Viltīgi veidi, kā cilvēki mēģina manipulēt un kontrolēt viens otru

Bieži vien manipulatori savu vēlmju apmierināšanu nodrošina jau iepriekš, piemēram, absolūti parastā dienā iepriecinot ar kādu dāvanu vai palīdzības piedāvājumu. Taču tik nevainīgi tas nemaz nav, jo viņi jau zina – pienāks tāda diena, kad tava palīdzība būs zelta vērtē, un tik labsirdīgam un patiesam cilvēkam, kurš tevi novērtē arī ikdienā, tu noteikti nevarēsi atteikt.

Tāpat viņi var piedāvāt savu palīdzību pret tavu, piemēram, ja viņu vietā aizbrauksi izņemt bērnus no skolas un veikalā sapirksi visu nepieciešamo, viņi palīdzēs pamācīties spēlēt klavieres, ko tik ļoti jau sen vēlies pamēģināt. Pirmajā brīdīs varētu šķist tikai loģisks piedāvājums, taču patiesībā manipulācija tā vien ir.

Vai kāds tev ir licis justies slikti par savu viedokli vai rīcību bez šķietama pamata? Iespējams, nācies saskarties ar manipulatoru, kurš šādā veidā cenšas raisīt empātiju un kontrolēt tavas tālākās darbības. Lielākoties viņi cer, ka iziesi uz kompromisiem, reizēm pat rīkojoties pretēji savām vērtībām un uzskatiem, tikai tāpēc, ka jūti žēlumu pret viņiem.

Situācija manāmi pasliktinās brīžos, ja manipulatoram ir atbalsta komanda, kas vienbalsīgi piekrīt viņa sacītajam. Jāpiebilst gan, ka "profesionāli" manipulatori nekad nemēģina citus vainot publiski – viņi labprātāk slēpjas aiz noslīpētām frāzēm, kas sevis šaustīšanu veicina dubultā. Daži no piemēriem var skanēt šādi:

Katrs cilvēks ir pārliecināts, ka viņu vada veselais saprāts – viņš skaidri zina, kas labs un kas slikts, kā vajag un nevajag rīkoties. Kā mainās situācija, ja dienu no dienas kāds pie auss cenšas iestāstīt, ka tā nebūt nav? Ja manipulators cenšas melus "iesmērēt" kā patiesību, lai varētu tevi kontrolēt, bieži vien tiek izmantotas tādas frāzes:

Nenoliedzami, ka arī savs ausu un acu pāris var reizēm nodot, taču tam vajag uzticēties vairāk nekā stāstiem, kas pilnībā apgrieztā veidā skan no citu mutēm.

Daudzi emocionālie manipulatori savā dzīvē spēlē vēl vienu lomu – viņi ir aizbildņi, kuru galvenais uzdevums un pienākums ir pasargāt tos, kuri šķietami paši to nevar. Ņemot vērā, ka viņi nosaka visas robežas un var darīt pilnībā jebko, itin visas rīcības tiek pamatotas ar vēlmi parūpēties par otru. Patiesība no tā ir diezgan tālu, jo jebkura darbība ir vērsta uz to, lai nevis citiem, bet pašam būtu labi. Tas var tikt ietērpts šādos vārdos:

Taisnība, ka labiem darbiem jāatdara ar to pašu, taču tam jānāk no brīvas gribas. Ja kāds tev palīdzējis, tas nenozīmē, ka uzreiz esi viņa parādnieks. Tikai tāpēc, ka cilvēkam ir labi nodomi, tev nav obligāti jāpiekrīt pilnībā visam teiktajam, pilnībā aizmirstot par savām vērtībām.

Kā minēts iepriekš, emocionālie šantažētāji draudzību neredz kā normālu 50/50 sadalījumu. Teju jebkura rīcība prātā ir rūpīgi izkalkulēta, kas nozīmē – viņi kaut ko darīs tikai tādēļ, lai uzreiz vai nākotnē dabūtu kaut ko pretī. Kādam varētu šķist, ka tas taču arī nozīmē 50/50, tomēr šajā gadījumā manipulatori var arī būt tikai ņēmēji, ja neredz no otra cilvēka sev kādu labumu.

Manipulatoru atmiņa ir teju izcila – viņi skaidri atceras, cik reizes tev aizdevuši naudu, uzaicinājuši uz vakariņām, aizbraukuši kaut kur pakaļ u.c. Tāpat šie cilvēki vienmēr sagaida, ka atlīdzināsi viņiem par kopā pavadīto laiku arī tad, ja viņi procesa laikā izskatījušies apmierināti.

Ja šķiet, ka emocionālais manipulators kādreiz atzīst savu vainu, tu smagi kļūdies. Labākā aizsardzība ir uzbrukums, tāpēc cilvēki bieži vien izrāda savu varenību un spēju kontrolēt citus, sevi nostādot cietēja pozā. Populārākās frāzes iekļauj:

Viena no veselīgākajām strīdu tehnikām ir mācēt ieturēt pauzi īstajā brīdī. Šī taktika neparedz konfliktu neizrunāšanu un situācijas pasliktināšanos, taču tieši to daudziem tīk darīt, lai gūtu virsroku un varētu kļūt par kontrolētājiem.

Lai netieši norādītu, ka problēmas sakne slēpjas otrā, indivīds var izmantot "klusēšanas taktiku", kas paredz ilgstošu ignorēšanu, otram liekot stresā kost pirkstos. Tāpat šādās situācijās bieži tiek pielietoti mēģinājumi otru padarīt greizsirdīgu vai pamatīgi viņu aizkaitināt, taču nevar izslēgt iespējamību, ka pauze ir vieds, kā tiek slēpta otram svarīga informācija. Lai gan varētu šķist, ka šīs ir pavisam nesvarīgas lietas, ieteicams uz šādiem "sīkumiem" neskatīties pavirši. Ja situācijas atkārtojas no reizes uz reizi, emocionālie šantažētāji mēģina parādīt savu varenību, uzsverot – jebkurš strīds beigsies ar sava veida sodu, kas cilvēkam liks justies vēl sliktāk. Iespējams, šī iemesla dēļ ar laiku kāds var arī piekāpties un izvairīties no viedokļu apmaiņām, kas nozīmē, ka manipulators ir guvis virsroku.