Uzmanīgi ar cukuru – kas ir grūtniecības jeb gestācijas diabēts

Svarīgi apzināties, ka brīdī, kad grūtnieci uzraugošais ginekoloģijas vai dzemdību speciālists nosūta veikt glikozes slodzes testu par aizdomām, ka sievietei varētu būt gestācijas diabēts, vēl nav simtprocentīgs rādītājs, ka tā tiešām ir. To, kādi ir riska faktori, portālam "Cālis" skaidro Rīgas Dzemdību nama ārste, ginekoloģe un dzemdību speciāliste Līva Ušpele, bet uztura ieteikumus grūtniecei ar gestācijas diabētu sniedz Rīgas Dzemdību nama uztura speciāliste Liene Sondore. Dr. Līva Ušpele arī pētījusi situāciju Latvijā un pēc iegūtajiem datiem noskaidrots, ka pieciem procentiem grūtnieču ir paaugstināts cukura līmenis asinīs. No visām grūtniecēm ar paaugstinātu cukura līmeni asinīs, 87 procentiem uzstādīta diagnoze gestācijas diabēts.

Grūtniecības diabēts jeb gestācijas diabēts, līdzīgi kā jebkurš cits diabēts, ir saslimšana, kad traucēta cukura vielmaiņa organismā. Tas nozīmē, ka veids, kā organisms tiek galā ar uzturā uzņemto cukuru, nenorit tāpat kā veselam cilvēkam. "Visām ķermeņa šūnām cukurs ir vajadzīgs, lai normāli strādātu. Cukuru šūnās ievada hormons, ko sauc par insulīnu – to izstrādā aizkuņģa dziedzeris. Ja organisms neizstrādā pietiekami daudz insulīna, vai ķermeņa šūnas nespēj normāli atbildēt uz insulīnu, tad šis cukurs uzkrājas asinīs palielinātā daudzumā," skaidro Dr. Līva Ušpele.

Līdz ar to gestācijas diabēts ir forma, kas skar sievietes, kad tās ir grūtnieces. Protams, jāsaprot, ka gestācijas diabēts nav visām grūtniecēm. Gestācijas diabēts var būt tādēļ, ka grūtniecības laikā kopumā pieaug fizioloģiskās vajadzība pēc insulīna, bet ne vienmēr grūtnieces organisms spēj attiecīgi būt jutīgs pret insulīnu, jo šūnu jutība pret to ir mainīta. "Latvijā skrīningu veic plašai riska grupai, riska faktori ir salīdzinoši daudz, un skrīningu veic 24.–28. grūtniecības nedēļā. Bet ātrāk to dara tad, ja sievietei ir bijis gestācijas diabēts iepriekšējā grūtniecībā vai grūtniecībās, vai ir kāds no 2. tipa cukura diabēta riska faktoriem," stāsta Dr. Ušpele.

Ja sievietei ir kāds no riska faktoriem, grūtnieci, stājoties uzskaitē, ginekologs nosūta glikozes līmeņa noteikšanai asinīs tukšā dūšā. "Ja tukšā dūšā cukurs, stājoties uzskaitē, nav paaugstināts, bet ir zināmi riska faktori, tad mēs veicam orālās glikozes tolerances testu jau 16.–18. grūtniecības nedēļā, lai agrīnāk diagnosticētu gestācijas diabētu. Arī tad, ja tas ir normāls, jebkurā gadījumā mēs atkārtojam šīs analīzes vēl 24.–28. nedēļā," skaidro Dr. Ušpele.

Riska faktori, kas ir indikācija agrīnai orālās glikozes tolerances testa veikšanai:

Grūtniecei pirmreizēju glikozes slodzes testu veic 24.–28. nedēļā, ja ir šādi gestācijas diabēta riska faktori:

Katru grūtnieci ārsts rūpīgi iztaujā un izmeklē, lai noteiktu kādu no gestācijas diabēta riska faktoriem. Uz glikozes slodzes skrīningu grūtniece saņem nosūtījumu, ja viņai ir kaut viens no riska faktoriem. Kā norāda Dr. Ušpele, mūsdienās viens no samērā bieži sastopamiem riska faktoriem, kas ir indikācija glikozes slodzes testam, ir mazkustīgais dzīvesveids.

