<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@mayurgala">Mayur Gala</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Kļūšana par māti šķiet pavisam dabiska, jo to vienkārši tā paredzējusi daba. Tomēr ne visām sievietēm izdodas patiesi izbaudīt mātes jūtas, pat ja viņas ir izlēmušas bērniņu pasaulē laist. Mātes jūtas var arī nerasties uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas, bet pēcāk viss mainās, taču retos izņēmumos būšana par mammu var būt pat apgrūtinoša. Lūk, kādas mammas atzīšanās un klīniskās psiholoģes komentārs par šo tēmu!

"Meitai ir trīs ar pus gadu, un nezinu, kā viņu iemīlēt. Bērnu ļoti gribēju, ilgi nevarēju palikt stāvoklī. Kad beidzot tas izdevās, biju laimīga, dzemdības gaidīju ar nepacietību. Bet, kad mazo laidu pasaulē, nepiedzīvoju nekādas emocijas. Domāju, ka tas ar laiku pāries. Taču meita mani arvien vairāk kaitināja, gribēju pat viņu atdot. Apstādināja bailes, ka mani nosodīs, nesapratīs. Visi no manas meitas ir kā bez prāta, viņa ir laba meitenīte, bet es viņā saskatu tikai slikto, bieži kliedzu uz viņu. Lai ko viņa neizdarītu, viss ir ne tā. Man šķiet, ka es viņu tomēr mīlu, ka vajadzētu vairāk laika pavadīt ar viņu, mazāk kliegt. Bet kad atkal mēs esam kopā, vienalga nenovaldos. Gribu mīlēt meitu, gribu, lai viņa mīlētu mani un nebaidītos, bet nezinu, kā ar sevi tikt galā," portālam "Psychologies" raksta 27 gadus veca mamma Svetlana.

Atbild klīniskā psiholoģe Jūlija Bezmeļceva:

ZīdainisGrūtniecībaMazulisBērndārznieksmilestibaMātes instinktsBērnu audzināšana

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit