Staigulītis palīdz spert pirmos soļus un citi izplatīti mīti par mazuļu aprūpi

Pediatre Blēra Hamonda un attīstības psiholoģe Elaiza Presmane portālā "Science Insider" atklāj, kādi ir izplatītākie mīti par zīdaiņu aprūpi un audzināšanu, kam tic daudzi vecāki, un skaidro, kāpēc tie nav patiesi.

Psiholoģe uzsver – kaut ir novērota saikne starp brīdi, kad bērns sāk runāt un viņa valodas spējām tālākajā dzīvē, tas nebūt nenozīmē, ka tie mazuļi, kas sāk runāt vēlāk, valodas ziņā nepanāks vai pat nepārspēs agros runātājus.

Savukārt laiks, kad bērns uzsāk staigāt ir cieši saistīts ar viņa motoriku. Tam, kam vajadzētu pievērst uzmanību ir nevis tas, cik ātri bērns sāk staigāt, bet vai šajā attīstības posmā nav novērojami kādi aizkavējumi. "Tas, ka bērns, kas sāk staigāt jau agrīnā vecumā, negarantē viņa iespēju iekļūst labākajās pasaules universitātēs," atklāj Presmane.

Pediatre pārliecinoši uzsver, ka šis ir mīts, jo pirmajās dzīves nedēļās mazuli ir jābaro regulāri – ik pēc trīs, četrām stundām. Tas nozīmē, ja mazulis ir miegains un lielāko dienas daļu pavada guļot, mammai viņš pirms barošanas ir jāpamodina.

Psiholoģe piebilst, ka mazulis būtu jāmodina ne tikai, lai viņu pabarotu, bet arī tāpēc, ka piecu, sešu nedēļu vecumā viņš mācās atšķirt diendusu no nakts miega. Ja ļausi zīdainim gulēt pa dienu vairāk nekā četras stundas no vietas, pastāv risks, ka nakts laikā viņa miedziņš nebūs tik labs. Savukārt, kad bērns kļūst vecāks, viņam var ļaut gulēt diendusu arī ilgāku laika periodu.

Gan psiholoģe, gan pediatre apstiprina – staigulīši nepalīdz iemācīties bērniem staigāt, gluži otrādi, mazuļi, kas tos ir izmantojuši, iemācās staigāt vēlāk nekā tie, kas centušies šo prasmi apgūt bez palīglīdzekļiem. "Nekādā gadījumā tos neiegādājies," uzsver Presmane. "Tu gribi, lai tava bērna muskuļi attīstās dabīgā ceļā."

Arī Amerikas Pediatru akadēmija rekomendē vecākiem neiegādāties staigulīšus, jo, pirmkārt, tie kavē bērna attīstību, otrkārt, tie nav droši. Hamonda atklāj, ka bērni var nokrist ar staigulīšiem un gūt smagas traumas, kā arī, esot šajā palīgierīcē, viņi var aizsniegt vecumam nepiemērotas lietas, piemēram, atvilktni ar nažiem un dakšām, karstu krāsni, mammas vai tēta tēja krūzi utt.

"Mazuļiem pirmajā dzīves gadā nekādā gadījumā nevajadzētu ēst medu," atgādina Hamonda. Viņš produkts var kaitēt mazu bērnu veselībai, jo tas var saturēt botulīna toksīna sporas, kas var izraisīt nāvējošu infekciju zīdainim. Infekcijas pazīmes ir muskuļu vājums, pastiprināta siekalošanās, samazināta ēstgriba, aizcietējumi, problēmas ar elpošanu, kā arī miegainība.

Tāpat, lai pasargātu sava mazuļa veselību un dzīvību, vajadzētu izvairīties arī no dažādiem konditorejas izstrādājumiem, kas satur medu, piemēram, medus kūkas un daudziem citiem.

Taču vecākiem bērniem gan medu var droši dot, jo viņu organisms ir pietiekoši nobriedis, lai spētu cīnīties ar botulīna toksīna sporām, tas, nenoliedzami, ir viens no veselīgākajiem produktiem, kas ir izmantots ne vienā vien tautas ārstniecības receptē.

Zīdaiņiem, kas pārtiek no mātes piena vai maisījuma, nav nepieciešams uzņemt papildus ūdeni pat tad, ja ārā ir karsts laiks, jo tie nodrošina bērnu ar visām tam nepieciešamajām uzturvielām, vitamīniem, kā arī ūdeni.

Pediatre piebilst, ka zīdaiņiem nevajadzētu dot ūdeni arī tāpēc, ka viņu aknas nav pietiekoši nobriedušas.

Taču, kad mazulis ir sasniedzis aptuveni sešu mēnešu vecumu, tad viņam var pamazām sākt dot ūdeni. "Daudzi cilvēki uzskata, ka no ūdens bērns var labāk remdēt slāpes un tas palīdzēs izvairīties no dehidratācijas, taču arī mātes piens un maisījums lieliski spēj veikt šīs funkcijas," viņa skaidro.