Gestācijas diabēts tiek apstiprināts, ja vismaz viens no cukura līmeņa rādītājiem asinīs atbilst minētajiem kritērijiem: 1) cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir ≥ 5,1 – 6,9 mmol/l; 2) cukura līmenis asinīs stundu pēc cukura slodzes testa ir ≥ 10 mmol/l; 3) cukura līmenis asinīs divas stundas pēc cukura slodzes testa ir ≥ 8,5 – 11 mmol/l.

Ja grūtniecei uzstādīta diagnoze – gestācijas diabēts – viņai to nevajadzētu ignorēt, un jāievēro ārsta norādījumi. Grūtniecei ar gestācijas diabētu nepieciešama rūpīga uzraudzība grūtniecības laikā, kā arī vēlama endokrinologa konsultācija. "Gestācijas diabēta ārstēšana tiek uzsākta ar uztura un fizisko aktivitāšu paradumu maiņu, kontrolējot arī svara pieaugumu grūtniecības laikā atbilstoši sākotnēji aprēķinātajam ķermeņa masas indeksam. Līdztekus tam, grūtniecei jāveic glikozes līmeņa paškontrole kapilārajās asinīs vairākas reizes dienā ar ierīci, ko sauc par glikometru. Šos rādītājus ārsts izvērtē 1–2 reizes nedēļā, lai novērtētu vai dzīvesveida maiņa ietekmē cukura vielmaiņu. Ja atbildes reakcija ir nepietiekama, ļoti iespējams, ka grūtniecei būs nepieciešams pāriet uz regulāru insulīna injekciju veikšanu. Sievietēm rekomendē arī uzsākt vai turpināt fiziskās aktivitātes (vieglas intensitātes aerobu slodzi vismaz 30 minūtes dienā) , jo tas veicina glikozes vielmaiņu," skaidro Dr. Ušpele. Labās ziņas gan ir tās, ka, noslēdzoties grūtniecībai, arī gestācijas diabēts izzūd.

Gestācijas diabēts ietekmē ne tikai grūtnieces, bet arī augļa veselību. Daži no šādiem riskiem – bērns var dzimt ar lielu dzimšanas svaru, kas var sagādāt problēmas dzemdību laikā gan mammai, gan bērnam. "Var būt paaugstināts dzemdību traumatisma risks, bērniņam var iesprūst pleciņi vaginālu dzemdību laikā, jaundzimušajam var būt respiratora distresa sindroms, kad ir elpošanas traucējumi pēc piedzimšanas. Bērniņam pēc piedzimšanas var būt pazemināts cukura līmenis asinīs, paaugstināts bilirubīna līmenis asinīs (jaundzimušā dzelte), un ir lielāks risks, ka uzreiz pēc piedzimšanas bērniņu var stacionēt Jaundzimušo intensīvās terapijas (JIT) nodaļā," norāda Dr. Ušpele. Jāņem vērā, ka sekas var būt ne tikai īstermiņā, bet arī turpmākajā dzīvē – bērnam dzīves laikā ir lielāks risks dažādām saslimšanām, piemēram, var būt aptaukošanās, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības.

Kas attiecas uz sievieti, savi riska faktori pastāv arī viņai – grūtniecības laikā ir risks paaugstinātam asinsspiedienam, preeklampsijai, eklampsijai. Var būt arī priekšlaicīgu dzemdību risks vai risks, ka būs nepieciešama dzemdību indukcija jeb ierosināšana. Tāpat var būt biežāka iejaukšanās dzemdību procesā vispārīgi, kā arī pastiprinātāka ārstu uzraudzība nekā fizioloģiskā grūtniecībā. Dr. Ušpele min arī dzemdību traumatisma risku, kas nozīmē, ka var būt operatīvas vaginālas dzemdības, kad jāpielieto vakuumekstrakcija vai stangas, ja ir apgrūtināta augļa izvadīšana pa dabīgiem dzemdību ceļiem. Grūtniecēm ar gestācijas diabētu ir arī lielāks ķeizaroperāciju risks, pēcdzemdību asiņošanas risks, arī pēcdzemdību infekciju risks.

Sievietei ir ne tikai īstermiņa komplikāciju risks, bet ir arī lielāks risks, ka attīstīsies 2. tipa cukura diabēts un sirds asinsvadu saslimšanas dzīves laikā. "Visām sievietēm, kurām ir diagnosticēts gestācijas diabēts, mēs iesakām pēc dzemdībām atkārtot orālās glikozes tolerances testu pēc diviem līdz trīs mēnešiem, un pēc tam ik trīs gadus," skaidro Dr. Ušpele.

