Svara pieaugums zīdīšanas laikā – iespējamie iemesli un rīcības plāns

Pēcdzemdību periods ir laiks, kad sievietes organisms piedzīvo būtiskas pārmaiņas un ir pakļauts papildu slodzei. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu augļa attīstību, grūtniecība rada fizioloģiskas, bioķīmiskas, hormonālas un anatomiskas pārmaiņas sievietes organismā, kas ir nepieciešamas veiksmīgai grūtniecības un pēcdzemdību perioda norisei, tai skaitā zīdīšanai.

Piena producēšana ir fizioloģiski energoietilpīgs process, kas nozīmē, ka sievietei pēcdzemdību periodā ir nepieciešama papildu enerģija krūts piena sintēzei. Par lielāku enerģijas patēriņu zīdīšanas laikā var liecināt sievietes palielinātā apetīte.

Lai iegūtu papildu enerģiju, kas jaunajai māmiņai nepieciešama zīdīšanas laikā, sievietei jāuzņem papildu kalorijas. "Piena ražošanai ir nepieciešami izejvielu resursi – sabalansēts uzturs un adekvāta šķidruma uzņemšana," stāsta ginekoloģe. Briedīte skaidro, ka nepieciešamais kaloriju daudzums zīdīšanas laikā ir atkarīgs no tā, cik daudz rezervju sieviete uzņēma grūtniecības laikā. "Pirmajā pusgadā piena veidošanai vidēji iesaka uzņemt papildus 100–150 kalorijas pēc dzemdībām, savukārt otrajā pēcdzemdību pusgadā – 400 kalorijas," viņa atklāj. Taču jāņem vērā, ka sievietēm ar virssvaru laktācijas laikā nepieciešamība pēc papildu kalorijām būs mazāka.

Kaut lielākoties sievietes zīdīšanas laikā nepieņemas svarā, bet gan, tieši otrādi, pakāpeniski atgriež savu pirmsdzemdību augumu, svara pieaugums šajā laikā tomēr ir iespējams. Piskurjova skaidro, ka tas var būt saistīts ar lieko kaloriju uzņemšanu un mazkustību. "Svara pieaugums pēc zīdīšanas pārtraukšanas bieži vien ir saistīts ar to, kā sievietes organisms vairs netērē papildu kalorijas piena producēšanai, bet pieradums ēst visu, kas kārojas, un neskaitīt kalorijas, ko sieviete piekopa grūtniecības laikā, paliek," viņa skaidro.

Liela nozīme ir arī iedzimtībai, tāpēc Lase iesaka aprunāties ar savu mammu vai vecmāmiņu un noskaidrot, kā viņu ķermenis mainījās pēcdzemdību laikā. "Vairāk vai mazāk tas var būt mantots," viņa piebilst. Arī Briedīte uzsver – katrai sievietei ir savs individuālais ģenētiskais un vides radītais fons, kas var ietekmēt viņas ķermeņa reakciju uz zīdīšanas radītajām izmaiņām. "Sievietei ir jāzina un jāapzinās savi potenciālie ģenētiskie riski, jāpiemēro savs dzīvesveids, lai mazinātu iespējamo saslimšanu risku," viņa piebilst.

Lase atklāj, ka svara izmaiņas grūtniecības un pēcdzemdību laikā iet arī roku rokā ar sievietes vecumu. "Lielākajai daļai cilvēku pēc 40 svars sāk uzaugt," viņa skaidro. "Tāpēc ir jāņem vērā arī tas, ka ar gadiem vielmaiņa mainās." Zīdīšanas konsultante uzsver, ka sievietes mūsdienās izvēlas dzemdēt aizvien vēlāk un ar katru gadu šis skaitlis aug. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014. gadā jaunās māmiņas vidējais vecums bija 26,7 gadi, bet 2018. gadā tas palielinājās līdz 28 gadiem. Vairāk par to lasi šajā rakstā, kur situāciju komentē Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa. "Ķermeņa izmaiņas, kas mūs piemeklē ar vecumu, var sakrist ar grūtniecības laiku, tāpēc maldīgi var rasties iespaids, ka pie svara izmaiņām ir vainīga zīdīšana," atklāj Lase.

Tāpat svara izmaiņas zīdīšanas laikā var ietekmēt arī pēcdzemdību periodā piedzīvotais. Šis laiks sievietes dzīvē nes daudz izaicinājumu saistībā ar jauno mātes lomu, miega trūkumu, stresu, savu prasmju apšaubīšanu, dienas organizēšanu un risinājumu meklēšanu reizēs, kad bērniņam ir kādas veselības problēmas. Šādos brīžos regulāra un sabalansēta uztura uzņemšana var šķist neiespējama, jo sieviete ēd tad, kad rodas tāda iespēja. Ņemot vērā laika ierobežojumus, bieži vien gadās apēst kaut ko ātri pagatavojamu un reizēm ne visai veselīgu. Briedīte skaidro, ka, piemēram, stress rada bioķīmiskas izmaiņas hormonālajā sistēmā, kas veicina metabolisma modificēšanos ar tendenci uz rezervju uzkrāšanu.

Nereti cilvēkiem, kas ir pakļauti ilgstošam stresam, ir tieksme šīs nepatīkamās sajūtas pārvarēt ar ēdiena palīdzību, ko sauc pat emocionālo ēšanu. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Grūtniecības periodā organismā enerģētiskās vajadzības pieaug par 10 līdz 15 procentiem. Tas nozīmē, ka sievietei papildus paredzētajam kaloriju daudzumam būtu jāuzņem aptuveni 300 kalorijas, kas nav tik daudz, kā varētu likties.

Briedīte uzsver, ka kopējais vidējais ķermeņa masas pieaugums grūtniecības laikā atkarīgs no ķermeņa masas indeksa, kas aprēķināts pirms grūtniecības. Sievietēm ar normālu ķermeņa masas indeksu sagaidāmais ķermeņa masas pieaugums ir 10 līdz 16 kilogrami. Savukārt topošajām māmiņām ar pazeminātu ķermeņa masas indeksu sagaidāmais pieaugums ir lielāks, bet tām, kurām ir paaugstināts ķermeņa masas indekss, normāls pieaugums ir mazāks – pieci līdz deviņi kilogrami.

Ir topošās māmiņas, kas gaidību laikā met pie malas iepriekš ieturēto uztura plānu, jo uzskata, ka šajā laikā var ēst visu, ko sirds kāro. To apstiprina arī ginekoloģe-dzemdību speciāliste, piebilstot, ka šādi gadījumi nav retums. "Vēlme pēc šādiem produktiem grūtniecības laikā var uznākt pēkšņi un būt ļoti spēcīga, bet ir jāsaprot, ka tam būs arī sekas – gan iespējama ietekme uz gaidāmā bērniņa veselību, gan uz pašas svara pieaugumu," skaidro Briedīte. Arī Piskurjova topošajām māmiņām atgādina – ja grūtniecības laikā tiek lietoti neveselīgie našķi, konditorejas izstrādājumi, netiek kontrolēts porciju izmērs, sieviete pirms gulētiešanas ēd un maz kustas, ir liela iespēja, ka viņa pārsniegs atļauto kaloriju daudzumu un sāks uzkrāt liekos kilogramus, no kuriem pēcāk būs grūtāk atbrīvoties, jo grūtniecības periodā piekoptie uztura paradumi nekur nepazudīs arī pēc bērniņa ienākšanas ģimenē. Tas nozīmē – ja sieviete gaidību laikā neseko līdzi savam uzturam, tad arī pēc dzemdībām būtu jārēķinās ar svara pieaugumu, jo pat tik enerģiju patērējošs process kā zīdīšana nepalīdzēs samazināt svaru, ja tiek uzņemts pārāk daudz kaloriju.

Savukārt Lase atklāj, ka nav tik svarīgi, cik daudz sieviete ēd, bet gan – ko viņa ēd. Piemēram, ja ikdienā viņa vairāk uzņem ogļhidrātus, tad svars arī pēc zīdīšanas var turpināt augt. Tāpēc jaunajai māmiņai vajadzētu dot priekšroku produktiem, kas ir olbaltumvielu bagāti, jo tie dod sāta sajūtu un netiek uzreiz pārvērsti taukos.

Lūk, arī labās ziņas – no svara pieauguma pēcdzemdību periodā ir iespējams izvairīties. To var darīt, pārrunājot diētu un dzīvesveidu ar savu ginekologu. Taču, ja ar to nepietiek, ir iespēja vērsties pie uztura speciālista, kurš palīdzēs izveidot individualizētu uztura plānu, kombinējot to ar adekvātu fizisko slodzi.

Lase uzsver, ka arī tad, ja sievietei zīdīšanas laikā vai pēc tā apetīte nesamazinās un vēlme ēst saldumus nepāriet, vajadzētu doties pie uztura speciālista. "Šādās situācijās nelīdzēs pašas izdomāta uzņemto kaloriju samazināšana, jo organisms var notiekošo uztvert kā bada streiku un nolemt turēt taukus, cik vien ilgi iespējams," viņa piebilst.

"Atbildes ar dažādām veselības problēmām saistītās lietās ne vienmēr var atrast māmiņu forumos vai vēl kaut kur, jo tur katrs dalās ar savu pieredzi, kas var būt ļoti dažāda. Hormonālais statuss cilvēkiem ir dažāds, un organisms var dažādi reaģēt uz vienu un to pašu diētu vai ko citu," atgādina Lase.

Tāpat arī gadījumā, ja zīdīšanas laikā sieviete uzņem pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, bet tik un tā novēro negatīvas svara pārmaiņas, laicīgi ir jāvēršas pie speciālista. Pastāv arī iespēja, ka sieviete piedzīvo svara izmaiņas ēšanas traucējumu dēļ. Ja māc šādas aizdomas, tad vispirms vajadzētu doties pie psihologa. Vairāk par to, kā atpazīt ēšanas traucējumus un kas šādā situācijā var palīdzēt, lasi te.

"Svarīgi ir neaizmirst par regulārām veselības pārbaudēm arī pēcdzemdību periodā, kad vairākums sieviešu visus savus spēkus atdod bērna aprūpei un savu veselību pabīda otrajā plānā. Taču negulētas naktis, uztraukums par bērna attīstību un dažreiz arī minerālvielu un vitamīnu deficīts var ievērojami pasliktināt sievietes dzīves kvalitāti," atgādina Piskurjova.