Atbildes uz vecāku biežāk uzdotajiem jautājumi par papildatvaļinājumu

Papildatvaļinājuma normas Darba likumā ir ietvertas no 2002. gada. Taču 2015. gadā, spēkā stājās jauna norma, kas paplašināja to vecāku loku, kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu. Šobrīd atkarībā no bērnu vecuma un to skaita ģimenē papildatvaļinājumu saņemt ir tiesības visiem bērnu vecākiem:

Kopš 2015. gada nav svarīgs vai vecāki dzīvo reģistrētā laulībā vai nereģistrētā kopdzīvē. Tāpat nav nozīmes arī tam, vai atvase dzīvo kopā ar abiem vecākiem vai tikai vienu. Tiesības uz papildatvaļinājumu nav attiecināmas arī uz to, kura vecāka algas nodokļu grāmatiņā atvses ir reģistrēti. Abiem vecākiem papildatvaļinājums piešķirams arī tad, ja tie strādā vienā darbavietā.

Vecāku papildatvaļinājuma dienu skaits ir saistīts ar bērnu skaitu, vecumu un invaliditātes statusu. Piemēram, vecākiem, kas audzina vienu vai divus bērnus, kas nav sasnieguši 14 gadu vecumu, pienākas vismaz viena brīva diena. Savukārt tiem, kas audzina trīs un vairāk bērnus līdz 16 gadiem vai bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadiem, pienākas trīs papildus brīvas dienas.

Tomēr ne vienmēr dzīvē viss notiek kā likumā – tas attiecināms arī uz bērnu audzināšanu. Bērnus nereti aprūpē citas personas, tāpēc ir svarīgi noskaidrot, vai un kam šādās situācijās ir tiesības uz papildatvaļinājumu par bērnu. Tāpat, kā liecina "LVportāls" iesniegtie e-konsultāciju jautājumi par papildatvaļinājumu, bieži neizpratne rodas, ja šķietami kombinējas vairāki statusi. Otrs neskaidrību iemesls ir bērna vecuma piemērošana.

Tālāk lasi astoņus vecāku biežāk uzdotos jautājumus par papildatvaļinājumu un VDI Darba tiesību nodaļas vadītājas Dace Stivriņa skaidrojumu.

Lūk, vecāku biežāk uzdotie jautājumi saistībā ar papildatvaļinājuma dienu saņēmēju nestandarta situācijās, piemēram, ja atvasi audzina vecmāmiņa vai adoptēts laulātā bērns!

Vecmāmiņai pienākas papildatvaļinājums tikai tad, ja viņai atbilstoši iepriekš minētajam ir vecāka statuss un to apliecina attiecīgi dokumenti. Papildatvaļinājums pienākas vecākam, kas var darba devējam uzrādīt dokumentu – bērna dzimšanas apliecību vai pasi ar ierakstu par bērna esamību. Ja audzināšanā ir bērns invalīds, jāuzrāda dokuments par invaliditātes piešķiršanu bērnam.

Ja partneris ir adoptējis laulātā bērnu un to apliecina atbilstoši adopcijas dokumenti, tad laulātajam ir tiesības uz paredzēto papildatvaļinājumu.

Ja mātei vai tēvam atņemtas aprūpes tiesības, tad vecākam saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu nav tiesību uz papildatvaļinājumu.

Visbiežāk vecākus satrauc tas, cik daudz papildatvaļinājuma dienas viņiem pienākas. Sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka likumā noteiktās normas var kombinēt. Tālāk uzzini atbildes uz vecāku biežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu.

Lai gan sākotnēji gribas domāt, ka šajā situācijā pienākas papildatvaļinājums gan saistībā ar bērna invaliditāti, gan bērnu skaitu, praksē dienu skaits Darba likuma izpratnē nedubultojas. Proti, Darba likuma regulējums attiecībā uz tiem vecākiem, kuri audzina un aprūpē bērnu invalīdu vecumā līdz 18 gadiem un kuriem ir vēl bērni, nemainās – tās ir trīs darba dienas. Darba devējs, vecākam piešķirs trīs papildatvaļinājuma dienas, nevis divus papildatvaļinājumus, pamatojoties uz vienu un to pašu likuma pantu. Iespēja piešķirt divus papildatvaļinājumus šādā situācijā likumā nav paredzēta.

Šim darbiniekam par bērniem pienākas trīs darba dienas, kā arī vēl trīs darba dienas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku.

Jā, papildatvaļinājumu par bērnu darbiniece var izmantot līdz 2020. gada 26. novembrim (ieskaitot). Bērna dzimšanas datums papildatvaļinājuma izmantošanas iespēju ietekmē tādā izpratnē, ka ir jāiekļaujas termiņā, lai nepārkāptu likumā attiecīgajam piemērošanas gadījumam noteikto 14, 16 un 18 gadu vecumu.

Valsts darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa skaidro: "Termiņš papildatvaļinājuma izmantošanai nav saistīts ar kalendāra gadu vai dienu, kad darbinieks darba devējam lūdza piešķirt papildatvaļinājumu. Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī papildatvaļinājumu rodas darbinieka individuālā darba gada sākumā, proti, tā gada, par kuru atvaļinājums piešķirams."

Ja saskaņā ar Darba likuma 151. panta pirmās daļas 1. un 3. punktu darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu, darbiniekam pienākas pilns papildatvaļinājums arī tad, ja darbinieks nostrādājis tikai piecus mēnešus.

Ja darbiniekam ir tiesības uz papildatvaļinājumu, tad šo papildatvaļinājumu var izmantot arī pārbaudes laikā. Ja papildatvaļinājuma laikā gadās saslimt, to iespējams saprātīgā termiņā pārcelt vai pagarināt – izmantot uzreiz pēc slimības lapas noslēgšanas.