Jauna diena, jauns kašķis: kā tikt galā ar brāļu un māsu strīdiem

Strīdi un sāncensība bērnu starpā var būt atšķirīga, ņemot vērā viņu vecumu. Piemēram, ja ģimenē tiek audzināti dvīņi vai abas atvases piedzimušas ļoti īsā laika sprīdī, bērni var strīdēties par šķietamiem sīkumiem – to, ka otrs ieņēmis viņa vietu mašīnā, uzvilcis tādas pašas krāsas kreklu vai apēdis pēdējo kūkas gabaliņu. Ja ģimenē jau ir viens bērniņš, jaunpienācēja ierašanās kompānijā var likt vecākajam justies atstumtam, redzot, ka mamma daudz vairāk uzmanības un rūpju velta viņam. Savukārt, ja bērniem ir liela gadu starpība, jaunākais var justies nokaunējies un "apdraudēts" lielākā brāļa vai māsas talantu un spēju dēļ.

Bērniem augot, viņi attīsta specifiskas prasmes un iemaņas, tādējādi cenšoties atšķirties no otra. Viņi nevēlas tikt skatīti kā "bērni kopumā", bet gan individualitāte un personība, tāpēc tik ļoti cenšas savus īpašos talantus no brāļa vai māsas sargāt. Lai gan visi ģimenes bērni tiek audzināti vienādi, tas negarantē līdzību raksturos. Piemēram, ja viens bērns ir ekstraverts, bet otrs vairāk noslēgts un atturīgs, vai arī, ja viens ir atkarīgāks no vecākiem, bet otrs cenšas vienmēr gūt vecāku apstiprinājumu, kašķēšanās savā starpā ir ļoti iespējama.

Reizēm bērni strīdas ar māsām un brāļiem, kad piedzīvo tādas nepatīkamas sajūtas kā nogurumu, izsalkumu vai garlaicību. Tā kā viņi vēl nav iemācījušies un līdz galam nesaprot, kā par savām sajūtām informēt vecākus, pagrūžot, paraustot aiz rokas vai bļaujot, viņi var emocijas izlikt uz vienu no tuvākajiem radiniekiem. Starp citu, reizēm bērni vienkārši nezina veidus, kā pavisam mierīgi un dabiski iesaistīties otra veidotā aktivitātē, tāpēc uzmanību piesaista ar negantu uzvedību, rosinot strīdus.

Pieaugušie bērniem ir kā paraugs – lai gan varētu šķist, ka no attiecību veidošanas mazs ķipars, kas nesen iemācījies patstāvīgi saģērbties, neko daudz nesaprot, tā vis nav taisnība. Lielākoties viņiem nav ne mazākās nojausmas par vecāku strīdu saturu, taču viņi redz, kā viņi attīsta situācijas – paceļ balsi, sit ar dūri pret galdu, noved viens otru līdz asarām un tamlīdzīgi. Ja vecāki spēj domstarpības atšķetināt mierīgā ceļa, bērniem netiks rādīts agresīva tipa piemērs, kuru pēcāk "pielietot" pret citiem bērniem mājās un ārpus tās. Nenoliedzami, lielāko iespaidu uz bērna uzvedību nākotnē atstāj vecāku ikdienas darbības, kas vērstas tieši uz viņu.

Skolas vecuma bērnos un jauniešos stress var ņemt virsroku, kas var rasties no uztraukuma par atzīmēm, nesaskaņām ar skolotājiem, vienaudžiem, nespējas apgūt uzdoto u.c. Ņemot vērā, ka daudzi cilvēki pieaugušā vecumā nespēj tikt galā ar stresu, bērnam šīs sajūtas ir pilnībā svešas, tāpēc viņā var zust arī tolerance un iecietība pret citiem, kā rezultātā pieaug arī strīdi ar māsām un brāļiem. Jāpiebilst, ka arī stress vecāku dzīvēs var atstāt negatīvu iespaidu uz bērnu un palielina ķildu risku, piemēram, ja pieaugušie nav noskaņojumā kopīgi pavadīt laiku, doties ārpus mājas vai izklaidēties, kas bērna ikdienā radītu vairāk prieka.

Atvase ar īpašām vajadzībām prasa lielu vai reizēm pat nedalītu vecāku uzmanību, ko pārējie bērni var nesaprast. Protams, šeit viss atkarīgs no vecuma, taču jebkuram bērnam un pusaudzim var būt grūti pieņemt to, ka vecāku attieksme un šķietami arī rūpes par visiem nav vienādas.

Lielākoties bērnu saspīlētās attiecības atrisinās pašas no sevis. Bērniem pieaugot, viņi labāk sāk saprast viens otru, kas veido arī ciešākas attiecības un saikni. Kas svarīgi, viņi iemācās arī ļoti nozīmīgas prasmes, piemēram, dalīšanos, sadarbību, pacietību, spēju respektēt cita viedokli un domas. Taču, kā vēsta pētījums, agresīvas izpausmes no brāļa vai māsas puses var atstāt arī sekas uz garīgo veselību, palielinot risku izjust trauksmainību vai vēlāk – depresiju.

Turpinājumā apkopoti noderīgi ieteikumi vecākiem, kā uzlabot attiecības starp bērniem!

Skatīties, kā bērni kašķējas, ir sāpīgi jebkuram vecākam. "Mom Junction" iesaka uzreiz neskriet pa vidu – izņēmumi, protams, ir ja bērni viens otram sāk fiziski darīt pāri. Svarīgi ir būt lietas kursā, taču nedot bērniem priekšstatu, ka mamma vai tētis vienmēr iejauksies un visu atrisinās. Tas var rezultēties tajā, ka viņi pat neredzēs vajadzību savu rīcību mainīt. Tāpat bērniem var šķist, ka, izšķirot strīdus, vecāki nostājas viena vai otra bērna pusē, kas atkal var radīt saspīlējumus nākotnē.

Ja vecāki nolemj iesaistīties konfliktā, ieteicams sākumā katru aizvest uz citu istabu, ļaut nomierināties un izrunāt situāciju individuāli. Tāpat nevajadzētu mēģināt skaidrot, kurš bija vainīgs, bet gan likt saprast, ka abi (vai visi iesaistīties) ir atbildīgi par notikušo. Portāls norāda, ka bērnos nepieciešams sēt sapratni par to, ka var būt iznākums, kurā abi ir ieguvēji, piemēram, spēlējot galda spēli kopā.