Ikdienišķa, bet derdzīga uzvedība, kas apkārtējos rada aizkaitinājumu  (1)

Bieži vien mums neglaimojošā uzvedība ir vienkārša un ikdienišķa rīcība, pie kuras nepiedomājam un izpildām to automātiski. Tomēr nereti tā var būt arī apzināta, kas tiek pavadīta ar iedomām – ''Tas taču nekādu ļaunumu otram nenodarīs.'' Lai arī kas būtu šīs uzvedības saknē, neviens nevēlas sabojāt savu tēlu un no apkārtējiem saņemt nepatīkamas reakcijas.

Lai arī tu apzināti vai neapzināti neturpinātu veikt mazas un, tavuprāt, nenozīmīgas darbības, turpinājumā iepazīsties ar portāla ''Reader's Digest'' ekspertu uzskaitītajām rīcībām, kas citiem šķiet kretīniskas.

Lai arī šogad nupat tik sākam just īstu ziemu ar sniegu, ik pavasari sagaidām ar ne visai patīkamiem skatiem, jo nokusušais sniegs atklāj suņu saimnieku ''aizmirstos'' mājas mīluļu izkārnījumus. Ļoti iespējams, tu esi viena no tām, kas seko līdzi sava mīluļa pastaigas gaitām un vienmēr savāc aiz viņa atstāto, taču ir gana daudz tādu saimnieku, kas izliekas neredzam mīluli nokārtojam savas darīšanas. Rezultātā mums nākas skatu mest nevis pret debesīm un pavasara sauli, bet gan ietvi, lai izlavierētu caur dzīvnieku atstātajiem izkārnījumiem. Bet, ja arī tu reizēm grēko ar mīluļa izkārnījumu ''aizmiršanu'', atceries – neskatoties uz to, ka tas, iespējams, ir nepatīkami, tas ir tikai viens no pienākumiem kā suņa saimniecei.

Šķiet, katrai no mums ir kāds kaitinošs īsziņu sūtīšanas paradums, taču viens no tiem ieņem goda vietu. Un, visticamāk, tu jau nojaut, par ko ir runa – sarunas laikā izdzirdam ziņas signālu, ielūkojamies telefona ekrānā un nosūtam ātru atbildi. Iespējams, tev šķiet – ''Tas prasīja tikai dažas sekundes, tāpēc sarunai nekaitē.'' Taču kaut uz pavisam īsu mirkli novēršot uzmanību no sarunas biedra, tas viņam rada iespaidu – viņš nav tava tā brīža galvenā prioritāte, tādējādi arī radot sajūtu, ka tu viņā neklausies. Tāpēc, ja, protams, negaidi svarīgu ziņu, vislabāk tikšanās laikā izslēgt telefona skaņu vai pašu telefonu, lai nekas nespētu no tās novērst uzmanību.

Līdzīgi ir arī ar telefona sarunām. Iepērkoties pārtikas veikalā vai jebkur citur, sazvanīšanās ar kādu draudzeni vai ģimenes locekli var palīdzēt iepirkšanos aizvadīt ātrāk. Tāpat šādas sarunas var palīdzēt kaut kam no veikala plauktā atrodamā lemt par labu vai sliktu. Taču brīdī, kad tūliņ par pirkumiem maksāsi, telefona sarunai nevajadzētu turpināties. Joprojām atbildot balsij klausulē, tikmēr mēģinot ar žestiem vai mīmiku sarunāties arī ar pārdevēju, tu neveiklā situācijā nostādi ne tikai sevi un pārdevēju, bet arī nākamos, kas gaida rindā. Un pirkumu apmaksa prasīs tikai dažas minūtes, pēc kurām vari sarunas biedram pārzvanīt.

Pieklājīgums un cieņa nav kaut kas, ko mēs izmantojam vien saskarsmē ar cilvēkiem, kas ir ar augstāku statusu nekā mēs, bet gan uzvedība, kuru ir pelnījis ikviens. Tāpēc, lai arī kur tu atrastos un ar kādu cilvēku tiktos, velti pieklājīgu žestu arī biroja vadītājam, apkalpojošajam personālam, taksistam, kasierim vai jebkuram citam. Šāda daudz pūļu neprasoša laipnība, ļoti iespējams, uzlabos viņu un arī tavu dienu, kā arī nekad nav iespējams iepriekš paredzēt, kad tev būs nepieciešama viņu laipnība.

Vēl viena sasveicināšanās metode ir rokasspiediens, kas, neapšaubāmi, kaut nedaudz atklāj cilvēka personību. Gana spēcīgs un pārliecinošs rada iespaidu, ka tāds ir arī rokas sniedzējs. Taču ir ļoti viegli pārspīlēt ar rokasspiedienā ieguldīto spēku – otra roku vajag saspiest, bet nevajag apstādināt asins plūsmu. Lai gan, iespējams, vīrieša doto roku būs pagrūti paspiest par stingru, šo ieteikumu vērts atcerēties, sarokojoties ar citu dāmu. Līdzīgi ir arī ar pārlieku vāju, pat ļenganu rokasspiedienu – arī tāds neko labu par tevi otram nestāstīs.

Šķiet – katra no mums pazīst vismaz vienu cilvēku, kurš aizraujas ar zināšanām par valodu, kas arī nereti parādās jūsu sarunās. Tie visbiežāk ir jauni vārdi, kuru nozīmi dažkārt tikai nojaušam sarunas kontekstā. Protams, ja tavam sarunas stilam tas nav nekas neierasts – izmantot sarunvalodā nepopulārus un, iespējams, citiem sarežģītus vārdus, tas nav nekas slikts. Taču, ja tu sarunā iepin smalkus vārdus vien tāpēc, lai izklausītos zinošāka nekā citi, tas rada pretēju iespaidu un apkārtējos atgrūž.

Cita uzvedība, kas var likt justies neveikli, ir durvju aizciršanās tieši sejā. Jā, protams, ikvienam kaut reizi ir bijusi situācija, kad, ļaujoties laipnībai, aizturam durvis nācējam aiz mums, kamēr viņš vēl ir gana tālu. Tad sagaidīšanas brīdis abiem ir nedaudz saspīlēts – tev ilgāk uz viņu jāgaida, bet viņam jāpieliek solis. Tomēr tas nenozīmē, ka turpmāk, lai izvairītos no neērtās gaidīšanas, šī laipnība jāaizmirst. Pietiks vien ar ašu skatu pār plecu, vai tūliņ aiz tevis kāds cits negrasās iziet caur durvju aili. Tā tu gan saglabāsi pieklājību, gan izvairīsies no situācijas, kad pavisam netīšām otram iesit ar durvīm pa pieri.