīgākais, kas jāatceras – pusaudžiem vajag ticēt savām spējām, lai viņi dzīvē būtu veiksmīgi. Tāpēc ir vērts padomāt par veidiem, kā mudināt bērnu būt apmierinātam ar savu veikumu.