Dr. Ušpele stāsta, ka jo biežāk un vairāk riska faktorus ārsti meklēs un jo vairāk nosūtīs grūtnieces uz glikozes slodzes testiem, jo veiksmīgāk izdosies savlaicīgi atklāt šo diagnozi, līdz ar to uzmanot kā sievietes, tā viņas mazuļa veselību. Starptautiskās veselības organizācijas jau šobrīd rekomendē ārstus maksimāli censties atrast riska faktorus visām grūtniecēm un veikt skrīningu. Arī Latvijā ļoti liela daļa grūtnieču tiek nosūtītas veikt glikozes slodzes testu, turklāt Starptautiskā grūtniecības un diabēta asociācijas darba grupa (IADPSG) rekomendē veikt OGTT visām grūtniecēm, neatkarīgi no riska faktoru esamības, jo pretējā gadījumā var palikt nediagnosticēti līdz pat 40 procenti gestācijas diabēta gadījumu. "Nav tā, ka tas ir pieejams tikai sievietēm ar acīm redzamiem riska faktoriem, piemēram, izteiktu aptaukošanos. Tā var būt arī slaida sieviete, kurai vienkārši ir mazkustīgs dzīvesveids vai citi riska faktori, kuri, iespējams, nav mērķtiecīgi noskaidroti. Tieši tādēļ cenšamies pārbaudīt pēc iespējas visas grūtnieces" norāda Dr. Ušpele.

Rīgas Dzemdību nama uztura speciāliste Liene Sondore uzsver, ka speciāla ēdienkarte grūtniecei ar gestācijas diabētu nav. "Šis ir tas laiks, kad jāklausa, kādus uztura ieteikumus sniegs endokrinologs, kā arī jāiet pie uztura speciālista. Tad mēs kopīgi pārskatām numur viens – kādus ogļhidrātus sieviete lieto uzturā. Reizēm ir mīts, ka ogļhidrātus jāizslēdz pavisam, sieviete saka, ka neēdīs gandrīz neko. Faktiski, skatāmies tādu lietu kā glikēmiskais indekss. Sieviete var, protams, pati tam sekot līdzi, bet jāatceras, ka tagad viņas ēdienkartē ir zema glikēmiskā indeksa produkti," skaidro uztura speciāliste.

Glikēmiskais indekss (GI) norāda uz to, cik ilgā laikā pēc produkta apēšanas tas paaugstina cukura līmeni asinīs. "Jo zemāks ir glikēmiskais indekss, jo zemākas ir cukura svārstības. Sievietei no savas ēdienkartes vismaz uz šo laiku ir jāmēģina izsvītrot visi "baltie produkti", – baltie, pulētie, skaistie graudaugi un izstrādājumi, piemēram, baltmaize, kruasāni, bagetes, ja mēs par maizēm runājam," norāda Sondore. Uztura speciāliste gan norāda, ka tas pats attiecas uz bezglutēna miltiem un to ražojumiem.

Grūtniecei ar gestācijas diabētu no uztura vairāk jācenšas izsvītrot vienkāršie ogļhidrāti. "Automātiski sievietes baidās, piemēram, no kartupeļiem, kas ir loģiski. Šajā gadījumā viņa kartupeļus var ēst, piemēram, vārītus ar mizu un nedaudz atdzesētus, viņai nevajadzētu ēst kartupeļu biezputru, karsti kūpošus vārītus kartupeļus," iesaka uztura speciāliste. Savukārt grūtniecei ar gestācijas diabētu nevajadzētu vairīties no pilngraudu produktiem, piemēram, pilngraudu makaroniem, graudaugu putrām utt. Nevajag baidīties arī no parastajiem makaroniem.

"Vispār viņa drīkst ēst arī pastu, jo, ja mēs skatāmies, ka tai pašai baltmaizei vai rudzu maizei – baltmaizei būs augsts glikēmiskais indekss, bet pilngraudu pastai vai augstas kvalitātes pastai glikēmiskais indekss būs 40–44. Te triks ir tāds, ka nevajag makaronus pārvārīt, es tagad nemudinu ēst makaronus, bet nevajag arī paniski sākt baidīties no produktiem. Bet makaroni, piemēram, ir jāvāra tik ilgi, cik norādīts uz iepakojuma, mīnus vēl divas minūtes. Tad tie iegūst pareizo "al dente" – tas nozīmē to, ka makaronos būs vairāk šķiedrvielas, cukura līmenis celsies mazāk," atklāj Sondore.

