"Kā teicis somu antroponīmikas pētnieks Ēro Kiviniemi, vārda izvēli var salīdzināt ar drēbju skapi – vecāki to atver un izvēlas vai nu kādu vecu, bet atkal modē nākušu vecmāmiņas tērpu, vai arī kādu krāšņu, neredzētu jaunmodīgu kleitu," stāsta Balode. Viņa atklāj, ka jaundzimušo vārdu izvēli ietekmē ļoti daudzi faktori – vēsturiskie notikumi, ģimenes sociālais stāvoklis, vecāku izglītības līmenis, ticība, kā arī mode un daudzi citi. "Leslijs Danklins, analizēdams Anglijas un ASV situāciju, ir minējis pāri par 30 šādu motīvu, turklāt ļoti bieži iedarbojas nevis viens, bet sapinas vairāki no tiem – tradīcija ģimenē un daiļskanība, mode un pazīstamas sabiedrībā pozitīvi vērtējamas personas vārds, pozitīva vārda cilme un filmas varoņa vārds utt.," viņa skaidro.
Kaut bieži vien pat paši vecāki nevar pateikt, kas viņus rosinājis atvasi nosaukt šādi, ir vairāki sociālie, politiskie un vēsturiskie apstākļi, kas tomēr ir viņus mudinājuši dot priekšroku tieši šim un nevienam citam personvārdam.
Rakstā piedāvājam ieskatīties aizadītā gadsimta populārākajos vārdos, kā arī iemeslos, kas ietekmējuši konkrētu vārdu popularitāti. Izrādās, ka viens un tas pats notikums var palielināt ļoti dažādu vārdu popularitāti, piemēram, padomju okupācijas laikā parādās vairāk slāvisku vārdu, bet daļa jauno vecāku, protestējot pret sistēmu, mēdza savus bērnus saukt pēc iespējas latviskākos vārdos.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
