puika, bērns, jautāt, jautājums, zināšanas
Foto: Shutterstock
Bērnu attīstības sasniegumus mērām dažādos lielos notikumos – rāpošanā, staigāšanā, runāšanā utt. Tāpat ir ar brīžiem neskaitāmo jautājumu gūzmu no mazā kāpēcīša puses – tā ir visai normāla bērna attīstības iezīme, kuru lielākā vai mazākā mērā piedzīvo visi. Bet kāpēc bērni trīs, četru, piecu gadu vecumā mēdz uzdot tik daudz jautājumu, ka vecāks pat nepaspēj atbildēt uz vienu, kad seko jau nākamais?

Izrādās, bērndārznieki vecumā no trīs līdz pieciem gadiem ik stundu uzdod vidēji 76 jautājumus, izpētījuši Kalifornijas universitātes (ASV) Sociālo, humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes pētnieki. Tik lielais jautājumu skaits skaidrojams ar to, ka bērni mācās, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas viņiem šķiet nozīmīgi. Bērnu zinātkāre motivē uzdot jautājumus, jo viņi tādā veidā mācās ne tikai iegūt atbildes, bet arī mācīties atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas.

Mūsdienās lielu lomu informācijas apstrādes prasmēs, kuras bērns apgūst no mazotnes, spēlē tas, cik ātri varam tikt, pie atbildēm. Merilendas universitātes cilvēka attīstības pētniece Heilija Gibsa vietnē "The Conversation" plašāk izklāstījusi par to, kā bērni uzdod jautājumus un kāda jēga aiz tiem slēpjas, balstoties uz saņemtajām atbildēm. Lūk, ko savā pētījumā atklājusi Gibsa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!