Kāpēc bērni uzdod tik daudz jautājumu un cik svarīgas ir vecāku atbildes

Izrādās, bērndārznieki vecumā no trīs līdz pieciem gadiem ik stundu uzdod vidēji 76 jautājumus, izpētījuši Kalifornijas universitātes (ASV) Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes pētnieki. Tik lielais jautājumu skaits skaidrojams ar to, ka bērni mācās, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi. Bērnu zinātkāre motivē uzdot jautājumus, jo viņi tādā veidā mācās ne tikai iegūt atbildes, bet arī mācīties atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.

Mūsdienās lielu lomu informācijas apstrādes prasmēs, kuras bērns apgūst no mazotnes, spēlē tas, cik ātri varam tikt, pie atbildēm. Merilendas universitātes cilvēka attīstības pētniece Heilija Gibsa vietnē "The Conversation" plašāk izklāstījusi par to, kā bērni uzdod jautājumus un kāda jēga aiz tiem slēpjas, balstoties uz saņemtajām atbildēm. Lūk, ko savā pētījumā atklājusi Gibsa.

Sasniedzot piecu gadu vecumu, viņam jau veidojas izpratne par to, kas jautājumu padara par labu vai sliktu. "Labs jautājums ir centrēts uz to, kādu informāciju vēlies iegūt. Ja ir daudz kas, ko nezini, vislabākais vispirms ir jautāt plaša tipa jautājumu, uz kuru atbildot, tiks izslēgtas daudzas iespējamās atbildes uzreiz," skaidro Gibsa. Līdzīgi, kā jautājumu un atbilžu spēlēs, kad jāuzmin kāda konkrēta lieta, dzīvnieks vai parādība – vispirms sāksi ar jautājumu "Vai tā ir dzīva/nedzīva būtne?" u. tml., bet pēc tam pāriesi uz šaurāka tipa jautājumiem.

Neskatoties uz to, ka varam pēc pieredzes paredzēt, kāda būs atbilde uz mūsu uzdoto jautājumu, lielākoties bērniem ir grūtības sastādīt labus jautājumus, kas atbildētu uz to, ko bērns patiesi vēlas noskaidrot. Tāpēc arī bērni ir tendēti uzdot daudz jautājumu, lai atrastu to vienu īsto, kas motivētu pareizo atbildi un apmierinātu viņu zinātkāri. Gibsa savā pētnieciskajā pieredzē atklājusi, ka bērni dod priekšroku mācīties no cilvēkiem, kas atbildes uz viņu jautājumiem pamatoja ar pierādījumiem, bet tiem, kas savu atbildi nepaskaidroja sīkāk, uzticējās mazāk vai it nemaz.

Kad bērnā uzdarbojas iekšējais kāpēcītis, kas uzdod vienu jautājumu pēc otra, jāatceras, ka bērns negrib bojāt mammai vai tētim nervus, bet gan iemācīties saprast pasauli. Turpinājumā atradīsi rakstu apkopojumu no plašā portāla "Cālis" arhīva, kur atbildēts uz to, kāpēc bērnu 101 jautājums ir svarīgs, kā arī psihologa skaidrojumus par to, kāpēc bērni uzdod jautājumus.

Iztēlojies situāciju, ka esi atvaļinājumā svešā valstī. Tur viss ir svešs, tāpēc pa automaģistrālēm brauc salīdzinoši lēni, jo meklē ceļu. Vietējie iedzīvotāji tikai pasmaida, kad tu pajautā ceļu. Tur neviens nebrīnās, ka šeit neko nezini. Šī apkārtne tev ir sveša. Bērns jūtas tieši tāpat. Viņš vēl nepazīst mūsu pasauli – tā viņam ir sveša.

Lasīt vairāk

Kāpēcīšu periodu piedzīvo ikviens bērns, līdz ar to arī ikviens vecāks. Kāpēcīšu periods norit ap bērna trīs līdz četru gadu vecumu un ilgst vidēji no trīs līdz sešiem mēnešiem. Kas vecākiem jāzina par bērna "kāpēc" jautājumiem un atbildēšanu uz tiem, stāsta psiholoģe, "Rimi bērniem" labsajūtas eksperte Iveta Aunīte.

Lasīt vairāk

Bērnu uzdoti jautājumi var novest strupceļā ikvienu pieaugušo. Dažreiz bērni spēj pavaicāt ko tādu, ko nemaz pats nezini, un tad atliek vai nu "guglēt", vai krist bezsamaņā. Vienlaikus speciālisti uzsver, ka bērnus bez atbildēm nedrīkst atstāt…

Lasīt vairāk