Esi vecāks, nevis draugs. Pieci ieteikumi, kas palīdzēs sadzīvot ar pusaudzi  (2)

"Kā trīs bērnu mamma, esmu pieļāvusi daudz kļūdu un diezgan droši varu teikt, ka pieļaušu vēl tikpat daudz," socioloģe atklāj. Līdz;igi uzskata vēl liela daļa vecāku.

Sevišķi daudz kāpienu un kritienu kā vecāki mēs piedzīvojam laikā, kad bērns ir sasniedzis pusaudžu vecumu. Tad emocijas bieži vien ņem virsroku, kā rezultātā strīdi ir kļūst par ģimenes ikdienu. Taču tam tā nav jābūt.

Nenoliedzami, pusaudži ļoti profesionāli spēj izvest vecākus no pacietības, taču, ja tu spēj saglabāt mieru un kontroli pār situāciju, redzēsi, ka ātri vien situācija ģimenē uzlabosies. Lūk, pieci socioloģes ieteikumi, kas palīdzēs satuvināties ar pusaudzi un padarīt šo emocionālo laiku vieglāku gan sev, gan viņam.

Nenoliedzami, šāda pusaudža reakcija uz vecāku sacīto liek mammai un tētim dusmās vārīties. Šķiet, tā varētu būt viena no kaitinošākajām lietām pasaulē. Bet, lai cik ļoti šāda bērna attieksme tevi sadusmotu, centies to ignorēt un saglabāt mieru. Taču vēlāk, kad emocijas ir piemirušas, droši aprunājies ar bērnu un izskaidro, kā šāda viņa reakcija liek tev justies.

Lidholma iedrošina acu "griešanu" uztvert kā pazīmi – tavs bērns ir sācis kļūt pastāvīgs un apjauš, ka viņa viedoklis nevienmēr sakrīt ar vecāku.

Socioloģe atklāj, ka visas meitas viņu kaut reizi ir pārsteigušas ar izaicinošu apģērbu – pārmērīgi īsiem svārkiem, izaicinošu topiņu utt. "Lielākoties es vienmēr liku viņām pārģērbties," sieviete atklāj. Un šādi noteikti rīkojas lielākā daļa vecāku. Kāds vēl noteikti piebilst, ka gadījumā, ja atvase nepārģērbsies, no mājas ārā neies.

Ir skaidrs, ka šādi vecāki cenšas bērnu pasargāt, taču īsi svārki un izaicinoši topiņi ne vienmēr nozīmē, ka meitene ir atvērta seksuālām attiecībām. Socioloģe skaidro, ka bieži vien meitenes izvēlas izaicinošu apģērbu, nevis tāpēc, lai piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību, bet tāpēc, ka viņas uzskata – tas ir daudz sievišķīgāks, jo šādi tērpjas pasaulslavenas modeles, dziedātājas un citi pusaudžu elki.

Protams, katram vecākam ir jānosprauž robeža, taču, darot to, ir vērts atcerēties, ka izaicinošam apģērbam nav nekādas saistības ar meitenes vēlmi pēc seksa. Taču nevajadzētu aizmirst to pārrunāt arī ar bērnu. Atgādini meitai, kāds priekšstats par viņu var rasties apkārtējiem, redzot jaunieti šādā paskatā. Bet nedari to dusmu uzplūdumā. Pagaidi, kad emocijas ir norimušas un tad uzsāc sarunu.

Ir zināms, ka pusaudža gados jaunietis draugus uztver kā ģimeni – viņu viedoklis un atzinība bērnam nozīmē ļoti daudz. Iespējams, tu neesi līdz galam apmierināts ar atvases draugu izvēli. Un, protams, to nevajadzētu noklusēt, sevišķi tad, ja kāds no draugu kompānijas pavedina pusaudzi lietot apreibinošās vielas un darīt citas pretlikumības, kas nevienam nenāks par labu. Taču esi piesardzīgs un centies atrast piemērotākos vārdus, lai izskaidrotu savu neapmierinātību ar notiekošo.

Tāpat ir vērts saprast, vai bērns tev atklāj šos faktus par saviem draugiem, jo vēlas tavu padomu, vai vienkārši grib izkratīt sirdi? Ja tu uzreiz atbildēsi ar nosodījumu un kritiku, tas var aizvainot pusaudzi, un nākamreiz viņš izlems šādas lietas paturēt pie sevis vai vērsīsies pēc palīdzības pie cita pieaugušā.

Kad bērns ir sasniedzis pusaudžu vecumu, nereti vecāki nolemj, ka vēlas mammas un tēti lomu atlikt otrajā plānā un kļūt par bērna draugu, taču tā nav laba doma. Jaunietim šis var būt izaicinājumiem pilns laiks, kad vienu dienu viņš jutīsies kā pieaugušais, bet jau nākamajā gribēs ielīst mammas siltajā klēpī.

Pusaudžiem ir nepieciešama vecāku vadība. Mamma un tētis gluži kā kompass var norādīt pareizo ceļu brīžos, kad šķiet – esmu apmaldījies un nezinu, kurp doties. Vecāku atbalsts un zināšanas bērnam jebkurā vecumā sniedz drošības sajūtu. Neliec viņam to meklēt citur, pēkšņi kļūstot par atvases draugu.

Iespējams, uz brīdi pusaudzim var likties, ka vecāki, ar kuriem viņi var kopīgi malkot alkoholu vai kas gatavi samelot citiem vecākiem, ir sapņu piepildījums, taču ar laiku arī viņi aptvers, ka tā viss nav. Pusaudžiem gluži tāpat kā maziem bērniem ir nepieciešama audzināšana, neatkarīgi no tā, vai viņi to saprot, vai nē.

Mēs visi mēdzam ļaut emocijas vaļu, sabļaut uz bērniem, būt savtīgi un izmantot savu vecāku autoritāti. Neviens no mums nav perfekts un kļūdīties ir normāli. Taču, gluži tāpat kā tu atvainotos savam draugam, vecāka, kolēģim vai citiem pieaugušajiem, iemācies atvainoties arī savam bērnam. Atzīsti, ka kļūdījies. Paskaidro, kāpēc tā rīkojies un ka saproti – tas nebija pareizi. Lai cik grūti būtu atzīt bērniem savas kļūdas, jo gribam, lai viņu acīs esam varoņi, tieši atvainošanās ir tā, kas parāda, cik stipri patiesībā esam.

Tāpat šāda attieksme palīdzēs tev satuvināties ar bērnu un parādīs, ka būt par pieaugušo nenozīmē būt perfektam, bet gan uzņemties atbildību par savu rīcību.