Dumjākais no gudrajiem? Ko slikta atzīme nodara skolēnam

Vecāku augstās prasības – pašu ambīciju spogulis

Runājot par to, no kurienes nāk vecāku atvasei uzliktās prasības, klīniskā psiholoģe Helēna Adejanova norāda, ka ikviens vecāks savam bērnam vēlas vislabāko. Ģimnāzija, kas skolu reitingā ir topa augšgalā, un pieci pulciņi, kur bērns nodarbināts pēc stundām, ir tikai daļa no redzamās šķautnes. "Kļūda ir tajā, ka mūsdienās cilvēkus vērtē pēc panākumiem, un bieži vien vecāki gan rūpējas par saviem bērniem, gan domā, kā viņus kā vecākus vērtēs, cik labi viņu bērns mācās," skaidro Adejanova. Prasību izvirzīšana bieži vien notiek neapzināti. Tad, kad situācija eskalējusies un vecāks nonāk speciālista kabinetā kopā ar bērnu, skaļi tiek izteikts, ka prasības izvirzītas bailēs, ka tad, "ja mans bērns mācīsies slikti vai nebūs veiksmīgs, es kā vecāks būšu slikts".

Klīniskā psiholoģe arī norāda, ka bērna vecāki savu audzināšanas modeli mēdz jau izplānot, pirms bērns vēl nācis pasaulē, un tas lielākoties balstīts viņu pašu bērnībā pieredzētajā. Pat uzsverot, ka pieaugušais nekad nekļūs par saviem vecākiem, kad audzinās bērnu, stress par nezināmo un to, kas būtu labākais bērnam, rezultējas zināmas pieredzes izmantošanā. Adejanova norāda, ka prasīgums tiek pārmantots: "Svarīgi kļūst pieprasīt, jo vecāks nezina, kā atļauties kaut ko nedarīt, kā pateikt "nē", nespēj apstāties un paskatīties, kas notiek apkārt."