'Ja aiziesim, laulībai gals' un citi mīti par pāru terapiju

Pāru terapiju nevilšus apvij dažādi stereotipi un mīti, visbiežāk – ka terapija ir domāta tikai tiem, kuri izšķirsies. Tomēr šie mīti nepalīdz tiem pāriem, kas nodomājuši meklēt speciālista palīdzību attiecību risināšanā, bet vairās, jo iespaidojušies no nepatiesiem mītiem. Šī iemesla dēļ psiholoģe Hollija Pārkere vietnē "Psychology Today" kliedē dažus mītus par pāru terapiju, kas nav patiesi.

Došanās pie pāru terapeita vai laulību konsultanta var būt biedējoša, un tas ir normāli, jo sarunu ceļā cilvēks atklāj emocijas, jūtas vieglāk ievainojams, turklāt privātas un intīmas detaļas laulātie uztic pilnīgam svešiniekam. "Pāru terapija apvīta ar sliktu slavu kā vieta, kur attiecības mirst, tāpēc, izvēloties doties pie terapeita, rīcība var šķist kā pieteikums tam, ka šīs attiecības dveš pēdējo elpu," skaidro psiholoģe Pārkere.

Iemesli, kāpēc pāris, neatkarīgi precēts vai nē, dodas pie terapeita, var būt daudz un dažādi. Tiesa ir tādi laulātie draugi, kuri ir uz šķiršanās robežas un tāpēc izlēmuši par labu psihologa apmeklējumam, tomēr to dara arī tādi, kas vēlas izšķirties efektīvi, nesabojājot savstarpējās attiecības pavisam. "Citi pāri izvēlas terapijas ceļu, jo viens vai abi partneri jūtas nedroši par to, vai vēlas turpināt attiecības," norāda psiholoģe. Turklāt ir pāri, kas tieši terapijas laikā vēlas saprast, vai attiecības ir vērts saglabāt, kas ir pietiekami pamatots un svarīgs iemesls, lai mēģinātu sasāpējušos jautājumu atrisināt ar psihologa vai psihoterapeita palīdzību.

Analizējot iemeslus, kāpēc cilvēki izvēlas doties uz pāru terapiju, Maiami universitātes pētnieki atklājuši, ka 57 procenti pāru vēlējušies vairāk satuvināties vai stiprināt savas jūtas vienam pret otru, pie viena uzlabojot savstarpējo komunikāciju. Starp populārākajiem iemesliem minēta arī problēmu risināšana, kas skar bērnu jautājumu, fiziskās tuvības problēmu risināšana, kā arī attiecību stiprināšana.

"Pētījumi pierāda, ka pāriem ir ļoti dažādi iemesli, kāpēc tiek meklēta terapeita palīdzība. Ir pāri, kas terapiju redz, kā veidu attiecību stiprināšanai, lai būtu labāki partneri otrajai pusei. Citiem vārdiem sakot – attiecībām nav jābūt sprukās vai ar milzu problēmu, lai laulātie izvēlētos pamēģināt pāru terapiju," norāda Pārkere.

"Lai gan nevar garantēt, ka tā nenotiks, tā noteikti nevajadzētu būt, ka viena vai otra puse tiek vainota. Tas neļaus abiem partneriem rast drošības sajūtu terapeita kabinetā. Ir svarīgi, ka pāris izjūt, ka viņiem ir silta, terapeitiska saikne ar speciālistu, ne tikai paša labumu gūšanai, bet arī priekšrocībai attiecībām," norāda psiholoģe Hollija Pārkere.

Ja pāris jutīs, ka ar psihologu vai psihoterapeitu izveidojusies stabila profesionālā saikne, tas tikai pastiprinās partneru romantiskās attiecības. Pat ja terapeits var kādam no jums nepiekrist, lūgt vienu vai otru mainīt savus paradumus, ikvienam terapijā iesaistītajam būtu jājūtas sadzirdētam un atbalstītam, nevis verbāli nosodītam vai parādītam kā ļaundarim.

"Izvēle lūgt pēc palīdzības ir spēka triumfs. Tas var būt grūti – sniegties pēc palīdzīgas rokas tā vietā, lai soļotu lepni uz priekšu vieniem, it īpaši pāriem, kuri jūt, ka viņiem būtu jāuzlabo attiecības pašiem, bez palīdzības no ārpuses," stāsta psiholoģe. Viens no izaicinājumiem, ar kuru saskaras tie pāri, kas izvēlas par labu terapijai – nav vienas formulas, kādām jābūt cilvēku savstarpējām attiecībām.

Tāpat psiholoģe norāda, ka bieži vien pāra dinamika nav skaidri saprotama, tāpēc tas, kas sākotnēji var nešķist kā nevēlama problēma, patiesībā tāda ir. "Tas ir gluži kā cīnīties ar neredzamu bokseri. Kā gan pāri var pienākoši novērtēt situāciju, ka neredz to no malas, no neitrālas pozīcijas? Pāru terapeits, kāds, kuram ir ieskats attiecībās no ārpuses, var palīdzēt pārim redzēt attiecības no citas perspektīvas, ievirzot tās jaunā gultnē," skaidro Pārkere. Vēl viens izaicinājums, cīnoties ar šo mītu, ir psihoterapijas nepielīdzināšana citiem veidiem, kā cilvēki rūpējas par sevi. Mēs taču, acis nepamirkšķinot, dodamies pie ārsta, fizioterapeita vai kāda cita speciālista, lai savestu kārtībā savu fizisko veselību. Kāpēc gan pret attiecībām un pāru terapeitu izturētos citādi?

Brīdī, kad pāris atkal un atkal bez rezultātiem centies uzlabot attiecības, lai tikai turpinātu ģimenes dzīvi sevis pašu vai bērnu dēļ, ir tikai loģiski, ka piezagusies skepse par to, ka pāru terapija vairāk neko nespēs uzlabot. Arī psihologi un psihoterapeiti negarantē brīnumu, ka jebkuras attiecības var uzlabot, lai vīrs ar sievu, sadevušies rociņās, laimīgi aizsoļotu saulrietā, atstājot nesaskaņu drupas aiz muguras. "Tajā pašā laikā, reizēm iemesls tam, ka pāris nevar iztēloties, kā uzlabot savas attiecības, nav tāpēc, ka attiecības nav uzlabojamas. Ir paņēmieni, kas strādā, piemēram, emocionāli fokusēta terapija, kam ir zinātnisks pamats. Tāpēc, pat ja ir iespēja, ka pāru terapija var nepalīdzēt, laika gaitā partneri var būt pārsteigti, cik ļoti terapija var izmainīt attiecības," norāda psiholoģe Pārkere.

Tas, ko vērts atgādināt – pāru terapija noteikti nav paredzēta visiem, un to nevajag uzsākt, ja viens vai otrs attiecībās tai nejūtas gatavs. Bieži vien laulātie draugi neuzsāk pāru terapiju, jo augstāk nosauktie mīti dziļi iespiedušies viena vai otra ģimenes veidotajā apziņā, tāpēc psiholoģe aicina būt atvērtiem un drosmīgiem meklēt palīdzību no ārpuses.