Grūtniecei ieteicams arī atteikties no našķiem, cepumiem, bulciņām. “Tas manā praksē ir grūtākais punkts – nereti dāmas ir pieradušas vairākas reizes dienā našķoties, uzgrauzt sausās brokastu pārslas, ēst maizes ar ievārījumu, bulciņas, eklērus, cepumus – jo esmu grūtniece un man gribas... Ja sievietei ir grūti no šiem produktiem atteikties – tā jau ir atkarība un jāmeklē terapeita palīdzība. Sievietēm šobrīd ir tendence no uztura izslēgt rudzu, graudu maizi bet to vietā ēst galetes – rīsu, kviešu, un tieši tas ir ar augstu glikēmisko indeksu, un ceļ strauji cukura līmeni asinīs! Un ir novērots, ka apēd nevis vienu galeti, bet vismaz sešas līdz astoņas!” uzsver Sondore.

Tāpat jāpārskata ēšana ārpus mājas, kad nav zināms, kā maltīte pagatavota. Nē jāsaka saldinātiem gāzētajiem dzērieniem, bet uzmanīgai sievietei jābūt ar svaigajām sulām, jo jebkura sula ir augļu cukuriem bagātīga. "Nav jau arī tā, ka nedrīkst nemaz, bet ir jābūt uzturā pietiekami daudz šķiedrvielām, un noteikti ir jādomā par dārzeņiem. Cik sievietei uzturā ir dārzeņi – pie gestācijas diabēta noteikti ir jāskatās, lai tas pusšķīvis vēlams katrā ēdienreizē sastāvētu no dārzeņiem, vienalga, vai tās ir salātlapas, kāpostu salāti, svaigi, skābēti, fermentēti ir ļoti labi," iesaka uztura speciāliste. Dienā ieteicams apēst 500–700 gramus dārzeņu svaigā vai pagatavotā veidā.

Sondore, konsultējot grūtnieces, novērojusi, ka sievietes grēko ar augļu ēšanu. Tos, protams, drīkst lietot uzturā, taču jāievēro mērenība – viens divi āboli vai mandarīni, nevis kilogramīgs maišelis vienā vakarā. Augļus vēlams ēst tajā dienas laikā, kad ir aktīvais periods – no rīta vai pusdienlaikā. Praktiski gan bieži vien ar to grēko daudzi un augļus ēd vakarā, kad kalorijas netiek patērētas. "Noteikti "nē" smūtijiem – es esmu pilnīga smūtiju pretiniece, jo smūtijos ir ļoti daudz fruktozes, visbiežāk tajos nebūs šķiedrvielas. Tas, protams, kā kurā. Katrā ziņā, vērtīgāk ir augli apēst, sakost, sagremot pašam, jo vienā smūtijā varam ielikt arī divus banānus, lielu mango – tādas lietas, ko vienā ēdienreizē pat nevarēsi apēst. Tā kā ar to grūtniecei jāuzmanās, ja ir gestācijas diabēts," uzsver Sondore.

Jāuzmanās arī ar žāvētiem augļiem, jo tas ir koncentrēts cukurs. Banānus labāk ēst, ja tie nav pārgatavojušies. Uztura speciāliste arī norāda, ka jebkuram parastajam cukuram būs augsts glikēmiskais indekss. Sondore kā alternatīvu iesaka kokosa ziedu cukuru (GI 35), bērzu cukuru (ksilitols, kuram GI ir 7). Bet vislabākā ir stēvija, kurai GI ir nulle. Jāseko līdzi arī jogurtu sastāvam, jo bieži vien tajos ir daudz cukura – pat trīs četras tējkarotes uz 100 gramiem.

"Te nevajadzētu būt arī tādai panikai: "Ārprāts, es neko nedrīkstu ēst, viss ir jāsver, jārēķina glikēmiskais indekss!" Bet reizēm pietiek ar vienu sarunu, kur cilvēks ir ieradies, vēlams, ar divu nedēļu uztura dienasgrāmatu, vai ir vismaz vienas nedēļas uztura pieraksti, un mēs jau tad varam izsvītrot vai pamainīt. Nav ideja kaut ko aizliegt, te ir ideja vienkārši samainīt produktus vietām – vakarā neaizrauties ar lielām ogļhidrātu porcijām," par sekošanu līdzi uzturam gestācijas diabēta grūtniecēm saka Sondore.