Brīdī, kad vecāks pieķēris, ka viņu bērns no pieaugušā maka izzog naudu, svarīgākais ar savu reakciju ir nepārspīlēt un nepadarīt situāciju ļaunāku, iesaka klīniskā psiholoģe Emīlija Edlina vietnē "Parents". Kas ir jāsaprot – melošana un zagšana nav ētiska, taču bērna audzināšanā, ja noticis šāds starpgadījums, jāpievēršas no mācīšanas puses un jāskaidro bērnam, kāpēc tas ir slikti. Pusaudzības sākumposmā, vecumā no deviņiem līdz 13 gadiem, lielākoties personīgo lietu koncepts bērna apziņā jau ir stingri iesēdies.
"Un tomēr, ar vēlmes pārkāpt robežas parādīšanos, lai iegūtu vairāk brīvību un neatkarību, parādās interese pārbaudīt "vecos" likumus un aizliegumus, lai redzētu, vai bērnības aizliegumi joprojām ir spēkā," norāda psihologs Karls Pikhards vietnē "Psychology Today". Zagšana sākotnēji var būt pavisam ikdienišķa, piemēram, bērnam paņemot kaut ko no vecāku mēteļa kabatas, kas tur palicis, vai noņemot māsas vai brāļa mantas, lai tikai viņu sāpinātu ar savu rīcību. Pēcāk rodas situācija, kad robeža starp aizņemšanos un zagšanu saplūst, jo īpaši tad, ja tas notiek ģimenes ietvaros. Bet bērns savu rīcību attaisno ar frāzēm "es aizmirsu pajautāt, vai drīkst", "es grasījos to atdot" utt. Situācijas risinājumam gan jāpieiet, raugoties uz to, cik vecs ir pats bērns – šoreiz vairāk par to, kā rīkoties, ja bez atļaujas naudu paņēmis bērnudārza vai sākumskolas vecuma bērns.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
